ES un TU ir kļuvis par MĒS! Psiholoģe Diāna Zande par projektā pieredzēto!

Paldies,paldes,paldies, paldies,paldies visām meitenēm, sievietēm, mammām, draudzenēm un citu lomu spēlētājām, kas piedalījās šajā projektā šajā gadā!

Ir grūti- pieteikties un piedalīties. Tas nozīmē saistības kādā laika periodā, iesaistīties un veltīt laiku. Tas jau ir solis pretī attiecību uzlabošanai, jo pāris ir piekrituši un vienojušies veltīt laiku sev vairāku nedēļu garumā. Tā kā dalība projektā pieprasīja arī partnera dalību, tas nozīmējā dubultsaistības.

Nereti gribas parādīt labāko, ko es varu, kāds esmu. Bet šāda veida sevis analizēšanas projekti ir kā izaicinājums, jo te nav nepieciešamības parādīt labāko un saulaino, bet pētīt, kas pārim ir, kas ir vērtīgs, kādas ir vēlmes, ko grib, kā varam to realizēt.

Tā nav atskaite, kā mums iet, bet tā ir iedziļināšanās, ko mēs kā pāris vēlamies, ko mēs varam. Tas bija lielākais izaicinājums daudzām dalībniecēm. Un jāsaka,ka lasot blogus, ne viss dzīvē un ikdienā notiek pats no sevis. Liels prieks bija ieraudzīt realitāti, ka sievietes tiešām atvērušas savas un partnera acis, lai saprastu, kādas tad ir šīs attiecības. Tas tiešām bija lielākais izaicnājums. 

Mīlēt- tas ir jēdziens. Bet mīlēt kaut nelielas lietas, tā jau ir darbība. 

Lielākās ieguvējas šajā projektā bija nevis tās, kuras vēlējās parādīt sevi un partneri no labākās puses,bet pēc labākās sirdsapziņas pildīja uzdevumus, iedziļinājās tajos, atrada atziņas, kas svarīgas konkrēti viņām. Atklātākajos blogos tiešām bija manāma izaugsme ar asarām, atzīšanās, sevis izprašana..

Ļoti patika blogi, kuros sievietes un partneri runāja par savu dzīvi piezemēti - mēs plēšamies, mums pietrūkst laika, pietrūkst naudas, netiekam galā. Lai gan no malas var šķist- kā tad es tā citiem stāstīšu, tomēr, manuprāt, šie blogi bija arī kā atbalsts pārējām dalībniecēm- tas ir normāli, tāda ir dzīve realitātē, nevis tikai piena upes ķīseļu krastos ar skaistām bildēm.

Vērtīgi ir tas, kā sievietes spēja iesaistīt savus vīriešus, patiesi izjūtot, ka, jā, šajā konkrētajā uzdevumā iesaistījies arī vīrietis, tādējādi izzinot attiecības no jauna un sniedzot sev ko jaunu. Pa īstam sev. 

Protams, lasot šķita, ka reizēm dalībniecēm bija grūti izprast, kas ir prasīts vai arī bija grūtības iztēloties, kā to parādīt. Bet kā es saku arī cilvēkiem- atiecībās nav jābūt visu laiku lielām lietām. Tas, piemēram, var būt arī kaut kas neliels un sīks, kā pavadīt kopā laiku, piemēram, ieiet kopā dušā, pagulēt kopā dārzā, nopeldēties vasaras naktī, iet kopā pamakšķerēt, iet kopā iepirkties... Reizēm sievietes vēlas lielas vēlmes, bet faktiski arī ikdienišķās lietas spēj pāri vienot.

Viens pāris rakstīja par remontu- viņu kopīgais laiks pašreiz ir remonta veikšana. Tas ir dzīves posms, kurā  partneri veido kopā, apzinoties, ka citam nekam laika un, iespējams, līdzekļu nav. Bet šāda kopīgas ģimenes ligdziņas vīšana var būt daudz satuvinošāka kā kopīgs ceļojums aiz okeāna uz siltajām zemēm.

Arī tas ir svarīgi- ne jau katru vakaru veltīsim laiku tikai mūsu attiecībām. Ir mirkļi, kad romantikas nav vispār, piemēram, jaundzimušā pirmie 3 mēneši. Tas ir normāli un mainīgi- ir vairāk laika,ko pāris pavada kopā un ir laiks, kad ir atstumtības un atkāpšanās mirkļi.

Konkrēto nedēļu uzdevumi bija tād, kuros ir jādarbojas, jārunā, nevis jāfantazē. Partnerattiecības nav jūtas, ko piedzīvojam, bet darbošanās- ej un izdari konkrēto uzdevumu, nāc atpakaļ, pastāsti,kā Tev gāja. Dodies veikt nākamo soli, nāc atkal atpakaļ. Un šis arī ir terapeitiskais moments un process, kas bija projekta mērķis. Arī dodoties pie speciālista reizi nedēļa, dodoties mājās, mēs negaidām brīnumu, bet katru reizi ir mājas darbi, kas jāpaveic. Tieši šādā veidā process virzās uz priekšu.

Šis projekts nebija iespējams bez partnera līdzdalības- ir grūti veidot attiecības vienam, tāpēc te jānoliec galva arī partneru priekšā, kuri atrada laiku parunāt ar savām sievietēm, veltot uzmanību, kas,iespējams, kādu laiku bija trūkusi. Viens nevar dejot tango, es domāju, ka pat tad, ja vīrieši sākotnēji bija skeptiski noskaņoti, arī viņi daudz ko ir ieguvuši, uzklausot savas partneres, pastāstot,ko jūt viņi un ko gaida no attiecībām. Iespējams, tas kādu pāri novedis krustcelēs, aicinot turpmāko dzīves ceļu kopā soļot pa daudz gaišāku dzīves ceļu.

PALDIES, ka šādas lietas darāt sevis dēļ!

Protams, nav tā, ka 4 nedēļas piedalies kādā projektā un dzīve krasi mainās, tomēr šis projkets ļāva padomāt drusku citādāk, un kaut nedaudz mainīt skatījumu uz lietām, uzlabot dzīvi, dot iespēju vienam otram. Tas ir salīdzinājums ar māju- mēs varam nokļūt mājas 12.stāvā,bet tas jādara pakāpeniski- vienalga, vai dodamies pa kāpnēm vai liftu. Vispirms pirmais stāvis, tad otrais, trešais un visi pārējie.

Blogos bija jūtama pāru enerģija- ir mājās sēdētāji, kuri atzīst, ka viņiem tāpat ir labi, ir arī aktīvie. Bet tas nav būtiskais. Svarīgākais ir būt kopā un darīt lietas, kas ir svarīgi. Nevajag lēkt ar gumiju vai gulēt ziedlapiņu vannā. Labi ir sēdēt kopā, smērēt maizītes un pačubināt viens otram muguru. Pāri ir laimīgi, tasir redzams, bet tas notiek neizsakāmi daudzos veidos. 

Esiet laimīgi!

Diāna Zande, psiholoģe, psihoterapeite

15.un 16.februārī gaidīsim www.maminuklubs.lv, lai pasniegtu PĀRSTEIGUMA dāvaniņas!