Jāņu svinēšanas tradīcijas meklē ŠEIT>>

23. Jun 2017, 00:05

Gada latviskākie svētki, ko svin ar dziesmām, ozollapu un pļavas puķu vainagiem, kā arī gardu alu un ķimeņu sieru, protams, ir Jāņi! Tradicionālajā Jāņu svinēšanā visspilgtāk izpaužas latviešu pagāniskās saknes, tradīcijas un paražas. Ko tu zini par Jāņu svinēšanas tradīcijām?

Jāņos kopš ļoti seniem laikiem svinēti vasaras saulgrieži, kad ir visgarākā diena un īsākā nakts gadā. Patiesībā gan saulgrieži iekrīt 21. vai 22.jūnijā, taču kristīgā baznīca svētkus piesaistījusi Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko atzīmē 24.jūnijā. Svētkos gan galveno lomu spēlē pagāniskās tradīcijas un rituāli, maģiskas izdarības, ar mērķi veicināt auglību un izvairīties no nelaimēm. Dažādos vēstures posmos Jāņu svinēšana ir gan aizliegta, gan arī īpaši veicināta, piemēram, rīkojot padomju kolhozos kopīgu līgošanu vai svinot pilsētas svētkus, kā mūsdienās.

Latviešu kultūrā Jāņiem ir liela nozīme. Zināmi vairāki tūkstoši Jāņu dziesmu, kurās aprakstīts katrs Jāņu sagaidīšanas un svinēšanas aspekts. Ļoti daudzas senās tradīcijas joprojām tiek ievērotas mūsdienās.

Vainagi

Vīriešu vainagus vienmēr darina no ozollapām, taču sieviešu vainagi tiek pīti no visdažādākajām pļavas puķēm, precētām sievām piepinot klāt arī ozollapas. Vainaga uzlikšana citam cilvēkam ir draudzības un sirsnības izpausme. Kārtīga līgošana bez vainagiem nav iedomājama.

Jāņuzāles

"Visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā," vēsta viena no zināmākajām līgodziesmām. Jāņos telpas rotā ar bērza, ozola un pīlādža zariem, papardēm, margrietiņām un smilgām. Pie durvīm var spraust nātres un dažus, lai ļaunums nenāk iekšā. Tiek uzskatīts, ka saulgriežos plūktajām zālītēm esot maģisks dziedinošs spēks, tāpēc pēc svētkiem tās izkaltē un sasien pirtsslotās vai kvēpina mājās.

Ugunskurs

Jāņos uguns jādedzina augstākajā vietā, lai tā apspīdētu visu tuvāko apkārtni un nestu svētību. Ugunskuru iededz līdz ar saulrietu un ļauj tai kuries līdz saules lēktam. Slavena Jāņu tradīcija ir lēkšana pār ugunskuru, tādējādi simboliski attīroties no visa liekā. Bet rokās sadevušies pāri to dara, lai uguns burvju spēks tos vienotu kopā.

Jāņu mielasts

Pirms svētkiem tiek siets aromātiskais ķimeņu siers, kura dzeltenais ritulis ir saules simbols. Jāņos jānodrošinās ar svinētāju iecienītākā dzēriena – alus krājumiem. Bez tā Jāņu svinēšanu nevar iedomāties!

Pirts

Iešana Jāņu pirtī ir sena latviešu tradīcija, turklāt tolaik sievietes gāja kopā ar vīriešiem. Lāviņu noklāj ar koku zariem, pļavas puķēm un zālītēm. Katrai pirtsslotai ir sava nozīme. Ozollapu slotiņa dara skaidrākas domas, bērza slota atpūtina miesu un dod jaunus spēkus, bet kadiķa pirtsslota atbrīvo no visa sliktā un liekā. Kad svinētāji kārtīgi nopērušies, jālec tuvumā esošā dīķī, upē, ezerā vai vismaz vēsa ūdens baļļā.

Papardes zieds

Runā, ka Jāņu nakts esot vienīgais laiks gadā, kad var redzēt noslēpumaino papardes ziedu. Kas to atrod, tas iegūst laimi un visas viņa vēlēšanās piepildās. Vairāk par tradīciju jājautā vietējiem!

Nakts nomodā

Kārtīgam līgotājam visu Jāņu nakts jāpavada nomodā. Jāņu nakts beidzas ar mazgāšanos rīta rasā. Sens ticējums vēsta, ka Jāņu rītā jābrien pa rasu, jo tad apavos sabiršot nauda. Savukārt sievietēm rasā jāmazgā seja, lai iegūtu skaistumu.