Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Sveikas, mammas!
Nu re, visam pienāk pirmā reize. Pat nezinu ar ko lai sāk, jo sakrājies ir dikti daudz.
Esmu mamma diviem cālīšiem, bezgala mīļiem un foršiem. Bet.... Tas lielais, treknais BET...
Iekšēji jūtos salauzta, izdegusi un mazmazītiņa. Nejūtu sevī ne sievieti, ne sievu, pat sāku apšaubīt sevi kā labu mammu. Bet, kas ir laba mamma? Laikam jāatzīs, kad esmu nogurusi no visa. Vai tā ir rutīna, vai depresijas sākums, vai izdegšanas sindroms?
Nedomājiet, ka es nožēloju to ka man ir bērni. Nē, abi ir gaidīti. Viens ilgāk, otrs pārsteidzoši ātri, bet gaidīts.
Ar bērniem esmu 24/7. Lielākais iet bērnu dārzā, ar mazāko dzīvojamies pa māju. Un tā tas ir katru dienu. Kas notiek ja lielais saslims? Man sākas iekšējā panika, par to, kā tikšu galā. Nē neesmu vientuļā mamma, ir vīrs. (bet viņam ir savi tarakāni galvā. Kuram gan tādi nav). Protams viņš mīl bērnus un pavada ar viņiem laiku, bet es gribētu, lai viņš to darītu vairāk un biežāk.
Jā, varu nedēļu staigāt ar netīriem matiem, aizmirst no rīta iztīrīt zobus, neuzlikt krēmus. Sejas maska, pedikīrs, manikīrs...kaut kad jaunībā, tas viss bija. Ai ai nevīžīgā sieviete! Bet man nav vēlmes un nav arī gribēšanas. Ārpus mājas kopā ar vīru esmu bijusi reizes septiņas, ( protams, tad jau cenšos, lai vīram nav kauns, par sievu) pēc pirmā bērna piedzimšanas. Pēc otrā, vispār neko negribējās. Iemesls tam varēja būt, ka pirmais pusgads pagāja slimošanas gūstā. Visas domas, rūpes, stress tikai un vienīgi ap un par bērnu. Plusā vēl nāca iekšējie pārmetumi par to ka otro bērnu es mīlu mazāk, nekā pirmo. Otrajam bērnam es veltu mazāk uzmanības nekā pirmajam, utt. Tad tu nemanot sāc sevi grauzt no iekšienes, emocionāli un garīgi. Un pats trakākais ir tas, ka man ir kauns, par to runāt ar kādu, vai tā būtu draudzene vai svešinieks, jo baidos ka mani nosodīs....
Vai palika vieglāk, šo visu uzrakstot? Jā!
Turies! Paldies, ka uzrakstīji godīgu viedokli! Man bija ļoti līdzīgi - dzīve tikai mājās pamazām degradēja, attiecībā uz to pašu matu mazgāšanu utt. Ir nepieciešama arī pieaugušu cilvēku sabiedrība.
T.i 24/7,jo uz darbu aiziet ir vieglak. Majas busana,kas biezi ir bez savu interesu un vajadzibu apmierinasanas(kulturas pasakumi utml), nekur nenoved. Tad ari sakas tas dienas,kad nav speka pat matus izmazgat,jo kada jega. Tapat bus driz jaiet gulet vai tml. Tads depresivs stavoklis. Lai sadi nebutu,ir javelta laiks ari sev, piemeram,sporta klubs vai teatris, vienalga kaut kas arpus majas. Otra lieta,ir svarigi pienemt, ka varbut tu neesi tas tips,kas var ta vislaik but ar berniem(majsaimniecu),jo cilveki ir dazadi. Tad produktivak ir but darba, berni darzini vai pie auklites nevis vislaik sadi nekadi dzivoties pa maju.
Nevajag sevi est. Tas ir normali,ka ne visas mammas ir spejigas but majas ar berniem. Par to ta neruna neviens.