25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Ilgu laiku nevarēju saprast, kāpēc man neizdodas paspēt izdarīt ikdienišķus mājas darbus, dzīvojoties ar bērnu. Un tad es sapratu - es nemāku plānot laiku! Un tad jau arī nāk līdzās slinkums...
Tad nu sāku ar to, ka izveidoju kladīti ar veicamo darbu sarakstu. Jā, pat ar visprimārāko - izmazgāt māju. Noliku sev pavisam redzamā vietā, lai neizdomāju kārtējo attaisnojumu, ka man nav laika. Jo biju iedomājusies - kā gan visu izdarīt paspēj mammas ar, piemēram, trīs bērniem?! Protams, kamēr bērniņš nebija aizgājis gulēt, tikmēr spēlējos ar viņu, bet ko līdz pienāca diendusas laiks, sāku darīt lietas, kuras ir jāizdara.
Ātri vien ar šādiem veicamo darbu sarakstiņiem, iemācījos saplānot laiku gan mājas darbiem, gan veltīt laiku arī pašai sev. Jo tomēr - mans bērniņš divreiz dienā guļ diendusu pa divām stundām. Tātad man dienā ir 4 stundas laika, lai ko izdarītu. Tas taču ir tik daudz!! Pietiek laiks gan mājas darbiem, gan sev, gan arī ēst gatavošanai.
Dēļ šīs nemācēšanas saplānot laiku, biju arī uz pāris mēnešiem pārtraukusi rakstīt Māmiņu Klubā, kas man tik ļoti patīk. Tad es sapratu, ka viss, jāliek punkts gan slinkumam, gan vajag iemācīties laiku plānot. Teikšu atklāti, arī slinkums reizēm ņem virsroku, jo ir dienas, kad mani pārņem tik liels nogurums, ka negribās neko nedarīt. Labāk taču vienkārši atgulšos gultā un atlikšu uz vēlāku laiku. Nē, nekāda atlikšana! Jo tā mēs atliekam darbus uz vienu reizi, uz otru reizi un tā var turpināt mūžīgi. Tādēļ arī sāk rasties bardaks un pēc tam ir vēl grūtāk saņemties ko darīt - vismaz man. Esmu iemācījusies saplānot laiku, ka visus svarīgos darbiņus izdaru dienas pirmajā pusē, bet dienas otrajā pusē varu laiku veltīt vairāk sev.
Un runājot par slinkumu. Viena neforša padarīšana. Tik ļoti ieved tevi bezdarbībā un pēc tam grūti no tā tikt vaļā. Protams, iegulties gultā un neko nedarīt ir daudz vieglāk, nekā stundu mazgāt māju, bet vai pēc slinkuma dienas ir tik pat liels gandarījums kā sagaidot vīru tīrā mājā un pagatavotām vakariņām?! - nedomāju viss! Un sapratu, ka man tas gandarījums patīk, jo vienmēr ir paticis dzīvot tīrā mājā, vienmēr ir paticis labāk darīt, nekā nedarīt neko.
Katram iesaku izveidot šādu veicamo darbu sarakstiņu un pielikt to redzamā vietā, lai ik reizi ejot tam garām, nekas neaizmirstās. Bet vēlētos pajautāt jūsu viedokli - kā jūs saplānojat savu laiku? Kas jums vislabāk palīdz plānojot laiku? Un kā jūs pārvarat arī slinkumu, kas ik pa laikam piezogas klāt?
Es arī domāju, kur tad esi pazudusi; priecājos, ka esi atgriezusies 😉
Ja godīgi, man ar laika plānošanu vislabāk veicas, kad vīrs ir reisā - tad visu varu saplānot, bet, kad viņš ir mājās, gribu izbaudīt to laiku un nepaspēju vairs neko - tad dienas ir haotiskākas 😃 nu jau vairs uz to neiespringstu un saprotu, ka katra diena, katrs mirklis ir jāizbauda - gan jau paspēšu visu sadarīt: ja ne šodien, tad rīt vai parīt 😉
Un slinkums noteikti ir tas, kurš galīgi nepalīdz sadarīt visus darbiņus - tas tiešām ir jādzen projām 😃 Tev noteikti tas izdosies 😉 manuprāt, slinkums Tevi retāk apciemos, ja vismaz pāris stundiņas nedēļā (ideālā gadījumā dienu) veltīsi tikai sev, savam mieram, savām interesēm - tas Tev varētu būt kā atslodzes laiks, kurš Tevi uzlādētu 😀 un šeit noteikti varētu palīdzēt tuvinieki 😉
Iemācies deleģēt pienākumus saviem ģimenes loceklīem - vīram un bērniem. Jā, viņi darīs ap savam, bet ne vienmēr sliktāk, tikai savādāk.
Ir lietas, ko var padarīt mazāk laikietilpīgas, piem. zupu izvārīt divām dienām.
Un jo vairāk darāmā, jo vairāk var iespēt 😀
Tieši domāju, kur esi pazudusi! 😀 Prieks, ka esi atpakaļ! ❤ Arī man uznāk šādas dienas, bet es sevi motivēju ar frāzi "nedomā par to, kas vēl nav izdarīts, kas jādara, un ko nepaspēsi. Vienkārši dari!"
Un vakarā es saprotu, ka viss ir paveikts, pat ar uzviju. Citreiz smadzenes vajag vienkārši izslēgt. 😉