№21 Andra: Es mīlu un man patīk būt mīlētai

Mani sauc Andra un esmu nedaudz vecāka par divdesmit, šogad 27. martā būs 44.

Kad biju pavisam jauna meitene biju izsapņojusi, kā tas būs, kad satikšu, to īsto, vienīgo, bet gāja gadi uz priekšu un lai kā mēģināju atrast to īsto, viņa nebija. Bija pirmā mīlestība, bija pirmais vīrietis, bija kāds, kam bija nepieciešama mana palīdzība un es viņam biju blakus, bija kaisle, kas mani burtiski sadedzināja, bet tā vienīgā un īstā klusi pielavījās, kad es to vairs negaidīju. No tā brīža ir pagājuši  seši gadi, kā viena diena, ar katru gadu jūtas paliek  nobriedušākas kāds ilgi noturēts labs vīns.  Kurš pirmais pateica vārdos- es tevi mīlu- es neatceros, jo man liekas, ka to mēs jutām bez vārdiem, paši vārdi mani pārsteidza, dienā, kad svinējām kāzas un pēc sarakstīšanas, kad viņš noliecās mani noskūpstīt, viņš pavisam klusi teica, Es tevi tik ļoti mīlu, tas tika tā pateikts, ka man pār muguru pārskrēja trīsas. Nav būtiski, kas bija tas, kas pirmais, kas pateica, ka mīl, manuprāt mīlestība ir jājūt,  pretējā gadījumā tie ir tikai vārdi.

Katrai no mums,  vismaz reizi mūžā,  ir mīlestība no pirmā acu skatiena un parasti tā ir pirmā mīlestība,  arī manā dzīvē tāda bija, ir jauki, ja vari par kādu stāstu teikt reiz tas bija un atcerēties to labo, es izdarīju kļūdu un nolēmu šīs attiecības turpināt, pēc kā sapratu, ka laikam ir jābūt arī nepiepildītiem sapņiem, lai labās sajūtas ir labās sajūtas nevis vilšanās.

Kas ir mīlestība, noteikti tā ir neredzama stīga starp diviem cilvēkiem, ar kuru tu nepārtraukti jūti savu otro pusīti, tad nav jārunā par tādām lietām kā cieņa, uzticēšanās, jo tas ir pats par sevi saprotams, sajūtas izraisa darbības. Katram stāvoklim ir savas labās puses, ja tevi mīl, tu jūties īpaša, lutināta un tas ir patīkami, ja mīli tu, tās ir neaizmirstamas izjūtas un patīkamas sāpes, bet pilnība ir tad ja divi cilvēki mīl viens otru. Es esmu izmēģinājusi visus šos veidus un protams, ka mana izvēle ir mīlēt un būt mīlētai, bet es esmu pateicīga, ka esmu izgājusi arī pārējās fāzes, jo tad vislabāk var novērtēt ,kas tev ir dots. Es ar patiesu baudu skatos tādus jaukus mīlas stāstus kā “Pūt vējiņi”, “Meitenes” Ŗomeo un Džuljeta”, kapēc tieši šīs filmas, tās visas ir par spēcīgām, nedaudz naivām, bet īstām jūtām, protams no grāmatām favorīte ir “Vējiem līdzi”, man ir tuvas vairākas mazās egoistiskās meitenes  atziņas.

-dzīvē var sasniegt visu ar mērķtiecību,

 -ja nav padoma, padomā par to no rīta un atrisinājums atnāks pats. Ir jāatzīst, ka mēs daudzas dzenamies pakaļ tam , ko nevaram sasniegt, un bieži neredzam laimi, kas mums ir blakus.

Man pašai ļoti patīk dažāda mūzika, bet vismīļākā ir Enya, mūsu dziesma ir Caribbean Blue, tas bija mūsu pirmais valsis kāzās, kad dzirdu šo dziesmu vienmēr pie sevis pasmaidu,jo redzu viņu, redzu viņa smaidu un gribās uz pavisam neilgu brīdi aizvērt acis, lai pakavētos jaukās atmiņās.

Mēs abi esam ļoti dažādi, es esmu romantiska, bet vīrs ir praktiķis, es ceļos agri, bet viņš iet gulēt ļoti vēlu.  Par atzīmējamām dienām parasti rūpējos es. Mēs īpaši nesvinam ne dienu, kad iepazināmies, ne Valentīna dienu, parasti tas aprobežojas ar stundiņu kopā pasēdēšanu, kad mazulīte nolikta gulēt un visi mājas darbi apdarīti.. Viņš man nenes ziedu klēpjus, parasti, es tos izvēlos pati un viņš tos nopērk, viņš nepienes man kafiju gultā un nečukst katru dienu, ka mīl mani. Viņš mani sagaida mājās ar karstām vakariņām, jo es parasti mājās esmu vēlāk, viņš mani sagaida no vilciena, lai man vienai nav jānāk garais ceļš uz mājām. Ja es iemiegu, viņš klusiņām paņem mazo Kati un blakus istabā abi čukstus spēlējās. Kad man liekas,ka neredzu izeju no problēmām , viņš mani maigi apņem un pavisam mierīgi saka, viss būss labi, un patiesi ir labi. Ja pavisam godīgi, mēs laiku divatā neesam pavadījuši veselu mūžību un man ir kluss  sapnis jau vairākus gadus uz kāzu jubileju izrauties no mājām, kaut uz vienu dienu tikai mēs divi vien, bet parasti tas beidzas ar to, ka nav laika, vai vienkārši nav naudas.

14. Kāpēc es gribu piedalīties projektā? Pirmkārt man patīk būt sievietei un patīk, ka mani palutina. Man vienmēr pietiek laika visam tikai ne sev pašai un ja sastādītu mājas darbu un pienākumu sarakstu, tad es sevi varētu ierakstīt pašā rindas galā. Pēdējos gados esmu nākusi pie labas atziņas, ka ir jāizmanto, katra iespēja, ko tev dod liktenis, tas bieži pārsteidz ar patīkamiem pārsteigumiem.

Kļūsti par projekta "Labākā sieva 2013" dalībnieci! Iesūti anketu!