Ikdienā atpūtai neatrodas laika un iespējas

30. Sep 2016, 10:07

Mani sauc Sintija, man ir 22 gadi un es skaitos trīs bērnu māmiņa.

Es ar manu dzīvesbiedru iepazināmies 14. oktobrī četrus gadus atpakaļ.

Viņam uz doto brīdi jau bija dēliņš, kuru viņš audzināja viens, jo viņa mamma vienu dienu atstāja pie tēta bērnu, jo brauca uz ārzemēm. Un tā viņa viņu atstāja uz 5 gadiem, nezvana, nebrauc ciemos un neinteresējas. Dēliņu sauc Kirils, un nu jau viņam ir 6 gadiņi, iet sagatavošanas grupiņā. Viņš man ir lielais palīgs. Palīdz man istabas kārtot, trauciņus mazgāt, par māsiņām rūpējas. Ja vajaga, iedos jaunākajai knupīti, bet vecāko pieskatīs.

Otru meitiņu sauc Nadīna, viņai drīz būs 3 gadiņi, iet uz bērnudārzu, ļoti mīļa, bet ne visai mīl klausīt, viņai patīk darīt nedarbus.

Trešo meitiņu sauc Karolīna, viņai ir 4 mēnesīši, viņa ir ļoti mierīgs bērniņš. Pa šiem četriem mēnešiem viņa gandrīz nav raudājusi. Diemžēl, veselības problēmu dēļ, nebaroju ar krūti, mazā meitiņa pa naktīm man neprasa ņammāt jau no otrā mēneša sākuma.

Vecākie bērniņi uz bērnudārzu braukā ar autobusu, jo pilsētiņā, kurā es dzīvoju, ir lielas rindas dārziņos, autobusā viņus sagaida audzinātāja un arī atved -audzinātāja.

No rītiem man ir jāceļas 6:00, es pabaroju Karolīnu, sataisu tēju ar maizīti vecākajiem bērniem, saģērbjos, saģērbju visus trīs bērniņus un 7:45 dodamies uz autobusu (tālu nav jāiet). Kad mazie tiek autobusā, es ar mazo meitiņu dodos uz skolu mācīties. Tur esmu līdz 15:15. Pēc skolas dodos uz mājiņām, gatavoju ņammāt, piekārtoju māju, un 16:00 eju pakaļ vecākajiem bērniņiem.

Atnākot mājās mēs paņammājam, un ar Kirilu mēs pamācāmies rakstīšanu, lasīšanu. Pēc tam ar Nadīnu paspēlējamies un gaidam, kad piezvanīs tētis caur Skype. Viņš apstākļu dēļ un darba trūkuma dēļ septembra sākumā aizbrauca strādāt uz Holandi.

Ap 21:30 mēs dodamies čučēt, un tā katru dienu!!

Esmu ļoti nogurusi, tā vēlos atpūsties, tikai nekādīgi neatrodas laika un iespējas..

Sintija

Sūti savu stāstu uz realamamma@maminuklubs.lv!

Stāsti būs kā iedrošinājums katrai mammai par to,ka ir normāli būt nogurušam. Ir normāli atzīt, ka kaut ko nespējam. Ir normāli būt normālai, nevis perfektai mammai!

Reizi mēnesī kādai stāsta autorei dāvinimāsim pārsteiguma balvu!