Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Šoreiz pastāstīši kādu stāstu pārdomām, jo laiku pa laikam mēs ar savu labo gribu izdaram lāča pakalpojumu. Visa centrā parasti ir bērni un arī šoreiz būs tāpat.
Kā Jūs zinat, es dzīvoju mazā ciematā, kur reizē ar manu Katrīni piedzima puisītis, puisītis bija jauks apaļīgs mazulis, bet vecāki kā jau vecāki , mamma tētis, ja ne bet....
Es nepieskāršos, tam kāda bija attieksme pret grūtniecību un tas arī tagad nav svarīgi, jo mēs neviena negribam , lai mūsu bērniņi slimo. Un tad, kad mazulim palika trīs gadiņi, viņam konstatēja nieru audzēju ( vēzi), gribu nedaudz Jūs nomierināt, šī problēma mūsdienās esot diezgan izplatīta, un ja tiek konstatēta agrīnā stadijā, labi padodas ārstēšana. Man ir zināmi vairāki gadījumi, un visi bērniņi ir sveiki un veseli. Arī šim mazulim nekas slikts nav noticis.
Māmiņa mums bija īpaša, jo neslēpa sapņus par lielu naudu un viņas sapnis beidzās ar uzņēmuma kases izsaimniekošanu, pēc kā viņa aizbēga dzīvot uz Rīgu, Sarkandaugavu. Pie mums viņa vairs nerādījās un tad arī uzzinājām, ka mazulis saslimis. Pēc kāda brīža, līdz manīm nonāca informācija, ka šī māmiņa vāc ziedojumus, bērna ārstēšanai. Viens no rakstiem bija "Mamin Klub" , mājas lapā, lasīju un biju pārsteigta, izrādījās, ka viņa ir viena un nav par ko un kur dzīvot. Patiesība ir tā, ka tie ir balti meli, viņai ir kur dzīvot, vīrs labi pelna un vēl jo projām viņi dzīvo kopā. Vienlaikus ar šī raksta parādīšanos, jau minētā māmiņa pa brīvdienām sāka parādīties pie mums un jauki uzdzīvot vietējā veikaliņā. Bet vēl pēc laika Mūsu māmiņu kaimiņš satika Polijā, kur viņa iepirkās, pēc apjomiem bija redzams, ka tirdzniecībai.
Pē komentāriem bija redzams, ka māmiņas viņai ziedo naudu, mantas, pārtiku. Vēl pēc laiciņa, es dzirdēju, ka viņa turpina prasīt šāda veida palīdzību arī ziedot.lv un citos portālos, ja godīgi es vairs tam nesekoju līdz, vienkārši pretīgi. Nekad neesmu spējusi saprast kā uz saviem bērniem var taisīt biznesu, jeb izmantot viņus kā labuma gūšanas avotu.
Te nu nobeigumā gribu teikt, ka iespējams arī mums pašām, pirms mēs steidzam kādam palīdzēt ir jāiedziļinās, katrā situācijā, laikam tomēr nedaudz jāpainteresējas, kam mēs palīdzam un vai patiešām šim cilvēkam ir nepieciešama palīdzība. Mēs visas atceramies, to māmiņu, kas lūdza bērnu drēbītes un pēc tam tās pārdeva un arī citus gadījumus.
Es neredzu izeju šādās situācijās, bēdīgi, bet šādas sievietes ir un būs, žēl, ka cieš bērni. Viena kropļo bērnus, lai saņemtu invaliditātes pabalstus, cita ubago, cita pārdod bērnus, kas notiek šajā pasaulē, izskatās, ka nekas svēts nav vairs palicis, bet morāles normas vienkārši nepastāv.
Evitab, ir kāda laba patiesība, citi nezin par tavām vajadzībām. Ja tu dzīvo ārpus Rīgas, dodies uz pašvaldību un paprasi iespēju apstrādāt kādu pamestu dārzu ( iznomāt). Vietējā mājas lapā ieliec sludinājumu, ka vēlies sev dārziņu, vai vienkārši vienojies ar kaimiņu par pāris vadziņām, ja viņam ir daudz zemes. Ja gribēsi, viss tev izdosies.
Es arī jau vairākus gadus šādi piepelnos,bet šogad ogu maz un pie mums pagaidām iepērk pa 0.8ls kg☹
👍
manā stāstā bija runa par to, ka mazulim bija jau viss nepieciešamais, māte uz tā rēķina izlēma nedaudz piepelnīties, lai varētu uzsākt savu mazu biznesu, šajā gadījumā braucieniem uz Poliju.
Oi, man ļoti patīk Tavs risinājums. 😀 Pamēģini to kādai ieteikt un es gribēšu dzirdēt, ko Tev atbildēs. 😀
tas jau bija daudzus gadus atpakaļ, kad vienā no Rīgas veikaliem biju vadītāja. Veikalam daudz un lieeli logi kuri bija jāmazgā. Nu eju pa ielu, skatos jauns džeks ubago. Es šim prasu, vai grib nopelnīt un paēst. Jā gribot. Es saku, ka apmaksāšu transportu, pabarošu ar pusdienām + vēl 10Ls iedošu (tad tā bija liela nauda), bet ir jāpalīdz mums veikalam logi nomazgāt. Nu ... tās rupjības ko dzirdēju es te nerakstīšu 😀
Un kad es Rīgā redz kādu lūdzēju es parasti pajautāju, vai maizītei nepieciešams? Ja jā, tad saku - ejam uz veikalu, es nopirkšu. Ha! Ne nu maizi, ne pienu vajag. Šad un tad protams gadās.
Rīdzinieces noteikti ir ievērojušas jaunu meiteni ar šiltīti rokās te pie Stacijas, te centrālās autoostas, te Vecrīgā, kas lūdz palīdzību bērniem. Tad nu lūk, kad es šo meiteni ieraudzīju pirmo reizi zvanīju uz Sociālajiem, tā esot viņiem zināma meitene, ne nu viņai bērni nekas. Un ko tu padarīsi? Tas turpinās jau vairākus gadus.
Labs raksts😀 Arī es katru reizi mēģinu saprast, vai lūdzejam tiešām ir bezizeja, vai arī tikai vieglas peļņas kāre. Arī es pati esmu lūgusi drēbes bērnam, taču vienmēr esmu teikusi, ka pretī esmu gatava dot kādu našķi vai kaut ko saimniecībai nepieciešamu, tā teikt barters, jo man nepatīk neko ņemt par velti.
Baibai, pamēģinam palīdzēt meitenei, pameklēsim iespēju viņai braukt ar bērniem uz laukiem strādāt un dzīvot. Baidos, ka diez vai viņa piekritīs. Es parasti nostājos prasītāja pusē, bet redzot dzīves apstākļus ar diviem bērniem viņa vieglprātīgi izlemj laist pasaulē trešo. Es arī audzināju bērnus viena, bet neskatoties uz to meklēju jebkādu iespēju piestrādāt, gāju par sargu maksas auto stāvvietā un darināju visādus nieciņus mājās. Rudenī braucu ar bērniem uz mežu pēc sēnēm un ogām, lasīju zāļu tējas un braucu uz kartupeļu talkām. Beigās man pašai iedeva zemes gabaliņu, kurš bija aizauguša pļava un es cīnījos tur. Varbūt, ka labāk būtu parunāt ar meiteni un saprast, kas notiek. Varbūt te patiesi ir nepieciešama, ne tikai materiāla palīdzība, bet arī ārsta konsultācija.
es noteikti pievienojos, tam, ka laukos var izdzīvot, ja ir velme strādāt. Bet nezin kāpēc uz laukiem nevienam braukt negribās. Man mammas brālis visu laiku meklē fermā slaucējas, dod istabu kur dzīvot, bet atsaucas tikai tādas, kas vai nu negrib neko darīt, vai pēc pirmās naudas pēc pirmās naudas pazūd uz nedēļu.
bēdīgi, bet es piekrītu.
es pilnīgi piekrītu Meivai un Ievukitim - ar visām četrām!
cilvēki ir pieraduši, ka dod visu gatavu, nav gatavi strādāt un tad ēst. es labprāt parušinātos pa kādu dārziņu, lai būtu savs kartupelītis, bietīte, zemenīte!
es saprotu, ka ziedot.lv pārbauda info, cik saprotu, tad laikam apmaksā rēķinus, bet nedod skaidrā naudā. protams, ka ir arī tās pārtikas pakas "paēdušai Latvijai".
bet nu tiešām rodas iespaids, ka top jauna profesija - palīdzības lūdzēji ☹
Man ir ļoti līdzīgi, kad kārtējo reizi izlasu - lūdzu palīdzies, man vajag to un to. Protams, dzīvē var gadīties dažādi un ja ir iespēja, nav grūti palīdzēt. Bet mēs aizmirstam ka ir taču arī sociālie dienesti un arī pašam kas jādara lietas. labā. Rodas sajūta, ka mums veidojas profesionālas lūdzējas.
Atceros ka pāris gadus atpakaļ vienā pagastā, pagasta vadītāja izdomāja trūcīgajām ģimenēm piešķirt apstrādātu dārziņu un pat sēklas (kartupeļi, burkāni, bietes ...) lai vismaz kaut ko izaudzē paši. Lieki piebilst, ka uz piedāvājumu atsaucās vien pāris ģimenes. Visas pārējās turpināja prasīt pabalstus, jo neesot ko ēst.
Un ne velti, jau Bībelē ir rakstīts, ka izsalkušajam jādod nevis zivs, bet makšķere. Iespēja.
iespējams, es gan domāju, ka tas ir par pamatu pašiem neko nedarīt, kapēc kas jādara, ja visu izdarīs citi.
man nav grūti palīdzēt, ja kāds lūdz. pati arī tikko nosūtīju radiem dažādas bērnu mantas un drēbītes. taču man nepatīk, ka ir cilvēki, kas uzskata, ka mums tagad kādam kaut kas ir jādod! īpaši vēl tā pavēles izteiksmes forma! ja gribēšu - došu, negribēšu - nedošu.
man jau ir neērti kaut ko lūgt saviem tuvākajiem, kaut vai bērnu pieskatīt, ja zinu, ka paši ir noguruši un vajag atpūtu. kur nu vēl kādiem pilnīgi svešiem cilvēkiem!
man šķiet, ka šāda situācija, kad prasa (pat ne lūdz), ir radusies tāpēc, ka redz, ka cilvēki dod! un dod ļoti daudz!
bēdīgi, bet tas ir mums visapkārt, mēs laiku pa laikam saprotam, ka starp mums ir mammas, kam ir ļoti grūti, bet viņas cīnās par sevi par saviem mazuļiem, neskatoties uz to, ka protams ir vieglāk piezvanīt kādam un pateikt jūs jau man palīdzējāt, tagad izdariet to vēlreiz.
kad ieraugu sludinājumu/blogu ar tekstu apm tā "man nav kur dzīvot, nav ko ēst, ir mazs bērns, man vajag to un to.." man paliek šķērmi ap dūšu. nezinu vai tiešām ir TĀ jālūdz līdzcilvēku palīdzība un atbalsts. parasti jau tie, kam tas ir vajadzīgs, to nemaz nelūdz, to piedāvā citi. parasti šādi cilvēki ir kautrīgi, viņiem ir kauns kaut ko lūgt citiem.
par konkrēto situāciju - fui šādai sievietei. man grūti viņu nosaukt par māti, jo saprotu, ka vairāk nauda interesē nekā bērns. skumji, jo bērni cieš!