Pils gluži kā no pasakas. Malborkas pils ir lielākā sarkano ķieģeļu pils Eiropā. Tā ir sākta celt 13.gs. un tā ir būvēta turpat divus gadsimtus. Sākumā tā piederēja krustnešiem, bet vēlāk tā kļuva par vienu no poļu karaļu rezidencēm. Otrā pasaules kara laikā pils stipri cieta, bet tā ir smuki atjaunota.
Pils apskati bijām plānošu no rīta, bet pat tad pie biļešu kasēm mūs jau sagaidīja vērā ņemama rinda. Biļešu cenā ir iekļauts arī audiogids. Biļešu cena četru cilvēku ģimenei 110 PLN (apmēram 25 eiro). Vairāk informācijas par ieejas biļetēm šeit.
Iepazīšanās ar pili un tās teritoriju notiek pa kartē/bukletiņā iezīmētu maršrutu. Apstājoties pie katra no atzīmētajiem punktiem, audiogids tad izvēlētajā valodā 1-5 minūšu garos ierakstos pastāsta par konkrēto vietu vai objektu. Var klausīties visu, var to veikt izlases veidā vai iepauzēt.
Noteikti iesaku ņemt audiogidu, jo aprakstu pie ekspozīcijām ir maz un tie paši poļu valodā.
Visa kompleksa kopējā platība - 210 000 m² un pati pils ir milzīga un iespaidīga. Ļaužu daudz, bet netraucē. Pilī pavadījām vairāk kā 2 stundas, jo mazākais bērns bija jau pārguris no karstuma un viņam arī ļoti šīs ekspozīcijas neinteresēja.
Papildus jāņem vērā, ka stāvlaukums pie pils ir par maksu un tā nav maza – 25 PLN par 3 stundām, prātīgāk būtu bijis atstāt auto stāvlaukumos upes otrā krastā un upi šķērsot pa gājēju tiltu, kas ved tieši uz pili, bet to sapratām vien vēlāk.
Ieeja pilī:
Viens no iekšpagalmiem:
Kāda no zālēm, kur tika rīkotas pieņemšanas:
Lai lielās telpas apkurinātu , esot virtuvē un krāsnīs sildīti akmeņi un tad likti grīdās iebūvētās speciālās vietās, tā nodrošinot siltumu:
Kā katrā mājā tualete - īpaša ar to, ka atradās vienā no pils uz āru virs kanāla izvirzītajos torņos un visa padarīšana pa taisno krita ūdenī:
Un jā, papīra vietā esot lietojuši kāpostu lapas.
Dzintara izstrādājumu izstāde:
Ieroču izstāde:
Iekšpagalmi:
Virtuve:
Dzirnavas jeb graudu smalcinātājs:
Pēc pils apskates devāmies meklēt pusdienas, mazajam pils bija tā apnikusi, ka atteicās pusdienot pils teritorijā un tāpēc devāmies uz pilsētiņas centru.
Patīkami, ka Polijā sabiedriskā ēdināšanā senas ir samērā lētas, bez īpašas pētīšanas un meklēšanas mierīgi var iekļauties 5-6 eiro uz cilvēku kārtīgās pusdienās.
Vieta, kas patiks pieaugušajiem, bet reti kurš bērns to spēs novērtēt!
Tev taisnība, Polijā ir ļoti daudz smuku pilsētu ar vecpilsētām, ir daudz citādu izklaižu un tāpēc šogad izlēmām par labu Polijai.
Skaisti! Polija ir ļoti interesanta un noteikti ne tikai kā tranzītvalsts izmantojama.