19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Ir Jāņu laiks, kad ļaudīm jāsaplūst ar dabu un jābūt kopā ar līdzcilvēkiem. Kādēļ tas ir tik svarīgi un kur slēpjas šī Jāņu laika lielā burvība, portālam www.maminuklubs.lv stāsta Irita Vimba, Latvijas Folkloras biedrības mārketinga vadītāja.
Jāņu laiks – cilvēka saplūšana ar dabu
Irita Vimba novērojusi, ka ar katru gadu interese par Līgo svētku svinēšanas tradīcijām pieaug. Turklāt ne tikai runājot par kalendārā atzīmēto datumu (23. un 24. jūnija) svētīšanu, bet arī par tradīcijām, kuras ievēro divas, trīs dienas iepriekš, kad astronomiski iestājas vasaras vidus.
„Jāņu laiks ir maģisks, un tieši tad cilvēki vairāk tiecas būt saiknē ar dabu. Mēs kā zemnieku tauta šo maģisko burvību varam sajust caur zemi, kokiem, debesīm, ūdeni un uguni.
Tā arī Jāņu būtība – cilvēka saplūšana ar dabu, saplūšana starp vīrišķo un sievišķo!
It visa pamatā ir divas puses – vīrišķā un sievišķā, diena un nakts, debess un zeme, arī alus, kas simbolizē vīrišķo un siers, kas ir sievišķā simbols.
Jāņos cilvēks veido garīgo saikni ar visu sev apkārt.
Ikdienā jau dabai veltām pārāk maz uzmanības, tādēļ, lai Jāņu laiks kļūst par laiku, kad pieejam pie koka, vienalga ozola vai liepas, un uzņemam sevī spēku, ko tas sniedz! Mūsdienu stresa apstākļos, kad dzīve rit tik strauji, mums šī enerģija nepieciešama arvien vairāk, lai atkal spētu atjaunoties.
Tāpat šajā svētku laikā vajag basām kājām staigāt un sajust, kā pēdas saskaras ar akmeņiem, smiltīm, ar čiekuriem!
Daba, kas ir mums apkārt, ir milzīgs spēka avots, tādēļ vismaz vienreiz gadā – Jāņos – tās enerģiju vajadzētu uzņemt,” pārliecināta Irita Vimba.
Satiekamies un esam kopā ar citiem!
Kā atklāj Latvijas Folkloras biedrības mārketinga vadītāja, vēl Jāņu laiks ir brīdis, kad cilvēkiem satikties un būt kopā vienam ar otru.
„Agrāk, kad ļaudis gāja viens pie otra ciemos un cits citu aplīgoja, tā bija kā pozitīvās enerģijas došana. Apdziedot otru, cilvēki nedomāja un nevēlēja ļaunu,” uzsver Irita Vimba.
Tā kā neviena tradīcija nepastāv ārpus sabiedrības, pēc viņas domām jebkura no tām tiek pielāgota un mainās, mainoties sabiedrības nostājai un cilvēku pasaules uztverei.
Tādēļ dodoties aplīgot, šajos Jāņos droši var izmantot tautasdziesmu vārdus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai. „Piemēram,, ja tautasdziesmās nav minēta Žaklīna, bet tikai Anna, vai tad tas nozīmē, ka Žaklīnu mēs neapdziedāsim?! - Protams, apdziedāsim!
Lai tradīcijas būtu dzīvas un starp mums, mēs tās pielāgojam,” skaidro Latvijas Folkloras biedrības mārketinga vadītāja.
Papardes zieds – karam kaut kas cits
Patiesībā it viss, ko sevī ietver Jāņi, saistīts ar simboliem. Domājot par papardi, kad tā sāk augt, tā izritinās no tāda kā aplīša. Aplis ir latvisks simbols, kas saistās ar sauli un arī to, ka ikvienam cilvēkam ir sava aura, kuru jāpasargā.
Ne velti viens no Jāņu simboliem ir vainags, kas ir apaļas formas, un ne par velti to ir jāliek galvā – šādi tas mūs sargā!
Par papardes ziedu un tā meklēšanu pastāv dažādi uzskati. „Tas ir kaut kas mistisks, noslēpumains, tomēr uz katru lietu taču var paraudzīties gan no garīgās, gan praktiskās puses!
Ja pēc papardes ziedēšanas martā dzimst daudz bērnu, tad zieds ir atrasts, un arī tad, ja dodoties to meklēt, atrodam sev kādu garīgu atklāsmi, arī tad esam atraduši papardes ziedu,” tā Irita Vimba.
Māmiņu Klubs
Foto: www.koknese.lv