Cik vien sevi atceros, man blakus ir bijis kaķis. Kad mazai vecāki neļāva kaķi ņemt mājās, slēpu to zem trepēm.
Kad izaugu un sāku savu patstāvīgu dzīvi, pirmais manā mājā bija kaķis. Bet neskatoties uz to, man vienmēr ir bijis sapnis, ka man būs ruds runčuks, kaķīši bija dažādi, tikai ne tāds kā vajadzētu.
Gāja laiks un kaķi bija dažādi, bet ruds nebija. Kad piedzima Kate un paaugās, beidzot piepildījās sen lolotais sapnis, Kate ienesa mazo rudo runci un noteica -tas ir mans draugs.
Kapēc kaķis, mēs esam līdzīgi pēc rakstura- patstāvīgi, ja ieņemam ko prātā, tad šķēršļu nepastāv. Labprāt patīk pavārtīties pa gultu un saritināties zem segas un pagulēt.
Esam uzticīgi tikai vienam saimniekam, bet neskatoties uz to, nekad nevar zināt, kas mums ir aiz ādas. Staigājam tur kur mums pašiem patīk. Labprāt našķējamies ar gardumiem, un mūsu acu skatiens ir vienkārši neatvairāms, ja mums kaut, kas ir vajadzīgs.
Es vienmēr esmu zinājusi, ka kautkad citā dzīvē noteikti esmu bijusi kaķis, tas ir mans dzīvnieks un es ar to vislabāk saprotos.