Smalks, mazs , ar īpašu skanējumu un sievišķīgām formām- tāds ir instruments ,ko es izvēlos par savējo. Jo arī es augumā esmu diezgan maza un smalka. Kā jau sievietei, arī auguma proporcijas atbilsts vijolei.

Ar vijoli esmu pazīstama jau no sešu gadu vecuma,kad sāku mācīties spēlēt šo instrumentu.  Lai iemācītos spēlēt vijoli ,jābūt pacietībai,jo to izdarīt nav nemaz tik viegli. Tāpēc arī ar mani nav viegli. Tas gan vairāk zināms vīram, jo ,lai mani iemācītos spēlēt ir jābūt uzmanīgam, taktiskam, tiešam ,bet maigam. Tāds ir šis instruments un tāda esmu es.

 Vijole ir stīgu mūzikas instruments, kas tiek spēlēts ar lociņu. Tām ir četras stīgas. Vijole ir mazākais un ar visaugstāko skaņas augstumu apveltītais stīgu mūzikas instruments.

 Vijoles uzbūve.

Galvenās vijoļu sastāvdaļas ir augšējais vāks jeb deka, apakšējais vāks, sāni jeb korpuss, kakls jeb kakliņš, kas pāriet galviņā un grifā, steķis, dvēselīte un basbaļķis. Kopumā vijole sastāv no 57 detaļām. Vijoļu augšējais vāks parasti tiek izgatavots no egles, bet to malas un pamatne — no kļavas.

Vijole sastāv no daudz un dažādām detaļām. bet manuprāt svarīgākā un īpašākā detaļa ir dvēselīte. Bez šī mazā koka gabaliņa vijole neskanētu,jo tieši dvēselīte ir tā lieta ,kas piedod to īpašo skanējumu. Arī man ir dvēsele,kas dod man dzīvīgumu, liek traukties uz priekšu ar sparu. Es teiktu ,ka mana dvēsele ir mana sirds,kas pukst, mīl, tiek mīlēta un skan!

Projekts "IEPAZĪSTI SEVI": trešais tēls