Kā atrast laiku sev

Atrast laiku sev ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ja esi māmiņa. Un jo vairāk bērnu, jo lielāks izaicinājums. Tajā pašā laikā ir neapstrīdams fakts, ka arī māmiņai (nē, patiesībā - IT ĪPAŠI MĀMIŅAI) ir ļoti svarīgi kaut uz brīdi palikt divvientulībā ar sevi, uz brīdi spēt saklausīt savas domas, saprast savas vēlmes. Un dažreiz pat paveicas atcerēties, ka māmiņai ir kāds hobijs! :)

Man ar brīvo laiku gāja ļoti lēni un grūti. Piebildīšu gan, ka vientulība nav mana stiprā puse un parasti sabiedrību es ļoti izbaudu, varbūt tāpēc daudz vairāk es alku pēc divvientulības ar vīru nevis atpūtas vienatnē. Randiņi ar vīru gan ir cits topiks, kas patiesībā ir ārkārtīgi svarīgi, lai mazinātu spriedzi un saglabātu romantiku attiecībās.

Bet, atgriežoties pie laika sev. Pats, pats minimums ir skaistumkopšanas procedūras - būtu jāatrod laiks frizierim, manikīram, masāžai vai jebkam citam, kas liek māmiņai justies un būt skaistai. Tās pāris stundas mēnesī mazo var atstāt tētim vai auklītei, kam uzticies - lai sirds būtu mierīga un uz to brīdi galva ir brīva un tu spētu ļauties pilnīgi citām domām.

Pirmajos Ralfa dzīves mēnešos es gan tiešām veltīju sev pašu, pašu minimumu - gāju tikai pie friziera. Turklāt tas ir 5 min attālumā no mājas, līdz ar to varēju iekļauties pat starp barošānām. Katram gadījumam gan vienmēr atstāju tētim atslauktu pieniņu. Pirmajās reizēs ar lielām bažām gaidīju, kad vīrs man zvanīs, jo ar kaut ko netiks galā… bet tā nenotika! Izrādījās, ka ja vīrietim uzticas, viņš ar visu tīri labi tiek galā. Tā nu es šad tad uz īsu brītiņu izskarēju gan safrizēties, gan iepirkties - tās bija manas mīļākās izlaides.

Pamazām atradās laiks arī hobijiem, ko biju noglabājusi tālākajā plauktiņā (vai drīzāk augstākajā, lai mazās roķeles netiek klāt) - atsāku gan adīt, gan rotiņas drināt. Nevarētu teikt, ka pirms tam nebūtu bijis laiks adīšanai, bet, vismaz manā gadījumā, ir nepieciešama arī iedvesma, kura nu nekādīgi negribēja nākt, kamēr visas manas domas bija pie abiem bērniem.

Protams, jo lielāks bērniņš, jo vieglāk atrast brīvas stundiņas, ko veltīt sev. Bet tad arī ar pašu minimumu vairs nepietiek. Vismaz man nepietika. Pamazām atcerējos draudzenes. Jā, līdz šim viņas mēdza ciemoties pie mums ar mazo, bet tā ir nesalīdzināma sajūta - iziet ar meitenēm ārpus mājas, bez bērniem, bez uztraukumiem - LIELISKI!

Un brīdī, kad esi iegājusi ritmā - ne tikai lieliski tiec galā ar bērniem, bet spēj arī pilnvērtīgi veltīt laiku sev, nāk jauns trieciens - ir jāatgriežas darbā. O jā, tās 8 stundas dienā prasa daudz, īpaši, ja vēl ir jāpaspēj no rīta aizvest bērnus uz dārziņu un skolu, un vakarā saprātīgās laika robežās abus savākt. Atkal jau sākās ikdienas pārplānošana, man nācās arī pārkāpt pāri sev, jo ne vienmēr tiku, kur gribēju, bieži vien atkāpjoties no savām vēlmēm. Bet tas nekas, jo iemesls jau tam visam ir bērni, kas nebūs mazi mūžīgi. Tā bieži vien bija arī mana uzmundrinošā doma - bērni ir mazi tikai īsu brīdi, tāpēc es varu paciesties… viņiem mani vajag tieši tagad!

Šobrīd esmu atradusi neprastu līdzsvaru starp visu - ar bērnu loģistiku tiekam galā gan no rīta, gan vakaros (vakaros gan bieži liels atbalsts ir vīrs un aukle, kas Madaru izvadā uz teātra pulciņu), darbā ar visu tieku galā darba laika ietvaros, paspēju gan sapucēties, gan arī uz sporta klubu, arī ar draudzenēm tiekos pietiekami bieži. Kā man tas ir izdevies? Ne bez pūlēm…

Mans brīvā laika meklēšanas plāns:

1. Ir jānosaka savas prioritātes. Jo skaidrākas vēlmes, jo vieglāk tās īstenot.

2. Jāapzinās, ka dažkārt būs no kaut kā jāatsakās. Ja šī apziņa ir jau no paša sākuma, būs vieglāk pārdzīvot, ja kaut kas nesanāks, kā gribējās. Un, ja būs skaidras prioritātes, būs vieglāk saprast, no kā atteikties.

3. Ir jāatrod palīgs. Visbiežāk tas ir vīrs, bet tikpat labi tās var būt vecmāmiņas, aukle, draudzenes vai kāds cits, kas var palīdzēt ar bērniem.

4. Ir jāatrod vieta, kur tu vari justies brīvi, kur domas nekavējas ne pie kā cita un vari pilnībā izbaudīt savu nodarbi.

5. Ir jānotic, ka mazulis var iztikt kādu brīdi bez tevis. Tāpat arī ir jāatceras, ka tu esi ne tikai māmiņa, bet arī sieva un, galu galā, sieviete, tātad kādu brīdi vari ļauties sievišķīgiem nieciņiem! :)