Kā izveidot stipru ģimeni

Māmiņu klubs
Māmiņu klubs 5. decembris 2017 15:57
739

Latvijā vecāku vidū vērojama pārlieka uzticēšanās informācijai, kas pausta diskusiju forumos, līdz ar to vecāki nereti saņem pretrunīgu un sadrumstalotu vēstījumu. Tāpēc nepieciešams veicināt un atbalstīt ģimeņu pratību, ar uzsvaru uz jauno vecāku kompetences stiprināšanu, kas atbalstītu vecākus bērna vēlākos vecumposmos.

Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes Studija” sarunā par ģimenes pratību piedalās socioloģe Viola Korpa, antropoloģijas pētniece Ilze Mileiko, un “Teviem.lv” pārstāve Elīna Kļaviņa.

Vecāku izglītība ir svarīga, lai ģimene būtu veiksmīga un laimīga. Kāpēc ģimeņu pratība? Pratība – jo dažādi dzīves aspekti tiek skatīti caur pratības prizmu - kā praktiski pielietot dažādas zināšanas ģimenē kā plašākā sistēmā. Tā ir pieeja, kā  raudzīties uz ģimenes funkcionēšanu praksē.

Viola Korpa skaidro, ka ģimeņpratība ir liels izaicinājums pētniekiem, jo te var runāt par vecāku pratību, jeb vecāku kompetenci dažādās jomās, kas saistītas ar ģimeni. Ģimeņu pratība ietver tādas jomas kā finanses, vīra un sievas attiecības, bērnu audzināšana, veselību, konfliktu risināšanas prasmes, darbu un ģimenes dzīvi, starppaaudžu attiecības un citas jomas.

Pamatā ģimeņu pratība ir informācijas iegūšana, izvērtēšana un lietošanas prasme.

“Ģimeņu pratība ir veids, kā runāt par ģimenes attiecībām. Mūsdienās cilvēki sapratuši, ka nepieciešamas papildus zināšanas un prasmes. Ne visās ģimenēs ir vienādas pratības nepieciešamības. Ģimeņu pratība ir dinamiska, jo nemitīgi nepieciešams apgūt jaunas zināšanas,” uzsver Ilze Mileiko.

"Runājot par ģimeņu pratību mēs noņemam uzsvaru ģimenē no bērna audzināšanas uz vecāku izglītošanu,“ skaidro Elīna Kļaviņa.

Mūsu sabiedrībā vecāku izglītošana notiek galvenokārt bērna gaidīšanas laikā. Kad bērns piedzimst, jaunas informācijas meklēšana beidzas vai iegūst citu formu.

Populāri ir vecāku forumi, kur vecāki bieži vispirms meklē informāciju, tikai tad jautā speciālistam.

Speciālisti uzskata, ka mūsu sabiedrībā ir vecāki ar augstu pratību, kuri spēj atrast informāciju un prasmīgi to pielietot, bet ir arī gadījumi, (par ko rāda statistika) piemēram,  par bērnu traumatismu, kas liecina, ka vecāku pratība nav pietiekama atsevišķās jomās. Otra galējība ir pāraprūpe, kura nedod lieliskus rezultātus.

Ģimenes pratība ir process, nav iespējams pateikt, kad ir sasniegta meistarība, vienmēr ir iespēja augt.

To nosaka arī norises sabiedrībā, piemēram, par pāraprūpi pirms 10 gadiem neviens nerunāja. Tagad tā ir realitāte.

Latvijas sabiedrībā gaidas un sabiedrības spiediens uz mātēm ir diezgan liels. Tomēr notiek pārmaiņas, tagad arī ir lielāks uzsvars uz tēva lomu ģimenē, arī šķirtās ģimenēs, kur aug bērni. Vēl liela nozīme ir attiecību veidošanas prasmēm ģimenēs un ģimenēs ar bērniem pēc laulību šķiršanas.

Ģimenes pratību nozīmīgi maina sabiedrības informēšana, un šajā jomā ir jāturpina strādāt, tas dod rezultātus.

Prasmes mēs iemācāmies, tās mums nav dotas no dzimšanas.

Foto:Pixabay.com
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies