№9: Izdzīvojot ik mirkli

Esmu gatava mesties iekšā jaunā piedzīvojumā. Tad nu ķeros vērsim pie ragiem un lai iet! Sākam!

1. Iepazīstini ar sevi! Pāris vārdos pastāsti par sevi un pievieno vienu fotogrāfiju.

Esmu ļoti dažāda, mainīga, netverama.. parādīt vienu bildi, krāsu, rakursu, nozīmētu neparādīt neko. Katrā ziņā, priekšstati par mani „TUR ĀRĀ” ir diametrāli pretēji.., jo varu būt gan tāda, gan šitāda, varu būt balta un pūkaina, rotaļīga kā kaķēns, varu būt kārtīga lauvu mātīte, dažreiz skarba, ironiska, reizēm esmu emulatora un Matrixa apvienojums, reizēm esmu krāsu sprādziens dabā vai ieturēti konservatīva līdz nelabumam :D utt.utjp... Arī priekšstati par mani „TE IEKŠĀ” mēdz būt dažādi. Ir reizes, kad esmu par sevi pārliecināta, visu varoša, kolosāla sieviete, sieva un mamma, kas sevi pašu arvien un aizvien pārsteidz dažnedažādās situācijās, laika, notikumu un sadzīves menedžēšanas mākslā un ir reizes, kad jūtos kā izžmiegta lupata un gribās to vien darīt, kā pašņukstēt un sevi pažēlot.

Šī ir viena no manām mīļākajām fotogrāfijām, kas patiesībā arī lieliski parāda manu būtību – esmu atvērta pasaulei, tveru no dzīves visu, ko tā piedāvā, stāvu stabili ar abām kājām Latvijas zemē, starp debesīm un zemi, šeit un tagad viducī starp pagātni un nākotni, ticot, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek.

2. Cik ilgs laiks pagājis kopš esi attiecībās ar savu mīļoto cilvēku? Vai tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena, vai varbūt bija nepieciešams laiks, lai vienam otru iemīlētu?

Pirmo reizi viens otru ieraudzījām 2011.gada janvārī. Ar katru savu šūnu sajutu - Tas ir mans vīrietis! Magnētiski, bet varu teikt, ka tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Man viņš ļoti patika. Arī es viņam iepatikos, vēlāk vīrs teica, ka mani jau nav iespējams nepamanīt. :D Mūsu mīlestība atnāca lēnītēm. Ne velti saka, ka liela laime nāk maziem solīšiem. Mūsu iepazīšanās laiks, līdz brīdim, kad viņš mani pirmo reizi noskūpstīja, ilga gandrīz gadu. Bet tad tas bija kā sprādziens. Nu tā, ka jumtu rauj nost. Turklāt mums abiem. Tā nebija divu jaunu nepieredzējušu gurķu mīlestība. Mums katram bija sava dzīves pieredze. Biju mācījusies, augusi un pilnveidojusies attiecību mākslā un mākslā mīlēt. Mana pirmā laulība bija spēle un pašas radīta pasaka. Otrā bija diezgan mērena, dzīvošana vienkārši dzīvošanas pēc. Beidzot man gribējās, lai viss būtu pa īstam, izdzīvojot ik mirkli. Tā arī kopā, nu jau piekto gadu, izdzīvojam šo dzīvi tā pa īstam, mans mīļais vīrietis šo gadu laikā ir kļuvis par manu mīļo vīru un es no mīļās sievietes esmu kļuvusi par mīļo sievu.

3. Cik daudz laika jūs pavadāt kopā kā pāris dienā/ nedēļā/ mēnesī?

Zinu, cik svarīgs ir kopā pavadītais laiks gan ģimenes ietvaros, gan kā pārim, tāpēc cenšamies sevi neapdalīt un veltīt laiku arī sev. Buča pirms atvadamies, buča satiekoties, neplānots sabužinājums garāmejot (bučas Viberī arī skaitās? :D ).. Kopš dzīvojam zem viena jumta, es murrāju par mūsu agrajiem darba dienu rītiem (lēnām sāku pierast pie mūsu modinātājiem, kas sinhroni iedziedās 06:00 no rīta), kad pirms darba un ikdienas maratona kopā kafijojam LNT Brokastu ziņu pavadībā, padiskutējot par aktuāliem jautājumiem un lēnām pamožoties, kā arī par vakariem, kad 22:00 bērni ir savās gultās (nu labi, istabās noteikti :D ) un sākas mūsu laiks, kad kopā skatāmies kādu filmu vai interesantu raidījumu, izvelkam no saldumu paslēptuves ko garšīgu un klusām paslepus našķojamies :D, uzraujam kādu spēli vai vienkārši lienam zem segas. Vienu reizi nedēļā mums iekrīt kopējs pusdienas laiks darbā, kad lēnā solī ejam kopā paēst un pēcāk izmetam kādu lociņu pa pilsētu. Mūsu laiks ir arī braucieni uz un no kora mēģinājumiem/koncertiem, kas ir viens no mūsu kopējiem hobijiem. Vispār, ja ir vēlme, laiks vienmēr atrodas, tādu īpašu minūšu/stundu uzskaitījumu nav iespējams notvert, viss atkarīgs no konkrētās dienas ritma, notikumiem, gadalaika utt.

4. Ko Tu sagaidi no attiecībām?

No attiecībām es sagaidu Cieņu, Mīlestību un visaptverošu Mieru. Vēlos kopā ar savu vīru izdzīvot mūsu skaistākos mūža gadus un tā skaisti kopā novecot, lai pēc gadiem 60 (tādā jautrā bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu kompānijā) varētu vēl joprojām uzraut kopā kādu galda spēli un atcerēties, kas tik ir piedzīvots, kur tik ir pabūts un kas tik ir sadarīts.

5. Kāds ir iemesls Tavai dalībai projektā? Ko vēlies sasniegt un ko vēlies ieguldīt attiecībās? Vai esi piedalījusies arī iepriekšējos gados vai šī ir pirmā reize?

Šajā projektā piedalos pirmo reizi. Iepriekšējos gadus biju skatītājas un klusās novērotājas lomā, šogad izdomāju – Lai iet ar’! Būs/ir interesanti paskatīties uz mūsu attiecībām „no malas”, jo ikdienā tādai dziļākai analīzei nav sanācis pievērsties.

Lai izdodas mums un jums ienest ikdienā atkal ko jaunu, radošu un nebijušu..

Ar cieņu - Magones zieds:)