FOTOGRĀFE Laura Āboltiņa: iedvesmu gūstu atpūšoties

Plaša profila fotogrāfe - Laura Āboltiņa, kas, patiesībā, nav tikai fotogrāfe - viņa ir arī skaistumkopšanas speciāliste, Veselības centra labais gariņš un vēl un vēl un vēl.. Kā to visu apvienot, nav saprotams, bet, kā redzam, rezultāts ir fantastisks! Lasi interviju! 

Kā Tu kļuvi par fotogrāfu un cik ilgi ar to jau nodarbojies?

Pats process kļūt par fotogrāfu jau nav tik sarežģīts. Laiks, vieta un zvaigznes bija nolikušas mani daudzu izvēļu priekšā, tad arī aptuveni pirms sešiem gadiem nolēmu, ka jā, būšu fotogrāfs arī citiem. 

Kā hobijs fotografēšana man jau ir, kopš atceros sevi.

Tētis bija ar to aizrāvies, sēdēju tumšajā istabā un vēroju, kā no filmiņām top bildes, kā tās lēnām parādās, varēju šo procesu izjust ar aizturētu elpu :)

Tad arī jebkurš fotoaparāts bija man kā sabiedrotais, lai kurp es dotos. 

Savu pirmo spoguļkameru iegādājos, 2006.gadā, tad arī sāku apmeklēt dažādus fotokursus, seminārus un lekcijas, lai padziļināti apgūtu tehnisko pusi, kas un kāpēc darbojas.

Digitālajā pasaulē dzīvojos jau kopš pirmā datora mājās padsmit gadu vecumā. Tad arī pašmācības ceļā apguvu dažādas foto un grafiskās apstrādes programmas.

Regulāri izglītojos, lasu, skatos, vēroju, mācos.

Kas vispār raksturo labu fotogrāfu?

Radošajām profesijām ļoti grūti ir vispārināt terminu, labs vai slikts. Jo viss vairāk vai mazāk, bet ir diezgan subjektīvi. Jā, ir pamatā vienojošās vadlīnijas, vispārpieņemtās normas un principi, teorijas, vēsture, bet tik un tā to vai esi labs noteiks Tavi darbi, ko novērtē citi. Ja viņiem patīk, esi pieprasīts, tad jau laikam tomēr esi labs, lai gan varbūt konkurenti tā nedomā :D

Labam fotogrāfam (vai lai par tādu kļūtu) noteikti ir jātiecas uz sevis pilnveidošanu, nepietiek tikai ar talantu, vajag arī citas zināšanas. Tehnoloģijas srauji attīstās, to iespējas arī, jāiet līdzi laikam. 

Ja agrāk analogā fotogrāfija bija ikdiena, tad tagad tā ir māksla, jauniešiem hipsterīgs vintage stiliņš, vecmeistariem dvēseles balzāms.

Redzam, ka esi plaša profila fotogrāfe - tiek fotografētas gan ballītes, gan kāzas, gan arī dažādu vecumu bērni... Protams, neiztikt arī bez individuālajām fotosesijām. Ko Tev pašai patīk fotografēt vislabāk? Un kā Tu domā, ko fotografēt ir vieglāk - bērnu vai pieaugušo? Kāpēc?

Jā, es fotografēju visu. Visvairāk gan sanāk kristības un bērnus, grūtnieces. Tā ir tā kategorija, kuru nesanāk arī parādīt citiem, jo parasti jaunās mammas, grūtnieces nevēlas publiskot savu mazulīšu, punču bildes. Tā kā esmu ļoti lojāla šajā ziņā, tad arī respektēju šo vēlmi. Pašai gan reizēm sirds lūzt pušu, ka tik daudz skaistumu ir jānoglabā vistālākajā servera mapē ar nosaukumu "nepublicēt" un nevaru tos parādīt citiem.

Pēdējos gados arī esmu sākusi fotografēt kāzas. Arī to man ļoti patīk darīt. Tas ir ļoti grūts darbs gan fiziski, gan emocionāli, bet  gandarījums ir neizsakāms. 

Kāzās esmu bijusi ļoti daudz jau pirms tās pati sāku fotografēt, jo pēc profesijas esmu arī sakistumkopšanas speciāliste (make-up, manikīrs, pedikīrs),  nu jau 15 gadus. Esmu grimējusi ļoti daudz līgavas.

Šobrīd arī piedāvāju tādu iespēju savām līgavām, kuru kāzas fotografēju sākot no rīta pucēšanās. 

Vieglāk fotografēt ir sētas stabu. Bet gan bērniem, gan pieaugušajiem ir sava pieeja, attieksme un plusi :) Mīnusu nav. Bērni ir emocionālāki, patiesāki. Fiziski grūtāk ir viņiem izskraidīt līdzi. Noķert kadru, emociju. Jāvārtās pa zemi, jāsmejās, jāmāk dažādas interesantas piesaistošas skaņas, jādzied, jādejo, varbūt jāķēmojas :) Ar pieaugušajiem laikam, tad ir ātrāk, jo viņi nemēdz niķīgi apvainojušies sēdēt malā, bet reizēm ir jādara viss tas pats! 

Ar bērniem atrodu ļoti ātri kontaktu. Mammas bieži mani biedē, saka, viņš jau nekad tā uz pasūtījumu nesmaida, bet man pat paši nopietnākie ir veltījuši burvīgus smaidus... :) 

Sievu pierunātie vīri, kuri negrib fotografēties un vienmēr steidzīgi grib izvairīties no šī procesa, atzīst, ka nebija jau tik traki un pat viss neveiklais stīvums pagaisa un fotosesijas laikā varēja justies brīvi un dabiski. Un tas arī man bildēs patīk vislabāk - ļaut būt brīviem un dabiskiem, nesamākslotiem! Būt pašiem. Ķert mirkli.

Ir sievietes, kas uzsver - neesot fotogēniskas. Tāpat ir sievietes, kam bail stāties kameras priekšā, jo viņas neatbilst pašu iedomātiem ķermeniskiem, ārišķiem ideāliem. Bet pastāv teiciens - skaistākā, seksuālākā sieviete ir tā, kurai ir smadzenes. Kādas ir tavas domas par šo visu?

Mūsdienu pasaulē ar uzspiesto skaistuma kultu, ļoti daudz tiek sakropļota izpratne par skaistumu, kā tādu. Modes žurnālu vāki, kur modeles visas ir 95% "fotošopa māksla" grauj pašapziņu sabiedrībai. Vīrietis meklē ideālu no sava sapņu plakāta, kas jau no pubertātes gadiem tiek slēpts starp auto žurnāliem. Sieviete tiecas uz šo nesasniedamo, lai patiktu... 

Es pieņemu lietas tādas, kā tās ir. Arī man lūdz kaulaino dupsi nedaudz noapaļot un mazo riepuku nodzīt, apstrādājot bildes. Redzot cilvēku, jau saproti, kura ir viņa "smukā" puse, tad to arī izcel! Un trūkumus speciāli pa priekšu nedzen. Cilvēkam, kuram šķiet, ka viņš neprot smaidīt plašu smaidu, iemācu smaidīt ar acīm, tas bieži izsaka vairāk, nekā žilbinošas pērļu rindas.

Nu un ja būs tā pumpa uzmetusies, ņemšu nost kaut visās 1000 kāzu bildēs, tā man nav problēma, man galvenais, lai apmierina galarezultāts. Lai cilvēks sev patīk bildēs. 

Bildējot ļoti daudz jaunās mammas, kuras tikko ir uzsākušas jaunu dzīvi ar mazulīti, negulētām naktīm, nereti ir tumšiem lokiem zem acīm, sagurušas, piedāvāju viņas nogrimmēt uz fotosesiju. Lai redz to laimi un starojumu un tie loki to nenomāc. Jā, dabiski, bet vai tas ir tas ko mamma vēlās redzēt pāršķirstot fotoalbumu?

Smadzenes jau ir mums visiem, pievilcīgāku cilvēku dara spēja tās arī pielietot pareizajā virzienā. 

Ko fotogrāfa darbs Tev ir iemācījis? Ir tā, ka izdodas sevi pilnveidot ne tikai fotografēšanas jomā, bet arī uzzināt daudz jauna?

Tas ir liels darbs ar cilvēkiem, komunikācija. Sarakstes, laika plānošana. 

Man gan tas vienmēr ir paticis un padevies. 

Ejot fotografēt Tu nevari būt neomā, nelaipns, dusmīgs, jo kurš tad tādam fotogrāfam gribēs smaidīt pretī? 

Tas ir ļoti liels darbs arī ar sevi. Esmu ļoti mierīga un nosvērta. Tāds pozitīvais tēls.

Vienmēr esmu bijusi zinātkāra un ātri uzsūcu sevī dažādu infromāciju, tad jā, sanāk arī uzzināt daudz jauna no cilvēkiem kurus sastopu. Jo komunikācija notiek nepārtraukti. 

Kur gūsti iedvesmu jaunām idejām, risinājumiem, fotosesiju tēmām? 

Nav noslēpums, ka fotogrāfa darbs ir grūts un nogurdinošs, lai arī rezultāts ir skaists. Kā tu atpūties?

Šos abus jautājumus apvienošu vienā atbildē, jo iedvesmu gūstu atpūšoties.

Esmu ne tikai fotogrāfs, skaistumkopšanas speciālists, bet strādāju vēl Veselības centrā par labo gariņu un vēl visam bonusā arī vīra uzņēmumā.

Vispār jau kolēģi mani sauc par emulatoru. Man ir vairāk kā 24h diennnaktī.

Šķiet, ka darot tik daudz, atpūta nemaz nav iespējama, jo esmu vēl pati full time mom (pilna laika mamma) - man ir divi lieliksi dēli - pirmklasnieks un bērnudārznieks pedējā sagatvošanas grupiņā. Divi kaķi un degu :D . Visi saņem savu uzmanības un mīlestības devu!

Atpūšamies visa ģimene kopā. Apbraukājot Latvijas un arī citas skaistākās vietas, dabas takas, baudot klusumu un mieru. Reizēm mēdzam iesēsties auto un aizbraukt piemēram uz Lietuvu, nu tā pat vien, paēst pusdienas, pastaigāties :) 

Neizpaliek arī koncerti un teātris, mākslas pasākumi. 

Patiesībā manā plānotājā, vienmēr ir laiks, kas tiek veltīts tikai ģimenei, draugiem, tuvajiem, mīļajiem un vienatnei sev, un tā arī ir mana atpūta un iedvesma, jaunas enerģijas smelšanās. 

Uzraksti, kur un kā internetā tevi var atrast!

Pagaidām šeit, jo personīgā  mājaslapa ir vēl izstrādes stadijā ;) 

https://www.facebook.com/LauraAboltina.photographie/

http://www.draugiem.lv/la.photographie/

UZDOD JAUTĀJUMUS UN LAIMĒ MINISESIJU!

UZDOD jautājumus un uzraksti, kādu fotosesiju vēlētos!