Iekšējais miers - svarīgs gan gaidību laikā, gan pēc tam.

Gaidību laiks ir kas ļoti skaists. Es patiesi izbaudīju to savu dzīves periodu. Man jau no paša sākuma teica, lai es atpūšos pēc iespējas vairāk un arī kārtīgi izguļos, jo pēc tam  nesanāks tik ļoti izgulēties. Jā, es gulēju diezgan daudz, bet tajā pat laikā, man ļoti patika agri no rītiem celties un izbaudīt dienu. Un vienmēr tik noteicu - jā, jā, esmu izgulējusies. Centos arī būt ļoti mierīga un ne par ko neuztraukties. Protams, tas ne vienmēr izdevās. Man teica - jo mierīgāka tu būsi, jo mierīgāks būs tavs bērniņš. Kā ir mammas - tas ir mīts vai patiesība?  Jo es īsti nemāku atbildēt uz šādu jautājumu. Manā gaidību laikā bija, tā teikt, gan kāpumi gan kritumi. Un kāds ir bērniņš tagad? Kā kuru dienu! Ir labākas dienas un ir ne tik labas. Jo arī mums pieaugušajiem nav visas dienas vienādas - ir, kad gribās kur braukt un kaut ko darīt, ir dienas, kad negribās neko, tikai gulēt un ir dienas, kad vienkārši tas garastāvoklis nav, bet pats galvenais, ka bērniņš ir vesels! Neviens jau neteica, ka būt par mammu būs viegli. Tas nav viegls darbs, bet skaistākais noteikti! 

Pēcdzemdību periods. Jā, tas ne visām ir tas spožākais. Dažām pat ir tā saucamā "pēcdzemdību depresija" - citai grūti pierast pie bērniņa, cita ļoti emocionāla. Man bija tā, ka visu laiku nāca raudiens, jo šķita, ka viena pati netikšu galā, kad vīrs būs darbā. Bet kad pieradu pie tā ritma un sapratu, ka es noteikti par savu mazulīti zināšu vislabāk, tad izbaudīju to, kā ir būt jaunajai māmiņai. Šeit arī ļoti svarīgs ir tas iekšējais miers, jo tagad dzīve ir pakārtota mazulim. Ne vienmēr būs tā spēka tik daudz, jo mūsu tik ļoti svarīgais miegs vairs nav tik patstāvīgs. Jā, būs citreiz arī dusmas, bet pats galvenais - dusmu laikā nolikt mazulīti gultiņā un aiziet uz citu istabu nomierināties. Noteikti nevajag izlaist dusmas uz bērniņu, bet gan tieši otrādi - viņu vēl vairāk samīļot! Jo ja ir jau dusmu periods, tad tas nozīmē, ka ir vajadzīga atpūta sev pašai - pāris stundas kvalitatīva miega, jo tikai atpūtusies mamma ir laimīga mamma un laimīgs mazulis. Galvenais, nevajag domāt, ka tu esi slikta mamma, ja sanāk retu reizi padusmoties par lietām, jo mēs neesam roboti, mums ir emocijas. Galvenais atrast to savu iekšējo mieru, jo arī tad mazulis būs mierīgs.

Stāsts no dzīves : Bērns pie mammas mierīgs, bet pie tēva ir histērijā. Kāpēc? Jo tēvs visu laiku domā, ka netiks galā ar bērnu, viņam nesanāk, viņš nemāk. Un kad sieva pasaka, lai paņem bērnu, viņai vajag pagatavot vakariņas, tad pirmā frāze ir "Nē, bērns pie manis būs kašķīgs!" Un tā arī ir - tēvs paņem rokās bērnu un viņam atkal ir histērija.

Lūk, kāpēc ir svarīgi atrast savu iekšējo mieru un arī domāt labas domas "Man sanāk", "Man izdodas", "Es varu", "Esmu laba mamma/tētis", jo arī domām ir liels spēks un ar to viss sākas.

Mammas - kā jūs atrodas savu iekšējo mieru? Kas jums vislabāk palīdz?