Kā es plānoju un svinēju kāzas kopā ar bērniem

Tagad atskatoties liekas ir izdarīts maksimālais un neiespējamais, par ko man nākas teikt paldies savam vīram un draudzenēm, jo viņu atbalsts un mīlestība deva man daudz spēka. Tiešām ļoti daudz spēka, lai es piepildītu savu sapņu kāzu ideju un par pēcdzemdību depresīju pat neiedomātos.

Pagājušā gada jūlija beigās es saņēmu bildinājumu, bet būdama jau otrā bērniņa gaidībās, kāzu planošanu atliku uz jauno 2017.gadu. Man bija ļoti rūpīga gatavošanās mazulītes piedzimšanai gada nogalē.

Sniegiem kūstot, es pamazām ļāvos sapņošanai par kāzu ideju. Līgavainim bija savs redzējums par kāzu nesamērīgajiem tēriņiem, ko varētu novirzīt daudz praktiskākiem mērķiem. Gala rezultātā viņš tomēr atbalstīja manu ideju - rīkot kāzas ne tikai pašiem sev, bet arī saviem tuvajiem un mīļajiem, tā daloties savā laimē.

Vienā jautājumā mēs bijām vienprātīgi uzreiz -  kāzās alkohola nebūs. Mēs vēlējāmies skaisti un apzināti piedzīvot šos mirkļus un baudīt arī savu tuvinieku/ draugu apzināto klātesamību. Tā arī radot labvēlīgaku vidi un rādot labu dzīves svinību piemēru mūsu bērniem. Mūsu kāzās būs bērni – tā tam jābūt.

Otra lieta, ko jau laicīgi plānoju un darbietilpīgumu paredzēju, bija mana kāzu kleita komplektā ar saskaņotām kleitiņām manām meitenēm. Kāzu kleitas vīzija man prātā jau virmoja labu laiku – netverami debesu zila, viegla, gaisīga un noteikti daudzfunkcionāla.

Man vienmēr ir paticis apģērbs ar plašām iespējām – mainīgs, salāgojams un sakomplektējams pēc iespējas plašāk sevi realizējams. Lai gan kāzu kleitas noteikti ir vienas no tām, kam būtu tikai vienas dienas uzdevums- ar to jau viņas tik īpašas un tā diena tik svinīga, tomēr... Es savai kleitai izvirzīju vairākas prasības – skaista, viegla un ērta ,bez šaubām, bet tanī pat laikā piemērota pludmalei un pat peldei jūrā, piemērota bērna zīdīšanai un dejām, sievišķīga un krāsās niansēta.

Kāzu kleitas stāsts izvērtās ļoti plašs un šoreiz visu neatklāšu, bet ar rezultātu esmu ļoti apmierināta un gandarīta- kleita piepildīja visas manas vēlmes un cerības.

Ideja par kāzām kā pludmales pasākumu - ballīti bija pavīdējusi jau savus 5 gadus atpakaļ, un te nu bija tai iespēja piepildīties. Tas bija labs risinājums vasaras un  kopības baudīšanai ar draugiem un bērniem. Tas arī atrisināja jautājumu par izklaidi – jūra, pludmale jau pati par sevi iedveš atpūtas un izklaides ideju, tāpēc animatorus bērniem nealgojām, bet paredzējām nelielas pašizklaides iespējas – lielo burbuļu atribūtus, smilškastes mantas mazākajiem un SUP dēļus lielajiem bērniem.

Savukārt sev un savai mazulītei krūts zīdīšanas pauzēm es pludmales teltī jau paredzēju nostūrīti, kur pufos ērti ierausties un aiz tilla aizkara paslēpties! Pasākuma otrai daļai tāpat tapa kleita piemērota mazulītes zīdīšanai.

Protams, ka ne bez kūleņiem un kurioziem noritēja mūsu kāzu plānošana. Bijām nolēmuši daudz un dikti izdarīt paši, kāzu organizēšanu turot savās rokās. Man tik ļoti paveicās ar draudzenēm, kas no sirds un dāsni dalījās ar savu laiku, idejām, atbalstu, iedvesmu un mīlestību, veselu pus gadu veltot manu kāzu plānošanai.

Manai jaunākajai meitiņai mūsu kāzu dienā bija pilni 7 mēneši. Es vēl joprojām baroju viņu ar krūti un daru to pēc viņas pieprasījuma. Auklītes pakalpojumus es neizmantoju, bet priecājos par radu un draudzeņu atbalstu šad un tad, kad tā nepieciešamība patiešām ir liela, jo vēlos piedzīvot katru viņas dienu, katru smaidu un jauno sasniegumu. Šai vēlmei, protams, ir otra puse... šāda pieeja prasa gandrīz visas 24 stundas diennaktī, bet uzmanība nepieciešama arī otrai meitiņai (4 gadi) un, bez šaubām, manam vīram, mazliet arī sunim, mūsu mājai, radošajiem projektiem ...un SEV.

Darbs ar prioritātēm notika un notiek katru dienu. Darbs ar sevi notiek katru dienu. Aizvien jaunu iemaņu un prasmju apgūšana, tāpat notika katru dienu. Un tur nu es sajutu savu izaugsmi un līdz ar to arī svētību. Gatavošanās kāzām izvērtās man par fantastisku pieredzi. Es iemācījos taisīt lāsīšu virtenes un karodziņus, sapņu ķērājus un dažāda stila kroņus un pērļu kāju rotas, strādāt ar tillu un samta audumiem, plānot kāzu kolorītu un interjeru pasākuma teltij, veikt darba plānošanu bez laika plāna – izmantojot katru minūti kā visvērtīgako. Protams, ka tas ko bez bērniem varētu izdarīt vienas dienas laikā, man prasīja nedēļu. Bet tad es aizvien apguvu un prasmīgāk saskatīju, ko tomēr varu darīt kopā ar meitiņām. Mēs kopā vērām virtenes un veidojām sapņu ķērājus, veidojām ielūgumus un ēdienkartes drukājām...

Pāri visam, es iemācījos novērtēt laiku daudz nopietnāk, es iemācījos saskatīt risinājumus daudz pozitīvāk, es iemācījos izbaudīt nopietnu gatavošanās procesu kopā ar bērniem daudz niansētāk... es iemācījos tik daudz jaunu!

Un jūs neticēsiet, bet ar vienu brīvo roku var izdarīt TIK DAUDZ. Ar divām brīvām rokām vienas stundas laikā, var izdarīt TIK DAUDZ...

Tās visas bija iemaņas, ko apguvu it kā apstākļu piespiedu kārtā, bet rezultātā – esmu divtik gandarīta, ka mani bērni to pieredzēja, ar mani procesā rūdījās un auga, un mēs kopā to visu piedzīvojām. Un piedzīvojām tik skaisti!!!

To novēlu katrai līgavai, ar vai bez bērniem. Skadrs ir viens  - kāzas plānot bez bērniem ir daudz vienkāršāk, visu laiku un savu uzmanību veltot vienam pasākumam, bet ar bērniem tas būs savas desimt reizes sarežģītāk, laikietilpīgāk un tanī pat laikā sulīgāk un bagātīgāk. Mana gatavošanās bija 6 mēneši un sajūta ir- tas ir pats minimums, ko var atļauties kāzas pānojot ar bērniem.

Lai laime kopā būt!