Mēs visi iemīlamies un tajā brīdī šķiet, ka tas ir uz mūžu. Diemžēl notiek citādāk un attiecībās iezogas tik nevēlams viesis kā greizsirdība, ka attiecības padara sarežģītas un pat neiespējamas, bet mēs mācamies atgūt mūsu attiecību pirmo dzirkstelīti.

Mēs savu savstarpējo attiecību pasauli balstām uz trim stūrakmeņiem. Mums ir svarīgi runāt, savstarpējā komunikācija mums palīdz būt vienotiem un runāšana sniedz mums apziņu ka mēs viens otru redzam, novērtējam, mīlam un otra pusīte mums ir ļoti svarīga. Otra lieto ko mēs pa kopā pavadītajiem desmit gadiem esam sapratuši, ka attiecības ir kā māja, kura jākopj arī tās iekšienē. Katrās pāra attiecibas arī jābūt savstarpējai cieņai un respektam.

Mūsu attiecību vajadzības:

• Man vajag uzmanību no vīra puses, bet viņam vajag uzticēšanos. Uzmanība no viņa puses man liek justies mīlētai. Vīrs vēlas, lai es ticu viņa spēkiem, lai pozitīvi novērtēju viņa centienos mūsu ģimenes labā.
• Man vajag cieņu, vīram vajag atzīšanu. Man ļoti svarīgi ir cieņa pret manām jūtām, domām, vēlmēm un tiesībām. Es ļoti novērtēju, kad vīrs atceras gadadienas, dāvina ziedus ( kas nu jau notiek ļoti reti”, pirmajos gados ziedi tika dāvināti, teju ikdienu).
• Man vajag, lai mani respektē, viņam – lai novērtē. Šis mūsu attiecibās nedaudz pieklibo, bet mēs mācamies pret jūtām un vēlmēm izturēties ar respektu, necenšoties tās apstrīdēt. Viņam ir ļoti svarīgi, lai viss, ko viņš dara, tiktu pozitīvi un atzinīgi novērtēts, bet ne vienmēr es šo atceros un līdz ar to izpaliek pozitīvais novērtējums un tam seko manis nerespektēšana. Tāpēc stāstiet un arī izrādiet, cik ļoti viens otram esat vajadzīgi. Taču nepārspīlējiet! 

Ja vien, mūsu attiecībā nebūtu iezadzies greizsirdības velniņš, tad mūsu attiecības varētu nosaukt par ideālām. Kopā esam vairāk kā desmit gadus un pa šo laiku mums ir gājis kā pa kalniem – te augšā, te lejā. Par spīti mazām nesaskaņām mēs viens otru mīlam un esam laimīgi kopā ar savu divgadīgo dēliņu. Pirmos septiņu gadus nodzīvojām skaistā pasakā, kur nebija nedz strīdu, nedz pārpratumu vai neuzticības, bet vienā brīdī kaut kas notika un attiecības sāka kļūt sarežģītas. Attiecībās no vīra puses ienāca greizsirdība un necieņa.  Pazuda bieži teikti vārdi ‘’Es Tevi mīlu’’. Iemesls – viena tante teica un kāpēc, lai viņa melotu! Es zvērēju un kritu ceļos un kā tik vēl nepazemojos, lai man notic, ka neviens cits nav manā dzīvē, bet vai tad man ticēja. Nolēmām kādu laiku padzīvot šķirti, lai sakārtotu domas un saprastu kā būt tālāk. Un tieši tas laikam mums arī bija vajadzīgs – atpūsties vienam no otra. Attiecības uzlabojās, bet vairāk nav kā bija iepriekš un tas greizsirdības velniņš vēl pa laikam manu vīrieti padīda, bet par spīti tam mēs esam kopā un 2013. gada vasarā apprecējāmies un rudenī piedzima mazais rūķītis, kurš mūsu attiecības saliedēja. Tagad baudām ikkatru skaisto kopīgi pavadīto mirkli.