Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Gimene ar darbu tomer nedraudzejas
26. Jan 2018, 14:29
mamma88
mamma88
Neesmu nekada liela rakstitaja,bet kait ka soreiz tomer izjutu velmi to visu izpaust uz aru. Lai ari man vislaik lidz sim bridim ir licies, ka berni ir papildus stimulators darit vairak, domat un sasniegt, tad tagad, tuvojoties bka noslegumam, un esmu kauy ka nevilus nonakusi pie sakaves, jo gimene ar berniem nedraudzejas ar darbu. Tatad bernu darzos uznem no septembra, un ari tad ja vispar ta rinda ir izstaveta. Ja ne, tad privatais, bet vins ir dargaks,un ne vienmer labaks. Tad otrs ir nebeidzamas slimosanas, kas sakas un muzigas slimibas lapas. Ne, vecvecaki nav, kas varetu pieskatit. Aukle ar sad tad tiek, tad ne. Un vispar jau cik ir japelna, lai no savas algas izmaksatu vel vienu algu? Sodien to visu kaut ka smagi sagremoju. Laikam jagaida, kad berni izaugs. Un labi, ka mana situacija es varu atlauties ta neko isti nedarit arpus majas. Vispar ta musdienas ir diezgan liela problema. Respektivi jaunajam mammam atgriezties darba vide.
Kadi ir risinajumi jusu gimene? Varbut kadas jaunas vesmas sev ari atklasu ka rikoties. Visu neesmu uzrakstijusi par so temu, tikai vadlinijas pa lielam.
hmmm...ne visam patik but materiala atkariba no viriesa!
p.s. esmu visu izdomajusi ko un ka darit. Paldies par jusu stastiem, bija interesanti palasit ka ir citam bijis.
Nu, ja var sēdēt mājās, tad par ko hipišs?
Es atgriezos darbā, kad puikam bija 2 gadi. Bērnudārzā sāka iet 2,5 gadu vecumā. neslimoja daudz, jo bija diezgan rūdīts jau. Mana ģimene bija izpalīdzīgi, līdz ar to ne ar vienu ne otru dēlu nebija problēmas atgriezties darbā.
Man ir bijis tā, ka lielāko daļu algas samaksāju auklei, jo bērnudārza rinda vēl nebija pienākusi. Bet es uz to raudzījos ilgtermiņā - darbs man ir labs, īstermiņa problēmas dēļ, kamēr jāgaida BD, to pazaudēt negribēju.
Slimošanas arī risinām ar vīru uz maiņām, piesaistot arī vecvecākus - kas nav viegli, bet ir izdarāms. Ja to nevarētu, nu ņemtu tās lapas, cik vajag, un, ja jau akurāt darba devējs rādītu durvis, nu ta' arī ietu, bet baidīties un tamdēļ nemaz nemēģināt pie tā darba turēties - nez.
Jauna darba meklēšanu es droši vien atliktu līdz brīdim, kad bērni BD ir +- iedzīvojušies, bet esošajā darbā neatgriezties - to nemaz neizskatīju kā variantu.
Nevajag čīkstēt, vajag darīt!
Partnerattiecības tāpēc jau ir partnerattiecības, lai kopīgi meklētu risinājumu.
Iespējams vīram ir jāmeklē iespējas nest lielāku mamutu mājās. Varbūt darbs jāmaina, lai auklei sanāk. Varbūt papildus darbs jāmeklē vīram + tev pa vakariem kaut ko piestrādāt?
Varbūt darba devējs var ko piedāvāt, ja nav akurāt klientu apkalpošana?
Privātais b/d, cik man zināms, no apkārtējiem, jau arī nav nekas pārmērīgi dārgs ar pašvaldības līdzfinansējumu.
Par biznesu ar esmu izdomājusi, vienīgi tur vajag sākuma kapitālu nedaudz, un tas ir jānopelna, bet problēma ir jau augstākminētā,
Manējie diemžēl slimo. Es to zinu no savas pieredzes. Es domāju, ka tā ir laba alternatīva, ka ņem uz maiņām tās lapas. Vienīgi mūsu gadījumā tas arī ne visai der(neiedziļināšos detaļās).
Bezdarbnieku pabalsts ir īstermiņa risinājums, un viņš ir salīdzinot ar algu mazs. Būtībā tas nav risinājums.
Domāju, ka jāmeklē kāds darbs vakaros, jo tad atrisinātos problēma ar auklēšanu un tā. Vienīgi cik tas veselīgi ir partnerattiecībām, nezinu. Un manā jomā pa vakariem neviena piedāvājuma nav. Kaut ko jau tāpat izdomāšu.
Piekrītu, ka jautājums par b/d joprojām vismaz Rīgā nav atrisināts, lai gan rpivātais b/d nav slikta alternatīva. Kādreiz pat īsti tādi nebija un tie kas bija, maksāja milzu naudu.
Bet es nepiekrītu apgalvojumam, ka uzsākot bd gaitas mazais noteikti daudz slimos. Ne visi bērni to vien adara kā slimo, un ja vēl vecāki piestrādā pei norūdīšanas, tad arī situācija labāka.
Un pat ja bērns slimo - bērnu rada divi un audzina divi, var tak slimības lapas ņemt pamīšus - vienu reizi mamma, otru tētis un darba devējs kļūs mazliet laimīgāks.
Mūsmājās - ir bijis gan privātais b/d, gan aukle, gan bērna slimošanas reizē strādāšana attālināti no mājām.