23.04 12:00-15:30
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Grūtniecības laikā arvien lielāku uzmanību pievēršam ne tikai veselīgam uzturam, bet arī pēc iespējami dabīgai ikdienas kosmētikai, ko lietojam ikdienā – šampūnam, ziepēm, dezodorantam, ķermeņa eļļām, dažādiem krēmiem utt. Par to, kā neapjukt, lasot produktu sastāvu, un izvēlēties dabīgu kosmētiku, stāsta skaistumkopšanas speciāliste, kosmētiķe, Dr.Hauschka zīmola vadītāja Latvijā Silva Bērziņa.
Dabīgā un parastā, sintētiskā ādas kopšanas kosmētika – kādas ir atšķirības?
Ražojot dabīgās kosmētikas emulsiju, izmanto augstas kvalitātes augu eļļas, to ekstraktus un augu taukus. Piemēram, jojobas, mandeļu, kliņģerīšu eļļa un šī sviests ātri iesūcas ādā un iedarbojas uz ādu uzreiz, mitrina un kopj to. Savukārt, dabīgo želeju sastāvā iekļauj augu, dzīvnieku vai minerālvielu izcelsmes vielas, piemēram, ksantāna, guāras vai arābu sveķus, alginātu, bentonītu, hektorītu. Dabīgajiem dušas un vannas līdzekļiem pievieno ādu attīrošas vielas - tenzīdus (Coco Glucoside, Sodium Cocoyl Glutamate, Decyl Glucoside). Šādi kosmētikas līdzekļi puto daudz mazāk nekā parastā kosmētika, bet ir ādai draudzīgāki un labi to attīra. (Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, 2. pielikums.)
Ja salīdzinām dabīgo kosmētiku ar parasto, sintētisko, tad parastās kosmētikas emulsijas vai želejas sastāvā izmanto minerāleļļas, piemēram, Paraffinum liquidum, petrolatum, cera microcristallina, ozokerite, ceresin, paraffin, silikona eļļas un taukus, piemēram, Dimethicone, Cyclomethicone, esteru eļļas, piemēram, - Caprilic/Capric Triglyseride, Dicaprylyl Ether, akrilātus vai polimērus. Salīdzinot ar augu eļļām, tās ir lētas, nesatur smaržvielas un ir viegli saražojamas. Tās mīkstina ādu un, - vienlaikus atstāj uz tās plānu kārtiņu, neļaujot ādai brīvi elpot un funkcionēt. Minerāleļļām ir tendence uzkrāties organismā, bet silīcija eļļas nesadalās vidē dabiski. (Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, 38.lpp. un 2. pielikums.)
Lai ražotu līdzekļus dušai un vannai, viena no to sastāvdaļām ir sintētiskie tenzīdi, no kuriem pazīstamākie ir Sodium lauryl sulfate (citi: Sodium laureth sulfate, Ammonium lauryl sulfate u.c.), kas var kairināt ādu un acis, dažos gadījumos arī elpošanas un gremošanas sistēmu. (Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, 117.lpp.)
Kas ir emulgatori?
Emulgatori saista eļļu ar ūdeni visos krēmos un emulsijās. Dabīgajai kosmētikai krēmu un emulsiju sastāvā ir ūdens un eļļa, kas savstarpēji nesajaucas, tādēļ nepieciešams izmantot emulgatorus. Dabīgajai kosmētikai tiek izmantots augu lecitīns, bišu vasks, vielas no kokosriekstu eļļas vai cukura, piemēram, Glyceryl stearate u.c., Sodium Beeswax, Polyglyceryl, Coco Glucoside, Sodium Cocoyl Glutamate.
Savukārt, - parastajā kosmētikā eļļas sajaukšanai ar ūdeni izmanto vielas, kas ir apzīmētas ar PEG+ (Polyethylene glycol). Šie emulgatori ir veidoti uz minerāleļļas bāzes – tā ir lēta un viegli saražojama, bet var radīt kairinājumu uz ādas un ir kaitīga. (Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, 38.lpp.) Minerāleļļas ražošana ir toksiska un var izdalīt indīgas atliekas. (Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, 124.lpp.)
Kas ir kosmētikas aktīvās vielas un alumīnija sāļi?
Aktīvās vielas pievieno produktiem dažādas īpašības. Piemēram, dabīgai kosmētikai tās ir mitrinošas vielas un vitamīni - galvenokārt augu eļļas, augu vaski un augu ekstrakti, kas veidoti uz ūdens, spirta vai eļļas bāzes. Parastajā kosmētikā lieto tieši šīs pašas vielas, bet ļoti mazā daudzumā. (Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, 38.lpp. un 2. pielikums.)
Piemēram, dabīgās kosmētikas dezodoranti novērš sviedru aromātu, ko izraisa baktērijas. To iespējams panākt ar vairākām dabīgām sastāvdaļām - sāls kristāliem, augu ekstraktiem vai ēteriskajām eļļām, ka neierobežo dabīgo svīšanu un nesatur alumīnija sāļus. (https://www.dr.hauschka.com/en_DE/knowledge-base/questions-and-answers/questions-about-ingredients-and-formulations/#do-dr--hauschka-deodorants-contain-soluble-alumini)
Parastajā kosmētikā dezodoranti efektīvi novērš svīšanu, jo to sastāvā esošie sintētiskie alumīnija sāļi savelk poras. (Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, 2. pielikums.) Alumīnija sāļus sastāvā var atpazīt pēc šādiem nosaukumiem - Aluminum Chloride, Aluminium Chlorohydrate u.c.
Kādas papildvielas tiek pievienotas kosmētikas ražošanā?
Konservanti. Dabīgās kosmētikas sertifikācijas iestādes atļauj iekļaut kosmētikas sastāvā dažus dabīgas izcelsmes konservantus, piemēram, Benzoic acid, Salicylic acid, Sorbic acid vai Benzyl alcohol, un tie ir jāatzīmē kā konservanti. Daži dabīgās kosmētikas ražotāji izmanto šo iespēju, bet daudzi no tā atsakās, konservantus aizstājot ar dažāda veida vaskiem, ēteriskajām eļļām vai spirtu.
Sintētiskās kosmētikas ražošanā visbiežāk sastopamie konservanti ir parabēni (Methyl, Ethyl, Propylparaben u.c.), tie var izraisīt ādas kairinājumu un iekaisumus. Lai aizstātu parabēnus, ražotāji izmanto citus konservantus, piemēram, Methyldibromo Glutaronitril, Methylchloroiso-thiazolinone, Chlorphenesin, Phenoxyethanol, kas var kairināt ādu un nav droši. (Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, 2. pielikums.)
Smaržvielas. Dabīgajā kosmētikā tās ir dabīgās ēteriskās eļļas, sintētiskajā rūpnieciski ražotas. Ražotājiem nav pienākumu norādīt sastāvu, ja smaržvielas iegūtas no ēteriskajām eļļām, - visas tiek apzīmētas ar vārdu “perfume”.
Krāsvielas. Dabīgās kosmētikas sastāvā tie ir augu, dzīvnieku vai minerālu izcelsmes krāsu pigmenti, piemēram, Iron Oxide CI 77491, Ultramarine vai Carmine. Krāsvielas tiek apzīmētas ar CI vai krāsu indeksa numuru, kas ietver gan dabīgas, gan sintētiskas izcelsmes krāsvielas, un uz iepakojuma netiek norādīts, kas tajās izmantots: drošais dzelzs oksīds vai bīstamā azokrāsviela.
Kā noteikt, vai kosmētikas produkts ir dabīgs?
Tirdzniecības vietās ir pieejami daudzi zīmoli ar apzīmējumu “dabīga kosmētika”. Vienkāršākais veids, kā noteikt tās dabīgumu, ir lūgt uzrādīt dabīgās kosmētikas sertifikātu.
Sertifikāts norāda produkta sastāvdaļu kvalitāti, bet nenorāda kvalitātes atšķirības: produkta efektivitāti un iedarbību uz ādas, ilgtspēju un ražošanas metodes.
Lai izvēlētos dabīgu, sertificētu kosmētiku, jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem:
– Dabīgas izcelsmes sastāvdaļas tiek rakstītas latīņu valodā. Jo vairāk sastāvdaļu latīņu valodā, jo dabīgāks var būt kosmētikas līdzeklis.
Auga nosaukumu raksta latīniski, ja tiek izmantota kāda no tā formām - eļļa, vasks, ekstrakts vai ēteriskā eļļa, piemēram, Simmondsia Chinensis (jojoba) sēklu eļļa vai Rosa Damascena ziedu vasks.
– Sastāvdaļas ir uzskaitītas dilstošā secībā, sākot ar viskoncentrētāko. Ja kāda no vielām satur mazāk par 1%, tās atļauts uzskaitīt jauktā secībā. (http://padomapirmsperc.lv/consumer-5/kosmetika/)
– Sastāvdaļas, kas izklausās sintētiskas, var tikt iegūtas arī no dabīgām izejvielām. Lai saprastu, ko sastāvā esošie nosaukumi nozīmē, nepieciešams atrast to patieso izcelsmi un nozīmi.
– Krāsvielas tiek atzīmētas ar krāsu indeksu un numuru, CI + cipari. Tajās iekļautas gan sintētiskas, gan dabīgas krāsvielas, un ir nepieciešams meklēt precīzu ciparu un skaitļa skaidrojumu.
Dabīgās kosmētikas sastāvdaļas iedala trīs grupās (www.natrue.org):
- dabīgās sastāvdaļas – nemodificētas, tās var iegūt tikai fiziskos procesos vai ar fermentēšanas metodi;
- atvasinātas dabīgās sastāvdaļas – dabīgo sastāvdaļu atļauto ķīmisko reakciju rezultāts;
- dabīgās jeb identiskās sastāvdaļas – tie var būt arī pigmenti, minerāļi vai dabīgie konservanti: tiek ražoti laboratorijā, bet ir pieejami arī dabā. Šīs sastāvdaļas ir atļauts iekļaut kosmētikas sastāvā, bet ir jānodrošina to drošība patērētājiem.
Kāpēc grūtniecēm jāizvēlas dabīgā kosmētika un kādu negatīvu ietekmi atstāj parastā, sintētiskā kosmētika?
Kā jau iepriekš minēju, uzmanība būtu jāpievērš tieši kosmētikas sastāvam. Ja grūtniece izvēlas parastos, sintētiskos kosmētikas līdzekļus, tad sastāva iedarbība uz organismu var būt dažāda:
- konservanti parabēni (methyl-, ethyl-, propyl-, butylparaben) ir sastopami visos kosmētikas veidos, tie atdarina hormona estrogēna darbību, bojā hormonālo sistēmu, pastiprina ādas jutību. Ilgstošā saskarē var būt kairinoši, izraisa alerģiju, var būt neirotoksiski;
- antiseptiķis triklozāns ir sastopams šampūnos, dušas želejās, zobu pastās, dezodorantos, – izraisa alerģiju un baktēriju noturību pret antibiotikām;
- smaržvielas – parasti norāda ar vārdiem “fragrance”, “parfume”, “aroma” tās ir sastopamas visos kosmētikas veidos, izraisa alerģiju, kairina ādu, uzkrājas organismā, dažas no tām bojā arī hormonālo sistēmu;
- minerāleļļa, ko parasti norāda kā “paraffinum liquidum”, ir sastopamas visos kosmētikas veidos, izņemot zobu pastas, organismā nesadalās, uzkrājas plaušās, aknās un limfmezglos;
- pH regulētājs dietanolamīns (DEA) sastopams dažādos kosmētikas veidos – izraisa alerģiju. (Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, 2. pielikums un http://padomapirmsperc.lv/consumer-5/kosmetika/
Dabīgas izcelsmes kosmētikas izejvielas ir daudz drošākas gan cilvēka organismam, gan videi. Dabīgajā, organiskajā un sertificētajā kosmētikā 95% izejvielu ir augu izcelsmes, tās iegūst no bioloģiskām lauksaimniecībām un tā ir būtiska priekšrocība. Šāda veida lauksaimniecībās neizmanto sintētiskus pesticīdus, fungicīdus un herbicīdus, jo tie atstāj nelabvēlīgu ietekmi gan uz vidi, gan veselību. Ir pierādīts, ka pesticīdi iesūcas caur epidermu, negatīvi iedarbojas uz hormonālo sistēmu un var sistemātiski ietekmēt visu cilvēka organismu. Dabīgajai kosmētikai ir arī tīrāks ražošanas process, kas paredz izmantot dabiskos resursus atbildīgi, kā arī saudzīgi attiekties pret vidi visos ražošanas procesa posmos. (http://www.natrue.org/activities/natrue-label/)
IZMANTOTIE AVOTI:
1. Padomā, pirms pērc. Skolotāja rokasgrāmata par ķīmiskajām un bīstamām vielām produktos. 2015, Informācija no grāmatas, kā arī 2. pielikums, kur ir uzskaitītas ķīmiskās vielas un to iedarbība.
5. https://www.soilassociation.org
6. https://thetruthaboutcosmetics.com
7.Dr. Hauschka vairāki iekšējie kompānijas izpētes materiāli.