Kā mēs atiecamies pret saviem vecākiem un kā pēctam pret mums attieksies mūsu bērni.

Pavisam nesen mani šokēja mana vīra brāļi un māsas ar savu atieksmi pret vecākiem. Un tādēl man nācās aizdomāties kā attieksies pret mums bērni ja mēs ne īpaši labi atiecamies pret saviem vecākiem.

Agrāk manus vecākus stingri audzināja mani vecvecāki kuriem likās ka tā jābūt. Audzināja arī ar siksnu. Arī audzinot mūs no vecākiem esmu saņēmusi ar siksnu. Vai tamdēļ ka esmu tā adzināta man ši audzināšana ir jānodod tālāk arī savam bērnam? Nē . Vai man ir aizvainojums pret vecākiem par audzināšanu? Jā agrāk bija, bet kad piedzima mazais, mana domāšana mainījās, ar mammu izlīgām un aizvainojuma nav. Arī manai mammai ir bijis aizvainojums pret savu mammu , bet viņa arī tam ir tikusi pāri. Kur tad ir problēma? Diemžēl ne jau no manas puses, bet no vīra radu puses. Kad ar vīru pārrunāju vai viņam ir aizvainojums no vecākiem uz ko vīrs atbildēja , vienozīmīgi nē. Viņi mani ir audzinājuši , devuši iespēju izglītoties, pa sliktu ceļu aizgājuši neesam.

Tā nu tikām ar šo tēmu skaidrībā , ka mēs audzināsim savu bērnu ne tā kā mūsu vecāki. Bet kā ar cieņu pret vecākiem? Un šeit neiet runa par manu vīru. Stāsts tāds ka manam vīratēvam palika 60 gadi. Kad aizbraucām ciemos no viņa 5 bērniem bija tikai mans vīrs. Pārējie atļāvās savu tēvu apsveikt tikai pa telefonu. Vīrma pēctam teicu , ka man ir sajūta ka viņš ir vienīgais bērns. Jo visiem redz bija tik daudz darīšanu, ka nevar atrauties pat uz pāris stundām lai izrādītu cieņu saviem vecākiem.

Kad pēc paris dienām vīrs uzdeva savam brālim jautājumu : Kāpēc tu neatbrauci pie tēva uz dzimšanas dienu , jo viņam pietam šogad jubileja. " uz ko sekoja atbilde : " Bet tu taču zini, kā viņi paši pret mums ir izturējušies." Kad mans vīrs to pastāstīja, es biju pārsteigta maigi sakot. Jā varbūt bērnībā ir bijis aizvainojums, bet ar to jātiek galā, jo tie tomēr ir tavi, vecāki un pie kā tad vēl tu griezīsies, ja ne pie paša vecākiem pēc palīdzības patiešām grūtā brīdī. Un cik es zinu, viņi vīrabrālim ir palīdzējuši gan iedodot naudu, gan galvojot par viņu.

Arī pēctam mani pārsteidza vīramāsa, kurai nesen piedzima meita. Kad viņai jautāju vai brauks pie saviem vecākiem ciemos lai parādītu mazo, viņa atbildēja, ka vēl ilgi nebrauks ciemos, ja paši grib , lai brauc, jo vīrs ar negrib braukt.

Tā es varētu turpināt stāstīt par attieksmi pret vecākiem kuru viņi izrāda. Jā arī mana ģimene nav pavisam tīra, mans brālis ar ir pateicis ka savu tēvu vairs negrib redzēt. Bet es nevēlos lai pēc gadiem mani bērni man pārmet kā es izturējos pret saviem vecākiem un lai es arī nesaņemtu tādu pašu attieksmi no saviem bērniem. Es redzu kā tas notiek un tāpēc izturieties ar cieņu pret saviem vecākiem, viņi jums deva dzīvību. Un vienalga lai kādi viņi būtu viņi ir jūsu vecāki.

Bilde ņemta no :  http://www.euroaptieka.lv/uploads/articles/images/58_09f2c54dcff6d938d5a73fb6164073e2.jpg