Ja māc bažas, atkal ticēt vai nē – ieklausies tajās!

„Ja pieķer, ka cilvēks melo jau par visu, vai ir iespējams, ka tas mainīsies? Vai arī tas vienkārši ir tāds dzīvesveids? Un no kā tas rodas,” forumā vaicā kāda lasītāja. 

Konsultē psihoterapeite Jolanta Cihanoviča.

Kādēļ cilvēks melo?

„Šajā situācijā droši vien ir daudz kā tāda, par ko otrs nav stāstījis, iespējams, bailēs par to, ka tas sagraus attiecības, vai varbūt cerot, ka situācija atrisināsies pati no sevis.

Tāpat ļoti bieži melošana ir veids, kā cilvēki mēģina izvairīties no savas rīcības sekām – tātad mēģina samelot, lai otrā viestu pārliecību, ka viss ir kārtībā un tas neatkārtosies.

Vēl, baidoties saņemt negatīvu reakciju no partnera, melošanu nereti piekopj cilvēki ar atkarībām, kā arī tie, kuri nav uzticīgi,” uzskaita psihoterapeite.

Piedot ir jēga tad, ja zināms - sāpīgais neatkārtoties

Protams, mirklī, kad cilvēks, kuram tiek melots, meli konfrontē, tas sāk apgalvot, ka mainīsies.

Tomēr kā stāsta Jolanta Cihanoviča, ir jāsaprot, ka meli bojā attiecības, jo grauj uzticēšanos, un cilvēks, kuram tiek melots, nākamreiz vairs nevar saprast – uzticēties vai nē.

„Tad, ja melis apgalvo, ka nu gan viņam var ticēt, rodas jautājums - kādēļ to darīt, ja ir bijis gadījums, kad uzticēties nevarēja?  

Tādēļ, ja cilvēku, kuram ir samelots, nomoka jautājums: „Vai es varu ticēt?”, un vienlaikus meļa rīcībā un izvēlēs nekas būtiski nemainās, īsti nav nekādas informācijas arī par to, kāpēc lai turpmāk viņš rīkotos citādāk!

Medijos ļoti daudz runā arī par piedošanu, bet, manuprāt, piedot ir jēga tikai tad, ja ir skaidrs, ka tas, kas ir noticis un bijis sāpīgs, vairs nenotiks! Tātad ir svarīgi, lai cilvēks, kuram melots, zinātu, ka to vairs nepiedzīvos.

Ja viņam nekādas informācijas par to, kāpēc, lai otrs nesamelotu atkārtoti nav, ir jāuzdod jautājums – kas ir tas iemesls, lai cilvēks vairs nemelotu, ja reiz tas jau ir nostrādājis,” liek aizdomāties psihoterapeite.

Būtiska - vienošanās ar sevi!

To, vai melošana beigsies vai nebeigsies, var pateikt tikai cilvēks, kurš melo, jo atbildīgs par to ir tikai viņš.

Jolanta Cihanoviča atklāj: „vienīgais, ko var darīt cilvēks, kuram tiek melots, ir noteikt robežas - tātad vienoties pats ar sevi par to, ko viņš darīs, ja otru cilvēku atkal pieķers melos. Vai viņš dos tam otro iespēju?

Un jebkura atbilde, ko sev dod cilvēks, kuram melots, šajā gadījumā būs pareizā!” 

Speciāliste uzsver, ka tad, ja māc lielas bažas par to, vai atkal uzticēties vai nē, ļoti svarīgi savās raizēs ieklausīties!

„Iespējams, šajā brīdī sev vajag dot laiku – „cik ilgi es pārbaudīšu šīs attiecības”, vai arī „kuras šajās attiecībās būs tās pazīmes, kas man liecinās par to, vai viss ir kārtībā”.

Tāpat būtiski apsvērt arī to, kāpēc man šīs attiecības ar cilvēku, kurš melo, ir būtiskas, un kādēļ tās gribu saglabāt?

Šie un vēl daudzi citi ir tie jautājumi, kurus sieviete var uzdod sev pati! Tomēr, ja rast atbildes uz tiem ir grūti, šis noteikti ir jautājums, ar kuru var doties pie psihologa un pakonsultēties klātienē, jau uzticot situācijas detaļas!

Diemžēl, lai sniegtu detalizētāku, precīzāku komentāru, šajā gadījumā būtu nepieciešams zināt precīzāku informāciju,” tā Jolanta Cihanoviča.

Sieviešu Klubs

Kāda ir tava pieredze ar „hroniskiem meļiem”? Vai zini cilvēku, kurš to apsolot, patiešām pārtraucis melot?