Kad beidzot domā par SEVI.....

Izlasot uzdevumu nodomāju- ko gan es varētu atstāt pašplūsmā,jo godīgi sakot ,es jau tā bieži traukus atstāju kaudzē,kaut man ir trauku mašīna, bet paši jau viņi tur nesakāpj. Es arī drēbes diez ko bieši negludinu. Mantas - tās mums kā radošais haoss ir nepārtraukti,jo mājās ir trīs bērni......

Tas viss vienmēr tiek izdarīts,bet ne uzreiz. Jo vajag kopā paspēlēties, pagatavot vakariņas, dažreiz vienkārši pasēdēt un paskatīties kādu filmu vai uzspēlēt spēli.

Tomēr izdomāju sev izaicinājumu- atrodi laiku sev! 

Un tā kā tuvojoās mana vārdadiena,tad vīram teicu-

• vārdadienā ,kura iekrīt sestdienā -nebūs iknedēļas mājas uzkopšanas-ja tev vajag tīri viens ar bērniem.  Kā mums izdevās? Super. Sīkie mežoņi sakārtoja, vīrs piepalīdzēja ,un viss izskatījās gandrīz tā pat ,tikai savandīts uz otru pusi. Tomēr bērni laimīgi sēdēja un spēlēja galda spēles.

Un kas par to,ka nevaldīja kārtība! Grīda bija izsūkta,uzmazgāta un visi bija priecīgi ,ka atkal pus dienu nevajag visu kārtot. 

• Otrais- paziņoju,ka došos VIENA uz veikalu,lai sevi iepriecinātu un iegādātos kaut ko tikai SEV! 

Tā arī darīju. Es pat neatceros ,kad pēdējo reiz 3.5 stundas pavadīju staigājot mierīgi pa veikaliem pielaikojot visu kas patika ,un rezultātā tiku pie mētelīša un satriecoši zilas kleitas!

Lai arī pēc trīs stundām atskanēja zvans - mammu,kad tu būsi mājās. Mana atbilde bija- mājās ir tētis!!!! 

Jā, tā bija diena man . Arī dodoties mājās nebija sajūta- jāsteidzas,bērni noteikti sailgojušies, vīrs gaida....Nē ,šoreiz bez sirdsapziņas pārmetumiem mierīgi, bez steigas atbraucu, ar prieku atrādiju nopirkto . Tad kopīgi ar vīru pagatavojām ātros salātus un visi kopīgi pavakariņojām , uzēdām kūku un biju ļoti laimīga,ka savā vārda dienā man nebija jāuzņem kaudze ar ciemiņiem, jātīra māja un jādomā par citiem nevis sevi.Kā parasti tas notiek! Un vēl- nolēmu,ka ar draudzenēm nākošajā nedēļas nogalē dosimies uz SPA , nosvinēsim vārdadienu un atpūtīšos no ikdienas pienākumiem,jo ārpus mājas 24h bez vīra un bērniem šos desmit gadus esmu bijusi vienīgi slimnīcā un dzemdību namā! 

Šodien gan saprotot ,ka mazāko ir skāris lielais vīruss vai kaut kas līdzīgs gripai,es stipri turos pie nolemtā,jo bērniem ir arī tētis,un es ticu,ka viņš tiks ar visu galā! 

Mammām ,sievām, sievietēm ir jāatpūšas- māja, trauki un dažreiz arī bērni pagaidīs! 

Un vēl..... kad bērns saslimst,zvanīt uz darbu un teikt,ka jāņem slimības lapa ir traki. To daru ļoti nelabprāt. Ir pārmetumi,ka klase paliks novārtā,jo skolotājs ,kurš ienāk aizvietot,ne vienmēr spēj un var visu izdarīt kā ir ieplānots. Vēl protams arī pārmetusm,ka šobrīd ir tik grūti atrast ,kas aizvieto....uttt. Pirmo reiz vakar ar tīru sirdsapziņu nolēmu,ka man ģimene un mazais cilvēks ir svarīgāks par visiem pārējiem,un es viņam tieši tagad ,pirmās slimības dienas esmu ļoti vajadzīga! Jā- man ir slimības lapa,es dzīvoju mājās ar savu slimo puisīti un zīmēju, lasu grāmatas, kopā saslaukam grīdu, uzkožam šo to ....bardaks ir , bet bērns ir laimīgs,ka var ieritināties mammai klēpī,jo temperatūra dod par sevi zināt un ir vajadzīgs plecs ,kur atspiesties.

Un kamēr viņš guļ, man ir iespēja arī uzrakstīt šo rakstu!

LAI MUMS IZDODAS!

VESELĪBU!