Integrālais koučs Rita Sprindžuka: Ir ļoti svarīgi ieklausīties sevī

Vēsturiski par izdegšanu runāja palīdzošajās profesijās, taču šobrīd profesiju ierobežojumi vairs neeksistē. Sarunā ar Māmiņu Klubu integrālais koučs Rita Sprindžuka skaidro, kas ir pirmie signāli, kas signalizē par izdegšanu, un kā šādās reizēs sev palīdzēt.

Izdegšana nenotiek nedēļas vai divu nedēļu laikā. Tas ir ilgstoši uzkrāts stress, kam neesam pievērsuši uzmanību. “Ļoti bieži neapzināmies, ka mums ir bijis stress, un to saprotam vien tad, kad ir atslābums. Ja cilvēks visu laiku ir spriedzē, viņš nezina, kas ir spriedze,” uzsver Rita Sprindžuka.

Atklājot savu personīgo pieredzi, Rita Sprindžuka stāsta, ka pirmais signāls, kas liecina par izdegšanu, ir tas, ka nepatīkam vairs paši sev, nepatīk pašu reakcijas, kā reaģējam uz saviem bērniem, darba kolēģiem. Šādos brīžos parādās arī cinisms, sākam būvēt sev aizsardzību, tāpēc ir sev jāuzdod jautājums, kāpēc tā notiek un vai šāda rīcība ir adekvāta.

Viņa norāda, ka izdegšanas gadījumā parādās apātija, nevēlēšanās kaut ko darīt vai, tieši otrādi, ir vēlme izvairīties uzņemties jaunus darbus un atbildību. “Parādās sajūtas, ka netieku ar visu galā,” zina teikt Rita Sprindžuka, norādot, ka šādos brīžos jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista, lai noskaidrotu, vai tā ir izdegšana, vai jau depresija.

Par personīgo pieredzi

To, ka pašai ir bijusi izdegšana esot mājās ar vecākajiem bērniem, R. Sprindžuka apjautusi vien tad, kad piedzimis jaunākais bērns. “Man tad bija pavisam cits zināšanu līmenis par to, ko nozīmē darboties ar bērnu, kā es gribētu darīt. Tajā brīdī arī ieraudzīju, ka biju pilnīgi izdegusi,” savu pieredzi atklāj viņa, stāstot, ka tā vietā, lai meklētu palīdzību, viņai gan bijusi sajūta, ka visu jāizdara pašai, jo tas nosaka mammas vērtību. “Ja netieku galā, tātad, esmu slikta mamma,” par pastāvošo uzskatu stāsta Rita Sprindžuka, uzsverot, ka šādā veidā mēs, sievietes, sev nodarām pāri.

Integrālais koučs aicina ieklausīties sevī un apzināties, ka mums nav jāizmēģina viss, vienmēr visiem jāsaka “jā”. Viņasprāt, prasme pateikt “nē” ir vēl viena lieta, kas mums ikvienam ir jāmācās un jātrenē.

Sāc rakstīt dienasgrāmatu!

Vaicāta par to, kā palīdzēt sev brīdī, kad apzinies izdegšanas tuvošanos, R. Sprindžuka mudina rakstīt dienasgrāmatu. “Ne gluži tā, ka tajā rakstām, cikos šodien pamodos, kā šodien gāja, bet gan uzdodam sev jautājumus, ko vēlamies šodien izdarīt, kā gribētu audzināt savu bērnu,” par dienasgrāmatas rakstīšanas nozīmi stāsta koučs, piebilstot, ka tas ļautu sajust sevi.

Otrs svarīgs aspekts, viņasprāt, ir rūpes par savu fizisko veselību. “Pastaigāties svaigā gaisā, jo mūsu smadzenēm ir nepieciešams skābeklis! Ir jādomā nevis par to, cik slikti tagad jūtos sēžot dīvānā, bet gan cik labi jutīšos, kad atnākšu atpakaļ,” tā viņa.

Vienlaikus viņa arī mudina katram sakārtot savu dienas režīmu un veikt sava laika auditu, lai izprastu, cik daudz laika veltām katrām aktivitātēm, cik daudz no mūsu ikdienas paņem laika zagļi – Facebook, seriāli u.tml. “Sakārto savu dienas režīmu – cikos celies, cik kvalitatīvi ēd un cikos ej gulēt,” mudina R. Sprindžuka.