Ievācam sēklas nākošai sezonai

Laiku pa laikam dārzā parādās kaut kas īpašs, ko gribās saglabāt nākošajam gadam. Tā nu šogad ir ar maniem āra tomātiņiem.

Šogad pirmo reizi mēģināšu saglabāt mazo āra tomātiņu sēklas, izlasīju, ka tas darāms sekojoši. Par sēklām neko pateikt nevaru, bet spraudeņi no šiem tomātiņiem ūdenī apsakņojas nepilnas nedēļas laikā.

–novāc gatavus tomātiņus

–izņem sēklu masu, liek traukā

–Uzraudzē līdz atdalās ūdeņaina masa un sēklas («gļota» vairs nav manāma), noskalo, žāvē

Gurķu sēklas ir vērts ievākt, ja nu patiesi gurķis ir tik ļoti garšīgs un sēklas nopirkt nav iespējams.

–Izaudzē lielu sēklinieku, līdz tas sāk kļūt mīksts,  no TIPISKAJIEM izņem sēklu masu un raudzē līdzīgi kā tomātiem, skalo, žāvē.

Par pupiņām un zirņiem jautājumu, jau nav, visi zina ,ka pupiņas ievāc no sausajām pākstīm.

– glabā labi vēdināmās, sausās, vēsās telpās

Protams, kabaču un ķirbju sēklas es atstāju, lai nav jāpērk, jo paciņā to ir ļoti daudz, bet vajadzīgas tikai dažas.

Es ievācu arī dažādu ziedu sēklas, ļoti labi veicas ar samtenēm un cinnijām un puķu zirņiem, bet asteres nākošā gadā ir sīkākas un reizēm pavisam savādākas.

Kārtīgs izaicinājums man būs begonijas un dālijas, jo tās es katru gadu vismaz daļu pazaudēju. Šogad mēģināšu visu darīt kā rakstīts gudros rakstos.

„rudenī pēc pirmajām salnām kamolbegonijas izrok un apžāvē, kamēr stublājs viegli atdalās no bumbuļa. Tad bumbuļus liek sausā substrātā (piemēram, smiltīs, kūdrā) un glabā +10…+12 °C temperatūrā. Parasti februārī vai martā sāk parādīties asniņi”

Kādā citā rakstā lasīju, ka vēl kādas pāris nedēļas begonijas jāpatur podā un tikai tad jārok ārā. Katrs protams dara savādāk. Esmu mēģinājusi vispār neņemt no poda ārā un šis veids man patika vislabāk, tikai tad daudz vietas nepieciešams. Kad izroku no zemes parasti uz pavasari puse noteikti ir izžuvusi. Par dālijām nemaz nerunāsim, ar tām ir pavisam bēdīgi. Jo es neesmu gatava katru gumu apstrādāt, tad nu sanāk kā sanāk.