Esmu gatava iet uz visu banku

Sveikas mīļās dāmas!!!

Tātad sākšu ar nelielu iepazīstināšanu ar sevi. Vārdā man Dace. Jau kopš pusaudža gadiem ir bijusi nepārvarama vēlme kaut ko mainīt savā izskatā, nekad nav paticis visu laiku izskatīties "vienādai" vai būt tādai kā visi. Kopš laika gala esmu mainījusi savu matukrāsu - blonda, melna, "riža", sarkana, pat zaļa :D Tad atkal viss no gala. Nu esmu melnmate - atkal. Bet tas tāpēc, ka nepatīk būt blondīnei:D

Kad iepazinos ar savu draugu, tagad saucu par vīru, lai gan precējušies neesam, biju jau melnmate, bet pasē bija stabila blondīnes bilde. Un kā nu sanāca, kā nu ne viņš to bildi ieraudzīja un piespieda "izbalināties"

Ar sakostiem zobiem es tomēr to izdarīju.

Bet es jau skrienu notikumiem pa priekšu. Krāsošana jau bija "štrunts"... Man bija skaisti, gari mati, īsts lepnums. Un es sīkā gudriniece, paprasīju draudzenei, lai man apgriež matu galus, jo naudas frizierim nebija. Viņa apgrieza gan, tā līdz ausij. Lieki teikt, ka nezināju kā, lai mammai acīs paskatās un pati sev riebos ar tiem īsajiem, nekādajiem matiem. Diemžēl nav palikusi neviena bilde ar manu matu rotu :@

Te jau labs laiks pagājis kopš "galiņu apgriešanas" bet tādi tie mati nu bija...Stils? Ehh...neko neteikšu kā jau sīkās :D

Bet vēl pirms šīs stila "ikonas" cienīgās bildes, bija lūk šādi...

Pabiedēsim cilvēkus :D

Tur pa vidam bija kārtējais balināšanās etaps. Un tad atkal pārkrāsošanās uz melnu. Kad iepazinos ar vīriņu pārbraucu dzīvot un strādāt uz Rīgu. Kamēr balinājos, izskatījos lūk šiten tā, tiku arī pie SUPER DUPER iesaukas Olga vai Oldzīte...Nekā nevaru saprast kāpēc :D

Nemaz jau tik slikti arī nebija, bet...

Pēc laika es izdomāju, ka man riebjas tie īsie mati un tad sākās pieaudzēšanas etaps :)

1. reize

Nevar īsti labi redzēt, bet mati gari, gandrīz līdz dibenam :))

2.reize

Un pēdējā reize, pagājušā gada vasara.

Un pa tam vidam ir bijis arī šādi...

Nav īsti hronoloģiskā secībā, bet...Un nav jau arī daudzu bilžu ;(

Šobrīd esmu otra bēbja gaidībās. Un nebūt neesmu apmierināta ar savu izskatu. Liekie kg, pumpas, atauguši mati (pat nezinu kāpēc neesmu nokrāsojusi) Neesmu uztaisījusi nevienu bildi kopš grūtniecības sākuma un nemaz nedomāju to darīt, jo negribu atcerēties savu "pagrimuma" periodu...

Ja jārunā par to, kurā no šiem tēliem es jutos visērtāk, es pat aci nepamirkšķinot teiktu - tajā melnajā, pie grafiti. Lai gan kopš tā laika, kad tika uzņemtā tā bilde, ir pagājuši daudzi gadi (gandrīz desmit) galviņā nekas nav mainījies, varbūt īsti ar ķēdēm apkārusies es nestaigātu, bet sirdij tuvāks ir tieši tas. Pa šo laiku esmu tikusi arī pie sava pirmā tatto.

Tas ir mana puišeļa vārdiņš. Lieki piebilst, ka patīk viss neordinārais un varētu pat teikt "dīvainais" :)

Taču, ja man jāparāda kā es patiesi gribētu izskatīties, ta te nu būs

Lai gan daudz aprunāta, bet viņa manās acīs ir kā iedvesmas avots. Viņa darīja tā kā uzskatīja par pareizu un izskatījās tā kā pati gribēja - nevis pieņēma kaut kādas sabiedrības noteiktās normas. Sieviete malacis un visu grūtniecības laiku izskatījās satriecoši. Tieši tā kā gribētu izskatīties es :)

Gribētos tomēr kļūt spilgtākai un izteiksmīgākai. Es nebaidos no tā, ka man varētu nokrāsot spilgti sarkanus matus , nebaidos pat no tā, ka man uztaisītu tattoo pa visu muguru. Nobītos gan...Vienīgi tad, ja man nogrieztu zēngalviņu :D

Māmiņu Klubs uzsāk projektu "GATAVA UZ VISU!": piedalies!