Iveta Parravani: Vecākiem ir jāzina, ka viņi nav vieni savās problēmās un pārdzīvojumos

09. Oct 2017, 14:10

Rīt, 10.oktobrī visā pasaulē atzīmēs pasaules garīgās veselības dienu. Daudzviet pasaulē notiks dažādi pasākumi, kas aktualizēs jautājumu par garīgo veselību un tās nozīmi mūsu dzīvēs.

Arī biedrība Debesmanna kopā ar domubiedriem organizē kampaņu Tutepatās, kurā vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki runās par jauno vecāku garīgo veselību, pēcdzemdību depresiju un kā to ārstēt, kādu palīdzību var sniegt speciālisti un kādu palīdzību līdzcilvēkiem varam sniegt katrs no mums.

Kampaņa Tutepatās rīt, 10.oktobrī, plkst 14.00 noritēs TC Spice. Pasākumu vadīs psiholoģe Diāna Zande, piedalīsies aktrise Madara Melne-Tomsone un rakstniece Dace Rukšāne, kuras abas atklāti ir runājušas par savu pieredzi, saskaroties ar depresiju kā slimību. Piedalīsies arī pazīstamās radio Skonto balss īpašnieks Valdis Melderis, LR1 raidījums Ģimenes studija un tās vadītājas Agnese Dunka un Mairita Znotiņa. Pasākumā arī būs mūziķe Māra Upmane-Holšteine un Juris Kalnišs no grupas Astro’n’out, kā arī operdziedātāja Evita Zālīte un mūziķe Ilze Grunte.

Saistībā ar šo kampaņu uz sarunu aicinājām Ivetu Parravani, šīs kampaņas idejas autori un galveno organizatori.

- Kādēļ nolēmi veidot kampaņu Tutepatās?

Katram no mums ir gan fiziskā, gan garīgā veselība. Fiziskajai veselībai parasti tiek pievērsta lielāka uzmanība un nozīme. Ja ir kādas problēmas, tad par fizisko veselību mēs nekaunāmies runāt. Ja sāp auss, mēs par to runājam un nekautrējoties vēršamies pie ārsta, un lietojam nozīmētos medikamentus. Ja salaužam roku vai kāju, tad ne tikai ejam pie ārsta, bet mūsu draugi pat apraksta ģipsi ar dažādiem atveseļošanās novēlējumiem. Savukārt, līdz ko ir runa par mūsu emocionālo veselību - izdegšanu, depresiju, trauksmi - tā mēs par to nerunājam. Mūs pēkšņi pārņem kauns. Ja tomēr uzdrošināmies kādam ko bilst, bieži pretī saņemam pārmetumus, ka mums jau nav tiesības sūkstēties, ka mums viss ir un kaimiņu Jankam iet vēl grūtāk.

- Kādēļ tas tā?

Es domāju, ka garīgo veselību un ar to saistītās problēmas apvij stigma un aizspriedumi. Sabiedrība kopumā nav pietiekami izglītota par šīm lietām, tādēļ bieži tas noved pie pārpratumiem, maldinošiem spriedumiem un neadekvātām reakcijām.

- Kas ir tie biežākie pārpratumi?

Visbiežāk sastopamā problēma ir tā, ka cilvēki ar depresiju apzīmē sliktu noskaņojumu vai nomāktu omu. Bet patiesībā depresija ir kas krietni vairāk - tā ir medicīniska diagnoze, pret kuru nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Depresijas gadījumā cilvēkiem ir jāmeklē speciālistu palīdzība, var nākties lietot antidepresantus un jāapmeklē psihoterapija. Depresija ir slimība, kas parasti nepāriet pati no sevis un to nevar pārvarēt vienkārši saņemoties vai domājot pozitīvi. Depresijas ārstēšanas process var aizņemt vairākus mēnešus vai pat gadus.

Tieši dēļ tā, ka ar depresiju bieži apzīmē sliktu omu vai kā latvieši bieži saka – besi, daudzi līdzcilvēki nekautrējas nākt klajā ar tādiem padomiem kā “saņemies!”, “domā pozitīvi”, “atpūties un paliks labāk”, bet šie padomi nav palīdzoši, jo gadījumā, kad cilvēkam ir diagnosticēta depresija, cilvēks nav spējīgs nedz saņemties, nedz domāt pozitīvi.

- Ko tas nozīmē cilvēkam, kurš cieš no depresijas?

Visbiežāk ir sajūta “ar mani kaut kas nav kārtībā, jo nespēju saņemties un domāt pozitīvi”. Rodas milzīga vientulības sajūta, jo apkārtējie viņu nesaprot. Ir kauns, ka nespēj saņemties, kauns par negatīvajām domām, bailes dalīties ar kādu par savām sajūtām, bailes būt nesaprastam.

- Vai kampaņa Tutepatās ir domāta, lai mainītu šo uzskatu?

Jā, ar kampaņu vēlamies panākt divas lietas. Pirmkārt, vēlamies izglītot sabiedrību par garīgo veselību kopumā, īpaši uzsverot vecāku garīgo veselību un aktualizēt jautājumus par pēcdzemdību depresiju. Otrkārt, vēlamies jaunajiem vecākiem darīt zināmu, ka viņi nav vieni savās problēmās un izaicinājumos. Vēlamies, lai cilvēki zina, ka esam līdzās. Depresijas slimniekiem ir pieejamas dažādas atbalsta iespējas – palīdzēt var ne tikai ģimenes ārsts, psihiatri un psihoterapeiti, bet pieejamas ir arī klātienes un interneta atbalsta grupas, Debesmanna savā mājas lapā ir apkopojusi diezgan plašu informācijas klāstu gan par dažādiem garīgās veselības traucējumiem pirms un pēcdzemdību periodā, gan ir apkopojusi dažādus pieredzes stāstus. Vecākiem ir jāzina, ka viņi nav vieni savās problēmās un pārdzīvojumos.

- Kādēļ jaunajiem vecākiem tas ir svarīgi?

Visbiežāk, ja ģimenē ienāk mazulis, tad tiek sagaidīts, ka iestāsies mūžīgā laime, nebeidzams prieks un bezgalīga mīlestība. Bet patiesībā ne vienmēr tas tā notiek. Par vecākiem nepiedzimst, par tiem kļūst un šajā procesā ir gan prieki, gan asaras. Vecāku ikdiena ir pilna ne tikai ar prieku un laimi, bet arī ar izaicinājumiem un grūtībām, nereti grūtums ieilgst un kāds no vecākiem saskaras ar pēcdzemdību depresiju, trauksmi vai pat psihozi. Apkārtējie bieži ieņem pozu – ja jau reiz izvēlējāties kļūt par vecākiem, tad nesūkstaties un tiekat galā ar visu paši. Reizēm viss, ko jaunajai māmiņai un tētim vajag ir vienkārši atbalsts no tuvākajiem. Ne nosodījumi, ne gudras pamācības, bet vienkārša līdzās būšana. Likt jaunajiem vecākiem saprast, ka viņi savās izjūtās nav vieni.

- Sarunas nobeigumā - ko jūs ieteiktu jaunajiem vecākiem, kuru grūtums un nomāktība ir ieilgusi?

Vissvarīgākais ir nekaunēties no savām izjūtām, nepalikt vienam, bet doties pie ģimenes ārsta un izstāstīt kā jūties, nepieciešamības gdījumā lietot izrakstītos medikamentus un apmeklēt psihoterapiju. Palīdzoši ir arī apmeklēt Debesmannas organizētās atbalsta grupas, lai var dalīties ar citiem vecākiem, kuri cīnās ar tām pašām problēmām un izaicinājumiem. Klātienes atbalsta grupas reizi vai divas mēnesī notiek Rīgā, Jūrmalā, Saldū, Kuldīgā. Ir arī interneta atbalsta grupas, kurās atbalstu var saņemt jebkurā laikā.

Galvenais ir nepalikt vienam un sajust līdzcilvēku atbalstu un sapratni.