Iepazīstieties, DIENAS VARONIS Marks Jermaks: vīrs, tētis, žurnālists, skolotājs un students!

06. Feb 2015, 13:09

Sveiki, mani sauc Marks! Pa dzīvi nodarbojos ar daudzām lietām. Bet mana galvenā profesija ir būt par brīnišķīgās sievas vīru un tēvu diviem burvīgajiem bērniem.

Mani var pieskaitīt pie tiem vīriem, kas par savu galveno dzīves karjeru uzskata paša ģimeni.

Esmu arī žurnālists un auglības metožu atpazīšanas skolotājs, skolas lektors.

Pašlaik esmu arī maģistratūras students (iegūstu otro augstāko izglītību psiholoģijā).

Laikam jau mans apzinātais ceļš uz attiecību/seksualitātes/auglības tēmu sākās 2007.gadā, kad mēs ar Kristīni (tad vēl vienkārši draudzeni) kaut kādā veidā nokļuvām atvērtā krievu psihoterapeites, auglības jautājumu speciālistes Gaļinas Masļeņikovas lekcijā. Atceros, ka pāris stundas pēc viņas uzstāšanās, izgāju no zāles ar pilnīgi jaunu skatījumu uz sevi, savu vīrišķību, lomu dzīvē, priekšstatu par cilvēka seksualitāti.

Ar laiku mēs izgājām arī Eiropas institūta ģimenes izglītības kursu (The European Institute for Family Life Education) un kļuvām par dabīgo ģimenes plānošanas metožu konsultantiem. Zinu-zinu, daudzi tagad teiks, ka tas nav mūsdienīgi, nav zinātniski, varbūt pat nav efektīvi. Un ar to arī mēs, kā reiz, nodarbojamies - laužam stereotipus.

Strādājot pie sevis un savām attiecībām, ar gadiem sāku aktīvi piedalīties arī visos iespējamos ģimenes un garīgajos projektos - laulības dzīves sagatavošanās kursos, "Alfa-kursos", darbā ar pusaudžiem skolās. Pašlaik esmu pasniedzējs skolā, un pasniedzu "Vērtību izglītību". Pēc būtības tā ir dzimumaudzināšana, bet te tiek audzinātas arī veselības vērtības. Sadarbojos ar sabiedriskajām organizācijām, kas saistītas ar ģimenēm. Ģimenes ekoloģijas centru un Psiholoģijas un attīstības centru "Mājas".

Kā topošais psihologs es nodarbojos ar privāto konsultāciju sniegšanu un man ir arī savs blogs tavasirds.com, kur dalos savās pārdomās un atskaitos arī par savām sabiedriskajām aktivitātēm.

Kāpēc tādas dīvainas tēmas? Ja godīgi, man šķiet, ka mūsdienu cilvēks ir kā kaut kur apmaldījies. Dzenoties pēc iekšējās brīvības, līdzsvara, mēs - vīrieši un sievietes, esam zaudējuši personīgo vērtību sajušanas iespēju. Tas pats attiecas arī uz mūsu jaunatni, kas aug totāla seksualizācijas un informatīvā haosa apstākļos.

Savā darbā ar atšķirīgu auditoriju (sākot no bērniem līdz pieaugušajiem brieduma gados) es cenšos aiz kokiem ieraudzīt mežu. Atgriezties pie sievišķības un vīrišķības vērtībām. Pie dvēseliskās cilvēka esības jēgas. Pie apziņas un ķermeņa un gara pieņemšanas. Man tas ir ārkārtīgi aizraujoši.