Gribu tievēt SEV!

Jā, tieši sev, nevis vīram, bērnam, mammai vai drēbju gabaliem.

Bet nu mazliet par manu svaru. Pirms paliku stāvoklī, mans svars bija robežās 54-56kg. Drēbes bija jāpērk mazākie izmēri, nereti arī tie bija pa lielu. Grūtniecības laikā mans svars sāka augt. Mēģināju sevi mierināt ar domu, ka meitas atņemot mammām skaistumu, ko, piedzimstot, atdod atpakaļ. Paliku apaļāka un svari jau sāka rādīt lielāku un lielāku svaru. Es nevaru teikt, ka mans svars nāca klāt uz kādām konkrētām ķermeņa vietām, bet gan viss tā vienmērīgi izplūda pa visu ķermeni. Skatos uz tā laikas bildēm un man nepatīk tas, ko es redzu - dubultzodiņš parādījies, vaidziņi apaļāki... Dzemdību namā iestājos ar svaru 75.0kg! Oho, daudz! Pēc dzemdībām svērties nesanāca un to arī uzreiz negribēju. Pāris nedēļu laikā atvadījos no biksēm, kuras valkāju grūtniecības laikā - vienā dienā vēl derēja, bet nākošajā vairs nē :) Prieks bija, jo tiešām ātri atgriezos vecajās skinny biksēs, arī augšējās drēbes sāka derēt daudz labāk. Vienīgi krūtis tā arī palika par izmēru lielākas - par to es īpaši nepārdzīvoju, tikai ir grūti nopirkt kleitas, jo krūtis pa lielu :D 

Kopš dzemdībām ir pagājis gads un 3 mēneši - joprojām turas 61-63kg. Un viņi stāv uz vietas! Es jūtos labi, bet gribas vēl labāk. Ir nedaudz palikusi ādiņa uz vēdera (bet to jau vēl var pieciest, jo tā ir bērnu ligzdiņa). Bildēs skatos un kaut kas nav tā, nu nav vairs tas. Tad radiniece, kura mani sen nebija redzējusi, pa Skype ieraudzīja un uzreiz nosmējās, ka laikam mani beidzot normāli baro, jo man tak vaidziņi ir! Tajā brīdī es sapratu, kas ir par vainu - tātad tomēr ir kaut kas, ko gribas mainīt. Gribu savus vecos vaidziņus, gribu svaru zem 60kg. 

Es gribu mazliet nomest svaru tieši sevis dēļ! Vīram nav nekādu pretenziju, viņš man saka, ka viss taču ir ok, esmu skaista un seksīga. Bet es nejūtos tik labi kā gribētu! Es gribu SEVIS dēļ kaut ko mainīt!

Diemžēl darbs ir sēdošs un sanāk arī vakaros ap septiņiem ēst, bet gribu to mainīt. Gribu uz sporta zāli iet, bet finanses pagaidām to neļauj un cenas sporta zālēs nav tās labākās. Tāpat gribas veltīt laiku arī bērnam. Vienīgi es varētu sākt skriet! Ui, sports nav mans mīļākais mācību priekšmets, bet ko tik priekš sevis nedarīsi! Botiņas ir iegādātas jau pagāšgad, vajadzētu atbilstošu trenniņtērpu un aidā! Un vēl vajag gaišus vakarus! Līdz ar to arī gribu iestāties tievētāju klubiņā un mazlietiņ zaudēt ķermeņa aprises tieši sevis dēļ!

aab