Gaismu meklējot

Kauns jau atzīt, bet līdz šim nebija nācies pabūt mūsu Nacionālajā Bibliotēkā. Šodien, dodoties Imantas virzienā un braucot pāri Akmens tiltam, radās spontāna ideja, ka jāieiet beidzot. Lecām tik ārā un devāmies turp.

Jāsaka gan, ka ieeja ir diezgan sarežģīta mammām ar ratiem, jo šobrīt apmeklētāju ieejas durvis atrodas Valguma ielas pusē, bet uz tām ved augsti pakāpieni. Bet manai meitiņai rati viegli, tad nu cēlu tik un stibīju. Taču tikai, kad jau bijām iznākuši laukā pēc apmeklējuma, pamanīju zīmi, ka, ja nepieciešama palīdzība iekļūšanai ar bērnu ratiņiem vai invalīdiem, var zvanīt pa norādīto tālruni. Tā kā ietikt iekšā var ar citu palīdzību.

Kad nu esam laimīgi iestūmušies pa šaurajām un smagajām durvīm, jāsaprot, kur kas atrodas, jo pie sienām esošie informatīvie ziņojumi šobrīd neatbilst patiesībai- kā jau zināt, notiek dažādas Latvijas prezidentūras ESP norises, tāpēc ir izmaiņas gan pašas bibliotēkas darbībā, gan izkārtojumā. Bet pie durvīm ir laipni apsargi, kas norāda, ka vispirms jāiet piereģistrēties. To arī veikli izdarām, kur pēc anketas aizpildīšanas tiekam nobildēti, un mums tiek izsniegtas bibliotēkas apmeklētāja kartes. Bērniem tādas izgatavo no 5 gadu vecuma. Protams, līdzi nepieciešams kāds dokuments. Bet reģistrēšanās nav obligāta, ja ejat tikai apskatīties ēku.

Bijām sacerējušies, ka varēsim doties ekskursijā pa Gaismas pili, kur mums izrādīs krājumus, varēsim uzbraukt skatu laukumā, un, galvenais, aplūkot Dainu skapi, bet arī tas viss nav tās pašas prezidentūras dēļ iespējams. Lai vai kā, dodamies uz 7.stāvu, kur atrodas bērnu literatūras centrs.

Izkāpuši no lifta, sajūtamies kā grāmatā "Viens pats pilsētā": pilnīgs klusums, nemanu arī zīmi, kas norādītu vismaz virzienu uz lasāmtelpu. Plašajā gaitenī ieraugām izlietni/ūdens trauku, kur var noskalot rokas un bērnaprāt padzerties. Tad arī ieraugām durvis uz meklēto. Iekšā daudz grāmatu , klusums un ainava, kas paveras uz Rīgu. Ļoti ekskluzīva vieta, kur lasīt. Mums arī bibliotekāre pastāsta, ka ir tādi bērni, kuri patiesi tur pavada gandrīz visu dienu. Gandrīz, jo sāk kurkstēt vēders:)

Renāts uzreiz atrod sevi interesējošas grāmatas  un žurnālus, bet mazā tik ņem un ņem grāmatas no plauktiem , lai pašķirstītu, bet tūlīt skrietu pēc nākamās. Tur ir tiešām ļoti daudz grāmatu arī vismazākajiem lasītājiem. Feini! Un vēl kas-grāmatas darbinieki lūdz tās NENOLIKT vietā, bet atstāt uz galda, jo paši saliek atpakaļ. Vismaz tad zina, ka 100% būs īstajā vietā.

Telpa ierīkota piemēroti bērniem-krāsainas moduļu mēbeles, zemi galdiņi mazākajiem, mīksti krēsli kā pufi, kā galvenais telpas rotājums/akcents ir dizainera Reiņa Pētersona veidotais lasāmkoks no kartona. Jaunākajai informācijai par bērnu bibliotēku var sekot līdzi arī www.lasamkoks.lv

Vēl ir iespēja no mīkstiem dažādu formu un lielumu pufiem  uzcelt savu Gaismas pili. Bibliotekāre brīdina, ka tas nemaz nav tik viegli, cik sākumā šķiet, bet Renātam izdodas, un uzdevumu grūtību skalā no 1-10 viņš novērtē ar 6:)

Protams, protams, Rīgas ainava aiz loga nekur nepazūd-mazā peka nepārtraukti vēlas atspiesties pie logiem,  manai sirdij liekot pamirt. Ir taču tik interesanti vērot, kā pa Daugavu peld kuteris, piestātnē atkal kāds kuģis pietauvojies, pār Akmens tiltu traucas automašīnu straumes, bet zem kājām pie Gaismas pils uz trepēm puikas izmēģina jaunākos trikus skrituļdēļa mākslā.

Tālākajā lasītavas stūrī ir arī liels datora ekrāns un krāsaini krēsli skatītājiem, kur dažādu pasākumu laikā tiekot demonstrētas filmiņas utt. Improvizēts kinoteātrītis, kas no lasītavas tiek nodalīts ar aizkariem.

Izrādās, katru sestdienu šeit notiek Ģimeņu sestdienas. Katru reizi tēma cita. Šoreiz, protams, tā veltīta brīvlaikam. http://www.lasamkoks.lv/lat/visi_jaunumi/686-brivlaiks

Esam aizvadījuši šeit jau gandrīz pusotru stundu, jāskrien tālāk, taču dēls noteikti vēlas atgriezties. Iepatikās ļoti.

Noteikti atnāksim vēl, jo gribas pilnībā iepazīt savu Gaismas pili, izejot pa visiem stāviem gida pavadībā.  Mums gan silti iesaka plānot apmeklējumu, sākot no jūlija, kad trakums ar prezidentūru būs cauri. Ceru, ka tad nejutīsimies pa pusei gaismu atraduši, bet gan pilnībā apgaismoti:)

Ak, jā, arī mums sagribas ēst. Noskaidrojam, ka kafejnīca atrodas ēkas 1.stāvā, taču tiekam brīdināti, ka cenas neesot kā kafejnīcā un ka tomēr esot ilgāk jāpagaida. Tāpēc atliekam arī šo gājienu. Bet jau mājās atnākot, pamanu šādu piedāvājumu tuvākajām sestdienām. http://www.gaismaspilsrestorans.lv/brancoteka/

Noteikti aizejiet, aizvediet savus bērnus. Ja arī bērniem nepatīk lasīt (un manējie arī nav nekādi lielie lasītāji), tāpat viņi atradīs, ko tur darīt. Ja nesaistīs ne grāmatas, ne audiovizuālie materiāli, tad vismaz skats uz Rīgu no mazliet savādāka skatu punkta taču patiks!

Un valodas kamoliņš, kurā no dažādām Latvijas vietām 1600 bērni 500 m garā kamoliņā ierakstījuši savu veltījumu latviešu valodai.  Skaista ideja un skaists izpildījums!