Es un Māmiņu klubs - veca mīlestība nerūs!

Manas attiecības ar Māmiņu klubu ir senas. Reizēm jūtos kā sūnām apaudzis akmens Māmiņu kluba dārzā.  Mēģināju atrast „lietiskos pierādījumus”, bet tie ir gājuši zudībā, jo sākotnēji biju piereģistrējusies ar epasta adresi, kas domēs vairs neeksistē kopš 2012.gada.

Sākotnēji par Māmiņu klubu biju skeptiska. Informācijas iegūšanai pietiekami labi darbojās portāls calis.lv. Tomēr vienmēr esmu uzskatījusi, ka savs viedoklis ir jāpauž, un iespējas jāizmanto. Tā mēdzu šad un tad uzdot pa jautājumam vai aizpildīt kādu anketu. Palasīt atbildes.

Pēc laika attiecības pašķīda –interešu nesakritība, ja tā varētu izteikties. Māmiņu klubs pievērsās bēbjiem, bet manējais pirmdzimtais no tā vecuma bija izaudzis.

Turpināju dzīvoties pa Sieviešu klubu, tas šķita piemērotāks manām intersēm un kompānija superīga un fantastiska. Tā nu dzīvoju paralēlā pasaulē.

Līdz vienu reizi, Māmiņu klubā tika rīkots recepšu konkurss kopā ar Sieviešu klubu, bet  receptes bija jāpublicā Māmiņu kluba lapā. Ilgi domāju – gribu to vai nē, vajag to man vai nē. Līdz saņēmos un sāku meklēt savu veco reģistrāciju, ko sekmīgi atjaunoju.

Kopš tā laika Māmiņu klubā esmu diezgan regulāri. Nu jau sen kā arī mans otrais bērns no bēbja vecuma izaudzis un kļuvis par skolnieku. Tomēr ir tēmas, par kurām raksta Māmiņu klubā, kas joprojām aktuālas. Īpaši mīļš man ir Vasaras gida konkurss un īpašs prieks, ka ik gadu no kādas citas dalībnieces aizņemos kādu foršu ideju mazam ceļojumam un vēl neiepazītām vietām.

Man gribētos Māmiņu klubam novēlēt turpināt augt un paplašināt tēmu loku. Paldies, ka Jūs esat!