Kā Bogustovs, Vilde un Virsnīte rūpējas par savu bērnu drošību?

Bieži vien bērni ar saviem darbiem un nedarbiem izprovocē bīstamas situācijās, radot vecākiem liekus kreņķus. Kā parūpēties par viņu drošību ikdienā? Savā pieredzē dalās sabiedrībā zināmas mammas un tēti – TV raidījuma "Māmiņu klubs" vadītāja Kristīne Virsnīte, žurnālists Ansis Bogustovs, kā arī uzņēmēja Sindija Vilde.

"Domājot par savu bērnu drošību ikdienā, vecāki nereti aizmirst, ka paši reiz bijuši bērni un darījuši blēņas – gāja vieni peldēties, spēlēja paslēpes pamestās ēkās, skrēja pāri ielai neatļautās vietās, būvēja "štābiņus" augstu koku zaros u.tml., nereti radot paši sev bīstamas un bailīgas situācijas. Tāpēc sadarbībā ar Valsts policiju un psihologiem esam uzsākuši iniciatīvu "Drošība bērna acīm". Tās mērķis ir palīdzēt vecākiem izprast bērnu domāšanu, pasaules uztveri, lai varētu parūpēties par viņu drošību kvalitatīvi," skaidro BITES Mārketinga direktore Diāna Šmite. 

Bieži vien bērni ar saviem darbiem un nedarbiem izprovocē bīstamas situācijās, radot vecākiem liekus kreņķus. Kā parūpēties par viņu drošību ikdienā? Savā pieredzē dalās sabiedrībā zināmas mammas un tēti – TV raidījuma “Māmiņu klubs” vadītāja Kristīne Virsnīte, žurnālists Ansis Bogustovs, kā arī uzņēmēja Sindija Vilde.

“Domājot par savu bērnu drošību ikdienā, vecāki nereti aizmirst, ka paši reiz bijuši bērni un darījuši blēņas – gāja vieni peldēties, spēlēja paslēpes pamestās ēkās, skrēja pāri ielai neatļautās vietās, būvēja “štābiņus” augstu koku zaros u.tml., nereti radot paši sev bīstamas un bailīgas situācijas. Tāpēc sadarbībā ar Valsts policiju un psihologiem esam uzsākuši iniciatīvu “Drošība bērna acīm”. Tās mērķis ir palīdzēt vecākiem izprast bērnu domāšanu, pasaules uztveri, lai varētu parūpēties par viņu drošību kvalitatīvi,” skaidro BITES Mārketinga direktore Diāna Šmite.

Vasarā bērnu drošībai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo viņi vairāk laika pavada savā nodabā, turklāt kopā ar vecākiem bieži atpūšas pie dabas, ceļo, apmeklē festivālus, pilsētu svētkus un citus pasākumus, kas parasti pulcē lielus ļaužu pūļus, attiecīgi – ir vairāk iespēju noklīst, apmaldīties. Par šo jautājumu ikdienā nopietni aizdomājas arī sabiedrībā zināmas mammas un tēti. BITES eksperti aicināja viņus dalīties pieredzē par efektīvākajām metodēm, kā parūpēties par bērnu drošību dažādās situācijās.

Kristīne Virsnīte palīdz bērniem izprast drošības jautājumus, rādot reālus piemērus

Izpētīts, ka bērnu pasaules uztvere ir savādāka nekā pieaugušajiem, tāpēc ar viņiem par jebkuru tēmu, tostarp personīgo drošību, jārunā vienkāršā valodā, stāstot reālus piemērus un spēlējot spēles. Šo metodi ikdienā praktizē “Māmiņu kluba” vadītāja un divu bērnu mamma Kristīne Virsnīte. Viņa bieži pārrunā ar meitu ar drošību saistītus jautājumus pa ceļam uz skolu, mājām vai veikalu – jautā, kā bērns rīkotos potenciāli bīstamās situācijās, skaidro ar piemēriem iespējamās sekas šajās situācijās u.tml.

“Ar bērniem ir jārunā vienkārši un sirsnīgi – nebiedējot. Piemēram, mana meita zina, ka cilvēki formastērpos – policisti, mediķi, apsargi, veikalu pārdevēji u.tml. – ir tie, pie kuriem var droši vērsties un lūgt palīdzību, nokļūstot bīstamās, bailīgās situācijās,” saka Virsnīte.

Ceļojot un apmeklējot ar ģimeni brīvdabas pasākumus, viņa papildu drošībai izmanto aproces, kurās iestrādāts pašas vai vīra telefona numurs. Tās lieti noder situācijās, kad bērns noklīst un no uztraukuma aizmirst mammas vai tēta telefona numuru, dzīvesvietas adresi u.tml. Mazāki bērni šo informāciju var arī nezināt.

Ansis Bogustovs uzrauga bērnus attālināti

TV raidījumu vadītājs, žurnālists un četru bērnu tētis Ansis Bogustovs par to, ka bērni lietas uztver savādāk, ir pārliecinājies vairākkārt. Piemēram, reiz viņš ģimene sarunājusi pēc kopīga izbraukuma ar riteņiem turpināt atpūtu "Vērmanītī", ar to saprotot restorānu "Vērmanītis". Norunātajā laikā restorānā ieradās visi, izņemot vecāko dēlu Dāvi. Sākās īsts haoss, jo sazvanīt puiku nevarēja – mobilā telefona viņam nav. Kurp viņš varēja doties, neviens nezināja.

Pēc vairākām stundām, kuru laikā tika pārbaudīts dzīvoklis un dēla iecienītākās atpūtas vietas, apzināti tuvākie radi un draugi un pat sazvanīta policija, Ansis aizdomājās, ka Rīgas centrā ir vēl viens “Vērmanītis” – parks. Tur pie rotaļu laukumiņa Dāvis pacietīgi gaidīja ģimeni.

“To dažu stundu laikā kļuvu krietni sirmāks. Neraugoties uz to, ka ikdienā daudz runājam par drošības jautājumiem – kā un kur šķērsot ielu, vai un kā  runāt ar svešiniekiem u.tml., šī pieredze lika nopietni aizdomāties par risinājumiem, kas nodrošinātu iespēju sekot bērna ikdienas gaitām attālināti. Izpētīju informāciju par dažādām mobilajām aplikācijām, kas ļauj noteikt bērna mobilā telefona atrašanās vietu. Taču uzskatu, ka bērnam līdz aptuveni 10 gadu vecumam telefons nav nepieciešams. Tāpēc atradu labu alternatīvu – bērnu drošības pulksteni “MyKi Watch”. Tagad varu jebkurā brīdī gan piezvanīt dēlam, gan apskatīties mobilajā telefonā, kur viņš atrodas. Un forši ir tas, ka, ja pats Dāvis uz zvanu neatbild, jo nedzird vai negrib ar mani runāt, es tāpat varu viņu sazvanīt, jo ar aplikācijas palīdzību varu izdarīt tā, ka pulkstenis man atzvana, ” atklāj A. Bogustovs.

Sindija Vilde bērnu drošībā augstu vērtē savstarpējo saziņu – labāk biežāk nekā nemaz

To, cik liela nozīme ir tam, ka zini, kur ir tavi bērni un vari ar viņiem sazināties, novērtē arī uzņēmēja un mamma Sindija Vilde. Piemēram, pirms daudziem gadiem, kad Sindija vēl pati bija bērns, viņa pagalmā iepazinās ar jauno kaimiņieni, kurai mājās bija katras meitenes sapnis – tolaik populārā, bet reti pieejamā lelle Bārbija. Daudz nedomājot, meitene ļāvās vilinājumam un kopā ar māsu devās ciemos pie jaunās draudzenes, lai paspēlētos ar šo lelli. Vecākus meitenes, protams, par to nepabrīdināja. 

“To, ka laikam esam sadarījušas blēņas, sapratām tikai brīdī, kad kaimiņienes mamma pārnāca mājās un sāka mūs izjautāt. Tagad, kad man pašai ir piecgadīgs dēls, ļoti labi saprotu, kā toreiz jutās mamma, jo esmu saskārusies ar līdzīgu situāciju. Proti, dēls ar desmitgadīgo māsīcu aizgāja uz blakus esošo veikalu un aizdomīgi ilgi nepārnāca mājās. Abi aizspēlējās – viņu vilinājums bija batuts parkā. Tobrīd piedzīvoju lielu stresu, jo sāka krēslot, bet bērni uz īsziņām un zvaniem neatbildēja,” stāsta Vilde.

Pēc šī gadījuma viņa vienmēr meklē papildus veidus, kā labāk runāt ar bērnu par drošības jautājumiem, piemēram, atgādina viņam savu bērnības pieredzi un skaidro, ko darījusi nepareizi un kādas sekas varēja būt šai rīcībai. Sarunās ar bērnu par drošību viņa vienmēr uzsver to, cik būtiski ir pateikt vecākiem, kurp dodies un ar ko, lai zinātu, kur meklēt pavedienu.