Jauka diena Ādažos ar Māmiņu klubu.

Arī es vakar kopā ar ģimeni devos braucienā uz Ādažiem- atpūsties, izklaidēties un arī ko jaunu ieraudzīt un uzzināt.

Jau no rīta laicīgi modāmies,lai paspētu ieēst brokastis, sapucēties un doties uz centru- vietu ,kur gaidīja autobuss,kurš veda mūs visus ekskursijā.

Pirmais uzdevums visiem bija uzrakstīt savus vārdus un pielīmēt pie apģērba.

Uzdevums izpildīts, dodamies uz autobusu.

Adrians diezgan maz ir braucis ar lielajiem autobusies, Denīzei šis bija pirmais braucies.Jāsaka ,ka godam izturējām. Protams bija jau arī niķi un stiķi,bet kur nu bez tiem.

Autobusā ,lai jaukāka braukšana mūs izklaidēja Alise no Brīnumzemes. Varēja atbildēt uz jautājumiem un iegūt savā īpašumā mazas dāvaniņas. 

Brauciena laikā pievienojās gids,kas stāstīja par Ādažu novadu. Izbraukājām pašus Ādažus, apskatījām kā tad te izskatās, kas šeit atrodas. Uzzināju arī ko jaunu. Bija interesanti pavērot ,ka tāda mazaa vieta kā Ādaži ir diezgan apdzīvota un skaisti sakopta. 

Pirmais apskates objekts ,kur devāmies bija Mākslas un mūzikas skola.

Šo to pastāstīja, jāatzīst,ka neko daudz nedzirdēju,jo divi bērni tomēr nav nieks:) Katrs uz savu pusi un vēl vīrs ar jāpieskata.

Ieskatījāmies jaukajās telpās, secināju,ka bērniem tiešām tiek dota kvalitatīva izglītība,jo ir pieejami gan instrumenti , gan mākslas atribūtika,lai strādātu.

Tālāk devāmies uz Podniekiem. Te mūs sagaidīja ar siltu smaržojošu un gardu zupu. Nelielām uzkodām un kafiju un sulu.

Noklausījāmies visu par Podniekiem. Un devāmies iepazīt šo skaisto vietu.

Neliels koncerts, rotaļas bērnudārzā Patnis.

Radošās darbnīcas.

Izdevās fantastisks dekors,kas tagad rotās mūsu istabas sienu.

Tad devāmies cept bulciņas. 

Darbnīcās viss bija ļoti labi noorganizēts. visiem pietika vietas,jo bija trīs darbošanās telpas. katrs varēja izvēlēties,ko vēlas gatavot un kur iet sākumā. Paša dārziņa telpas bija ļoti mājīgi iekārtotas. Var redzēt ,ka šeit ļoti piedomāts par bērna attīstību. Man ļoti patika. Būtu iespēja arī labprāt sūtītu savu bērnu.

Tālāk devāmies jau skatīties dzīvokļus. Tur gan neko nesanāca nobildēt,jo mazā dāma iemiga uz rokām un bija jāstaipa. 

Dzīvokļi bija jauki.Man patika tie kas tuvāk zemei. Skaidrs ka augstajos stāvos es nedzīvotu:)

Kopumā ņemot cenas pieņemamas,vieta fantastiska. Pat cerības stars pavērsās ,ka iespējams arī mēs varētu sev atļauties dzīvokli. TIk protams mūžīgā problēma- sakrāt pirmajai iemaksai. Bet tad jau iespējams pēc gadiem trīs situācija atkal mainīsies. Te nu mans ieteikums būtu šiem pārdevējiem vai valstij,tomēr paiet soli pretī jaunajām ģimenēm,jo mums ar diviem bērniem un bez bagātiem vecākiem pirmo iemaksu grūti sakrāt,kaut arī ikmēneša maksājums nekādas problēmas nesagādātu un iznāktu daudz lētāk kā patreiz īrēt.

Bet ne par naudu šis stāsts.

Pasākums bija fantastisks, bērni bija apmierināti ,bet noguruši jau uz beigām. Pat vīram ļoti patika,kaut sākumā skeptiski raudzījās uz šo izbraucienu. Laba pieredze braucienā ar autobusu- tagad būs arī drosme braukt uz laukiem,ja būs vajadzība. 

Vēlreiz PALDIES Māmiņu klubam , visiem jaukajiem darbiniekiem,kas šo visu noorganizēja. 

Būtu ar mieru braukt vēl kādās kopīgās ekskursijās. Šādi pasākumi vieno, dod iespēju iepazīt vienam otru, jaunus cilvēkus, sadraudzēties un izrauties no ikdienas rūpēm.