Iemīlot sevi 2 un sasodītais ziepju trauks

Neciešu pārmaiņas un vēl jo vairāk man ir grūti saņemties kaut ko mainīt pašai, taču tad, ja piedalos šajā eksperimentā, jādara viss kārtīgi  un tik labi, cik vien iespējams:)

Es saprotu, kas manā dīvē ir perfekcionisms, taču, izlasot otro uzdevumu, man nebija ne jausmas, ko jāmaina, lai to mazinātu. Likt labākus vērtējumus darbā nedrīkstēju, jo tiešām uzskatu, ka tur jābūt ļoti prasīgai. Atlika vien "nepiekasīšanās pie citu darba" un kārtošanas "update" ātrākā un slinkākā versijā, kas nemaz tik viegli nav. Ķēros pie otrā, jo brīvdienu kārtošana šķita īstais brīdis izaicinājumam.

Atnākusi sestdien no darba ap 16, papļāpāju paēdu un aizmigu (agrais rīta cēlies 5 bija darījis savu nelietīgo darbiņu), secinot, ka dzīvokli būs jātīra tikai svētdien un tam būs ne pārāk daudz laika, jo vēl taču jāizlabo 2 kaudzes ar studentu darbiem...

Kārtoju, nosolot sev to darīt ātri un ne perfekti. Es nemazgāju zem gultām un dīvāniem, lai gan pieķerties vīra izdaudzinātajai grīdas birstei arī nevarēju, tomēr vēlme visu kārtīgi ar lupatiņu uz ceļiem izrāpot guva uzvaru. Es sametu netīrās drēbes maisā, nesašķirojot tās visas mazākos maisiņos atkrībā no mazgāšanas režīma un neizberzu spīdīgu, skaistu ziepju trauku, tā visa vietā aizejot laikus likt gulēt meitu un dziedot viņai šūpuļdziesmas. Es ciest nevaru ar ziepju gabaliņiem aplipušus ziepju traukus un šķiet, ka manā galvā prusaku koris to vien atkārto, ka tagad tas trauks tāds arī stāvēs, jo es neizdarīju perfekti, taču šobrīd meit grib lasīt grāmatu un tas šobrīd ir svarīgākais. Pie ziepju trauka ķeršos vēlāk...vakarā!