Ģimene vai karjera: vai var apvienot? Kam jūs esat devuši priekšroku?

Mamm.mamm
Mamm.mamm 1. februāris 2017 00:38
439

Kādu laiku atpakaļ man zvanīja bijusī kursa biedrene. Kopā beidzām bakalauru, viņa tagad turpina mācības, bet es mājās auklēju savu bērniņu. Viņa man stāstīja kā viņai iet, kā veicās mācībās. Sarunā viņa arī man „kratīja sirdi” par neveiksmēm privātajā dzīvē.  Viņai nav ne puiša, ne bērna. Tā nu atcerējos, vidusskolā klases audzinātājs teica, ka cilvēki var vai nu izvēlēties pievērsties karjerai vai ģimenei. Abus vienlīdz labi un kvalitatīvi nebūs iespējami. Kādu laiku dzīvoju tā, lai varētu teikt, ka man nav bijis jāizvēlēs karjera (izglītība) vai ģimene. Tad nu tagad ar mazu bērniņu saprotu, ka esmu izdarījusi savu izvēli. Jā, nekad man nebūs tāda karjera kā draudzenei. Jā, šie gadi, kurus plānoju veltīt ģimenei, bērniņam netiks ieguldīti karjeras veidošanā. Jā, man būs grūtāk turpināt mācības brīdī, kad bērns uzsāks patstāvīgu dzīvi (ies skolā).

Draudzene stāsta par mājas darbiem, par lekcijām, par savu skolas dzīvi. Jā. Man tā visa pietrūkst. Man pietrūkst mācīties, jo man tas ļoti, ļoti patīk. Man patīk uzzināt ko jaunu, to sasistīt ar jau zināmo, pielietot jauniegūto informāciju tālāk. Tagad man tā visa pietrūkst. Bet, lai cik ļoti man tā pietrūktu, naktī, pieejot pie sava bērna šūpulīša, jūtu, ka pamatoti esmu no tā atteikusies. Esmu patiesi laimīga redzot sava bērna smaidu.

No kā jūs esat atteikušās to mazo smaidu dēļ? Ko jūs esat iemainījušas pret pietaisītām autiņbiksēm? Vai jums ir izdevies vienlīdz attīstīt karjeru un vienlīdz kvalitatīvi dzīvot ģimenes dzīvi?

Attēls: foryourmarriage.org        

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
zacc 1. februāris 2017 22:41 mamma88

Ļoti neadekvāts formulējums - ka māte, kas strādā un uztic bērnu citiem auklētājiem, nepilda savus mātes pienākumus.
Kamēr bērns ir ļoti mazs, protams, vislabāk, ja mamma ar viņu ir kopā 24 h diennaktī. Bet bērni taču paaugas.
Nezinu, man dzīvē nav ne pie kā tik spēcīgas "aizmugures", lai es varētu atļauties nedomāt par to, kā pelnīt.
Es izmantoju BKA, bet no bērna pusotra gada vecuma atsākšu strādāt uz pilnu slodzi. Patiesībā jau no kādu 8-9 mēn vecuma nekāda lielā problēma bērnam, ja viņš paliek ar uzticamu aprūpētāju, nebūtu, ja es strādātu daļslodzi - kādas 4-5 h prom no mājām.

Karjeras vai studēšanas plānu atlikšana uz kādu brīdi nenozīmē, ka nu viss, izvēle par labu ģimenei uz mūžu izdarīta.

mamma88 1. februāris 2017 15:54 mamma88

taVus mātes pienākumus

mamma88 1. februāris 2017 15:51

Attīstīt karjeru var ar nosacījumu, kad taus mātes pienākumus kāds cits veic tavā vietā kamēr esi karjerā līdz ausīm. Nu kaut vai aukle pieskata bērnu kamēr studē utt. Jebkurā gadījumā ir vai nu vai.

misticy 1. februāris 2017 14:02

Ar pirmo bērnu studēju bakalauru un bez pauzēm visu pabeidzu+ strādāju :) otro bēbi vairāk sanāk izbaudīt, jo nu esmu tikai viņai :) bet ir padomā likt auto tiesības un vēl šo to... :) Ja grib-var visu!

kristianna20 1. februāris 2017 13:15

Kad pieteicās mazais, studēju maģistrantūrā 1. kursā. Tā kā viņš dzima septembrī, pēc 1.kursa pabeigšanas, ņēmu akadēmisko gadu, jo ar zīdaini būtu diezgan neiespējami mācīties, jo mācības notiek vakarā un man jābraukā uz Rīgu no Jelgavas. Kad mazajam bija gads, atsāku studēt. Biju uztraukusies, kā būs mazo atstāt, jo viņam bija tieši mammas periods, bez manis neko citu nevajadzēja. Bet izrādās, kad es neesmu klāt, bērnam pietiek ar tēti. Tā nu 1.semestri esmu pabeigusi ar vidējo atzīmi 9,4, tagad tikai jātiek galā ar maģistra darbu. Jā, dažreiz bija grūti, 4 dienas nedēļā būt 23 vakarā mājās (kas sajauca mazajam dienas ritmu), bet esmu laimīga, ka nepadevos. Var teikt, ka man mācības bija kā atpūta. Sākot mācīties, sapratu, cik esmu nogurusi no sēdēšanas mājās. Par darbu - pirms mazā neesmu strādājusi, jo mācības klātienē neizdevās apvienot ar darbu, bet no septembra sākšu strādāt skolā, kas varbūt nav pats prestižākais darbs, tomēr ļauj pavadīt laiku vairāk ar bērniem. Manuprāt, pati labākā dāvana, ko varam dot saviem bērniem, ir laiks un uzmanība, jo viņi taču tik ātri izaug. Tāpēc uzskatu, ja ir bērns, nevar darīt tādu darbu 24/7, jo pieaugot bērns nepateiks paldies par to, ka tu visu laiku esi tikai strādājis, lai viņam kaut ko nopirktu, bet neesi laiku kopā ar viņu pavadījis.

Ievas_mamma 1. februāris 2017 10:23 Mārīte.U.

Man arī tuvojas šis posms - darbs, studijas un mazulis. Nezinu, kā to apvienot, bet zinu - ja ļoti grib, var visu. :)

Mārīte.U. 1. februāris 2017 09:53

Audzinu dēlu 1,4,strādāju un mācos tālmācībā domāju ja ir vēlme visu var paspēt:-)

lauvinja 1. februāris 2017 09:44

Mūsdienās ir tik daudz iespēju mācīties un pilnveidoties, gan on-line apmācības izmantot, gan neklātieni, gan tālmācības - tāpēc es nudien neredzu iemeslu kāpēc bērniņa audzināšanu nevar savietot ar mācībām. Jā saspringtāk, bet ne neiespējami. Bēnu mierīgi var laiku pa laikam uzticēt bērna tēvam :)

Pasniedzējs augstkolā teica tā, ja sieviete vēlas būt karjeriste, tad visi plānotie bērni ir jārada studiju laikā, lai pēc studijām var mesties darbā un nav jātaisa pauzes. No savas pieredzes es teiktu, ka tad, kad esi ieguvusi stabilu vietu darba tirgū, ja vien neesi ļoti augsta ranga vadītājs, mierīgi var atļauties radīt bērniņu un paņemt pauzi :)

Un kas ir kvalitatīva ģimenes dzīve?

Ilvija82 1. februāris 2017 08:22

Sveika! Es pabeidzu savas studijas, ilgi strādāju savā profesijā, tad pieteicās mazais....uzskatu, ka neesmu atteikusies ne no ģimenes, ne karjeras. Jau gadu strādāju, bez darba nevarētu, jo mājas man jau bija "piegriezušās".