23.04 17:00-19:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Pirms nedaudz vairāk kā gada nokārtoju braukšanas eksāmenus un ieguvu autovadītāja apliecību, taču, lai aizbrauktu uz pilsētas centru, daudz labprātāk izvēlos sabiedrisko transportu. Pirmkārt, tas no Mežciema kursē gana bieži, otrkārt – izmaksas ir salīdzinoši zemas un treškārt, kas pats galvenais, nav jāsatraucas par to, kur auto noparkot (atzīšos, parkošanās process man nekad nav simpatizējis).
Šodien abi ar dēlēnu bijām pacilātā noskaņojumā, jo mūsu dienas lielākais notikums bija ceļš uz Māmiņu klubu pēc nopelnītajām balviņām. Dēlēns, labu gribēdams, sabiedriskajā transportā flirtēja ar visām daiļā dzimuma pārstāvēm, neatkarīgi no vecuma, veltot tām savu žilbinošo 7 zobu smaidu. Aizbraucot līdz centram nācās sastapties ar pirmo čē-pē, kas nedaudz pabojāja noskaņojumu – izkļūšana no autobusa bija apgrūtinoša, jo transports no ietves bija nostājies gabaliņu nostāk, līdz ar to, ceļot ratus ārā no autobusa, teju nogāzāmies, jo priekšējie riteņi nespēja aizsniegt zemi. Labi vien, ka dēlēns ir spēcīgs jauneklis un stingri turējās.
Ātri vien aizmirstot mazo nebūšanu, sagādājām saulainu vasaras sveicienu Māmiņu kluba cilvēkiem un devāmies klusā centra virzienā. Atpakaļ mājup – atkal ar sabiedrisko transportu, tikai šoreiz ar trolejbusu. Pirms izkāpšanas pieturas savlaicīgi nospiedu pogu, kas šoferim pavēsta, ka nepieciešams trolejbusu “nosēdināt zemāk”, lai ar savu mazo karieti varam cilvēcīgi izkļūt ārā, bet kas Tev deva... Jau atkal mocījām ratus un kaitinājām pārējos, jo trolejbuss, kā iespītējot, atkal nostājās nostāk no ietves, ignorējot manis nospiesto pogu. Tiec nu ārā, kā gribi.
Pateicoties tam, ka katru dienu nākas saipīt ratus pa kāpnēm, roku muskulatūra labi uztrennēta, tādēļ izcelt ratus no sabiedriskā transporta man vien tīrais nieks, bet tomēr...
Saprotams, ka sabiedriskā transporta vadītājiem ir vieglāk noignorēt mammu nospiestās pogas, kas vēsta par to, ka grib izkāpt ar ratiem, bet tad jautājums – priekš kam tādas vispār ir ierīkotas? Tikai skaistuma pēc? Saprotams, ka gadās, ka kāds mazs ziķeris spēlējoties nospiež pogu, kas nokaitina šoferus, bet tādēļ jau nevajag turpmāk tās vienmēr ignorēt.
Teiksiet – nu, ko gan čīksti, tas taču vien tās mazs nieks. Nieks gan, pie kam, atkārtojas ne pirmo reizi, tādēļ šeit šoreiz runa vienkārši par principu.
Saulainu visiem nedēļas nogali!
Oi, man arī ir bijuši gadījumi, kad gatavojos izkāpt un manā priekšā eleganti aizveras durvis, jo kamēr izkāpj babuškas, jo viņām taču priekšroka, vadītājam liekas ka visi izkāpuši.
Pagaidām gan tādi lieli starpgadījumi man nav bijuši. Pārsvarā izmantoju trolejbusu vai tramvaju. Ja pienāk trolejbuss ar pakāpienu, vecais, tad gaidu nākošo. Autobusi gan ir briesmīga lieta. 😀
Apskatījos transporta vadītāja ieteikumus. Interesanti, kad tad ir ratiņu sezona 😀 Bet vislabāk man patika punkts - transportam tuvojoties paceliet roku. Līdz šim biju pārliecināta, ka transportam pieturā jāapstājas. 😀
Es vienmēr kāpju ārā ar muguru pa priekšu. Un tai laikā izbļaustos uz tantukiem😃,jo viņas vienmēr kāpj uzreiz iekšā,nekas ka es vēl kāpju ārā.
Man ar bija tako! Bet jā atceros ka mums ar bija tā. Vienreiz lasīju kā jākāpj ārā no transportiem ar ratiem,es tad smējos,vai tiešām mātes nezin. Reti redzu ka kāpj nepareizi.
Paldies, izpildām visus punktus, izņemot 6., jo izkāpt ar aizmuguri pa priekšu ir sarežģītāk- tad jāizbrīvē vieta, lai jau transportā varētu sagriezt ratus ar muguru pa priekšu (laikam nav man gana liela pieredze braucienos ar sabiedrisko).
Iespējams, dēļ transporta noparkošanās manieres pie ietves, izbraukt ārā no transporta varam reti kad, jo mazie priekšējie TAKO riteņi parasti iekrīt caurumā strarp transportu un ietvi, tādēļ nevaru vairs uzbraukt uz gājēju daļas. Ja noparkojas tuvāk ietvei, tad nav problēmu- varam arī izbraukt.
Jā un ja sūdzamies viņi nesaņem tās prēmijas.
A es nesaprotu, kāpēc jāceļ rati ārā,ja var smuki izbraukt?kā tad jūs braucāt ārā? Es neko negribu pārmest tik pajautāju.
Vēl pavisam nesen bija situācija, kad Esplanādē, kas 14.trolejbusam ir galapunkts, jau savlaicīgi ar ratiem piestūrēju pie durvīm, lai tiktu ārā, bet tieši tad, kad cēlu ratus, lai tos izceltu ārā, šoferīte aizvēra durvis un sāka braukt. Protams, visam pa vidu ir arī laipni vadītāji, kas pat pagaida, kad esmu nospiedusi ratiem bremzes pedāli 😀
pati arī pārvietojos ar sabiedrisko transportu. speciālo pogu gan parasti nespiežu, bet cenšos nostāties tā, lai redz, ka es gribu tikt ārā ar ratiem - protams, ja transporta līdzeklis ir tukšs. man ir prieks tajās reizēas, kad transports piebrauc pie pieturas cieši un vēl nolaižas zemāk, lai vieglāk tikt iekšā. bet ir jau arī šoferīši, kas bez maz speciāli uzlaiž vēl augstāk - tiec iekšā/ārā kā nu gribi! tāpat ir gadījies laist garām autobusus, kuriem ir vēl tas pakāpiens - ar lielajiem ratiem nu nekādi viens iekšā netiec. ar vasaras jau ir problēma, bet kaut kā noveicies, ka cilvēki mēdz palīdzēt.