Fotogrāfija- tā ir māksla un īpašas sajūtas. Katram fotogrāfam ir savs rokraksts, savs īpašais ES, kas caurstrāvo darbus. Šīs dienas sarunas galvenā varone fotogrāfe Gunita Kļava! Iepazīsimies tuvāk! Uzdod savus jautājumus un tiec pie  burvīgas fotosesijas!

Cik ilgi nodarbojaties ar fotografēšanu, un kā tas sākās - kā aizraušanās, hobijs, vai kā mērķtiecīgi veidota profesija?

Fotografēt sāku kopš sevi atceros un tiku pie telefona, kuram bija maza, maza nekvalitatīva kameriņa. Tad jau nāca pirmie trīs “ziepju trauki” un tad- spoguļkameras un profesionāla tehnika.  Pirmo “ziepju trauku” ieguvu 12 gadu vecumā, tad arī viss sākās- dažādu traku un jocīgu fotosesiju plānošana un jau iepazīšanās ar Adobe Photohop programmu. Atceros,ka jau 13 gadu vecumā man bija diezgan labs Adobe Photoshop līmenis. Man vienkārsi ļoti, ļoti  patika atstāt atmiņām kaut ko skaistu, neierastu vai pavisam traku. Patika arī tas, ka tieši fotografēšana nereti bija iemesls darīt kaut ko interesantu un veidot dažādus tēlus. Par manu profesiju fotografēšana kļuva tikai šajā gadā.

Kur pārsvarā sanāk fotografēt - studijā vai dabīgā apgaismojumā? Kur patīk pašai labāk fotografēt?

Pārsvarā sanāk fotografēt dabīgā apgaismojumā, ko es arī mīlu visvairāk. Studija sniedz zināmus ierobežojumus, taču esot dabā iespējas ir neierobežotas. Šī zeme mums sniedz visu,kas vien nepieciešamas izcilām fotogrāfijām- skaistus ūdeņus, mežus, ziedu pļavas, ābolu dārzus, neparastas mājas un mirdzošu gaismu pareizajā dienas laikā. Bērni dabā izskatās vienkārši lieliski, un iegūst mīļu rotaļīguma pieskaņu. Protams,  kad atnāk vēsais laiks sākas studijas darbi un,ja emocijas ir uz pareizā viļņa, tad arī studijā sanāk lieliskas fotogrāfijas.

Vai ir pašai sava studija, vai īrē? Ir sanācis pamēģināt dažādās studijās fotografēt? Ar ko pamatā tās atšķiras?

Studijas esmu mēģinājusi vairākas, neierastākas. Mani īpaši neaizrauj balts, menls, pelēks fons, tapēc meklēju kādu, kur ir kas ne tik ierasts. :) Tās, ko esmu mēginājusi atšķiras ar interjeru, piedāvātajām iespējām un plašumu. Pati domāju par savas studijas izveidi, līdz atradu studiju,kas tiešām atbilst manai gaumei, tad nu paliku pie studijas īrēšanas. Varbūt nākotnē būs kāds stūrītis tīri man pašai priekš portretu un zīdaiņu fotografēšanas.

Kā ir ar grimu fotosesijām? Vai vajag vienmēr, un kas ir tie gadījumi, kad noteikti vajag?

Par cik man ir diezgan plašs darbu profils-  portretu, modes, ģimenes,bērnu ,kāzu ,pāru un pasākumu fotografēšana, tad noteikti fotosesijās, kur ir sievietes būtu lieliski, ja būtu grims. Ir sievietes, kurām labāk patīk dabiskums, to respektēju, taču plāna grima kārtiņa fotosesijā netraucēs, tikai piešķirs “odziņu” un sievietei mirdzumu.  Par grimu arī ir neliels stāsts- vajadzības gadijumā veidoju grimu pati. Tā ir viena no manām prasmēm un ir mans lielais pluss, to piedāvāju kā bonusu sievietēm, kā arī tas ietaupa laiku- nav vajadzīgs atsevišķs grima meistars- sapucējamies un aiziet bildēties! :) Esmu grimējusi arī uz kāzam un pēc tam arī visu dienu fotografējusi.

Kas ģimenes fotosesijās ir pats grūtākais, un kas pats labākais, vieglākais?

Ģimenes fotosesijās noteikti grūtākais ir kopbildes, ja ir 2 un vairak bērniņi. Parasti starpība ir kādi 2-4 gadiņi, vecākais jau ir paaudzies mīļš rakaris un mazākais ir bebis, kurš visur grib iet, rāpot un visu pētīt un pa lielam viņam vienalga,ka vecāki vēlas skaistas fotogrāfijas  :) Ja ir trešais tad iet pavisam traki, taču trešais parasti jau ir lielāks, ar to mēs visu mēginam sarunāt.

Pats labākais ir-bērni! Man pašai ir mazs mīļš dēliņš 2,4 gadiņi. Bērni tā ir vislielākā laime un labākā dzīves skola. Brīnišķīgi ir arī iepazīties ar dažādiem vecākiem, kuriem ir bērni... Vecākus kā tādus vieno īpaša sapratne, jo abām pusēm ir bērni, abiem ir zināms,ko prasa būt par vecākiem un kāda laime taā ir. Vārdos neaprakstāmi.  Man kā fotogrāfei ir daudz, daudz vieglāk strādat ar ģimenēm un bērniņiem, jo arī es esmu mamma. Es labāk izprotu kādas fotogrāfijas vēlētos ģimenes un kādas iezīmes raksturā ir bērniem dažādos vecumos, arī labi zinu par attīstību, kad mazie sāk velties..rāpot..sēdēt.. Šīs nianses manā zināšanu lokā nebūtu,ja mans dēls man to neimācītu.

Pateicoties manam darbam esmu ieguvusi daudz lielisku draugu un iepazinusi lieliskas, stipras un mērķtiecīgas ģimenes. Esmu pateicīga tām ģimenēm, kas sniedz man brīvību strādājot ar bērniem un ļauj bērniem būt - rotaļīgiem, aktīviem un mīļiem...

Bērnus nevar nebildēt, bērni ir paši labākie... Nav jagaida kāds īpašs brīdis, lai radītu sev satriecošas atmiņas, pietiek ar mīlestību no mazajām mīļajām rociņām un to, ka viņi mums ir!

Kur smelies idejas aksesuāriem priekš tematiskām fotosesijām?

Idejas, aksesuāri, apģerbs un grims parasti “atnāk” pie manis. Man šī joma ir ļoti tuva, jo pašais ir apģērba dizaineres diploms, esmu pabeigusi arī mākslas skolu, ilustrējusi bērnu dzejoļu grāmatu... Kā jau minēju klāju arī grimu un varu izveidot arī kādas rotas, dekorācijas, ja fotosesijai tas nepieciešams. Tas viss man ir sirsniņā un man patīk saskatīt un redzēt, kas tieši piestāvetu kādam cilvēkam.

Pastāsti par savu fotoizstādi: kā tapa ideja un kā nonāci līdz realizācijai? Pastāsti arī citiem, kur šo izstādi var redzēt!

Izstāde arī “atnāca” pati pie manis. Kadā siltā augusta vakarā devos pie miera un nodomaju, ka varētu kādu izstādi izveidot un nākamajā dienā man tieši rakstīja izstādes veidotāja vai es vēlētos izveidot izstādi. Likās ļoti interesanta šī domu-realizēšanas sakritība.

Skatītāji izstādē varēs redzēt manu atspulgu, manu būtību. Izstāde apskatama Iecavā E.Virzas bibliotēkā līdz 21.novembrim. Fotogrāfijās ir redzams tas, kas manī iekšēji staro... Kas mani dziedē, jo fotogrāfija man ir vieta, kur reizēm paslēpties no tā, kas notiek realitātē. Patiesībā, jo dziļāks posms manā dzīvē, jo lielāku spēku man dod fotogrāfija atkal celties, iet un darboties... Jo vairāk es vēlos kādu ieprieciāt, jo apzinos zinu, ko nozīmē “grūti” un pozitīvas atmiņas var būt saules un prieka stars kāda dzīvē. Es ticu, ka mans darbs arī var dziedēt.. Ir bijis, kad fotosesijas laikā meitene apraudas, jo tiek vaļā no gadiem krātiem kompleksiem vai mazs bērns, kas bieži dzīvo slimnīcās parāda sevi žiperīgaku par žiperīgu.. vecākiem prieka dvesma par tādam fotogrāfijām, kas dod cerību, mīlestību un piepildījumu.. Tādos mirkļos es jūtos esam uz pareizā ceļa, jo nevienam darbam tā īsti nav jēgas, ja tas nevar sniegt piepildījumu un mīlestību, kuru mēs katrs esam pelnījuši.

Manas mīļākās noteikti ir modes, bērnu un kāzu fotogrāfijas , kuras arī būs redzamas izstādē. Patiesībā es eju uz modes foto ,kā savu galējo nodarbošanos, mani aizrauj mode, tēla izveide, grims un viss pārējais, kas saistās ar modi, jo mode ietver visas manas pārejās prasmes un hobijus.Novārtā, protams, nedomāju atstāt bērnu fotografēšanu, jo bērni ir superīgi, tik patiesi sevi nekad neparādīs neviens pieaugušais, kas pilns ar sabiedrības uzskatiem “kam kā būtu jābūt” ,jo bērnam tādu uzskat nav. Bērni ir tīri, šķīsti un brīnišķīgi visās savās amizantajās izderībās. Bērni ir patiesi, kas mani pilnībā apbur, no bērniem mēs varam tikai un vienīgi mācīties. Mans dēliņš arī mani katru dienu nebeidz pārsteigt. Viņš noteikti ir mana vislielākā motivācija un pateicoties viņam esmu tikusi dzīvē pie ļoti daudz prieka un atziņām.

Noslēgumā nosauc 3 lietas, kas noteikti jāpaņem līdzi uz jebkuru fotosesiju, lai tās rezultāts nebūtu vienveidīgas bildes!

Godīgi sakot, es nezinu, kādas ir vienveidīgas bildes,jo man ir ļoti plašs redzejums, pat vietās,kur šķietami “nekas nesanāks”,taču runajot par ieteikumiem un  rezultātu-  brīnišķīgi, kad nāk cilveki, kas staro.. priekā un emocijās..kad mirdz acis .. kas nebaidās no sevis, kādas savas krunkas vai lieka apaļuma sava ķermenī.. kas ieklausās savās sajūtās un saprot, kādēļ viņš vēlas šo sesiju. Brīnišķīgu fotogrāfiju noteikti veido pozivtīva noskaņa, laba gaisma, emocijas un mirklis, kuru man notvert.

Savukārt,ja runājam par “lietām”, tad noder matu ķemme, kāds apģērbs maiņai un kāda mīļmantiņa bērnam (ja tā ir ģimenes fotosesija) , taču pats ,pats galvenais ir - labs garastāvoklis uz pozitīvas nots un fotogrāfijas sanāk emocijam bagātas un starojošas!

Ticu, ka esmu uz pareizā ceļa un noteikti no manis arī turpmāk varēs sagaidīt daudz jaunus, interesantus un skaistus darbus, ticu,ka dzīves laikā turpinašu priecēt cilvēkus ar savu darbu.

Kontakti:

Gunita Kļava

Facebook.com/GunitaKļava

KONKURSS!

Kādai ģimenei fotogrāfe dāvinās  1h ilgu fotosesiju!

Noteikumi pavisam vienkārši- uzdod jautājumu fotogrāfei un uzraksti, kādēļ tieši Tava ģimene būtu pelnījusi šo fotosesiju, kā arī divām citām ģimenēm dāvināšu 1h fotosesiju studijā ar 30% atlaidi!

Laimētāju noskaidrosim 8.novembra plkst.21:00, kad fotogrāfe tepat komentāros paziņos laimētāju.