Ēdoles pils

Savā iepriekšējā rakstā par Kuldīgu pieminēju arī leģendāro kinofilmu "'Emīla nedarbi"". Vai atceraties skatu no filmas ar V.Artmani, kur viņa, būdama nabagmājas priekšniece, skrien pa plašajiem pils pagalmiem, brēkdama, kurš apēdis viņas vēžus?:)  (Šeit patiesi arī kādu laiku atradies pansionāts). Šī un vēl daudz citu epizožu filmētas tieši šajā viduslaiku pilī. Un patiesībā bļaut nemaz tik skaķli nevajadzēja, jo Ēdoles pils iekšējā pagalma savdabīgā krusta aila veido tādu kā āderu krustpunktu, kur ir labi akustiskie efekti-ļoti labi atbalsojas un neparasti atskan balsis.

Ēdoles pils principā ir uzbūvēta dziļu grāvju, kas visi tolaik, protams, rakti ar rokām,  un Vankupītes ielenkumā, kas nozīmēja, ka laikā, kad pils būve 13.gs. beigu daļā tika pabeigta, tās iedzīvotāji noteikti varēja justies lielā drošībā. Tā vairākkkārt tikusi arī pārbūvēta. Arī šai pilij negāja secen lielā piļu dedzināšana 1905.gadā. No viduslaiku celtniecības perioda saglabājās tikai pirmā stāva un torņa velves.  Atjaunojot pili, tika atrasti trīsstāvu pagrabi, kuros vēlāk revolucionāri tika spīdzināti, un apakšzemes eja. 

Plašo pils pagalmu arī rotā dziļa, dziļa aka, kura gan vēl ir tukša. Lai tiktu līdz gruntsūdeņiem, vēl jārok vismaz 7 metri. Patlaban,ja pareizi atminos, tās dziļums ir ap 10 metriem. Aka tik tiešām ir iespaidīga, iekšpuse skaistiem akmeņiem noklāta.  Puikas tās dibenu dikti gribēja saskatīt. Šobrīd ūdens vietā tur spīd naudas monētiņas, ko tūristi sametuši.

Tā kā tobrīd pilī norisinājās kāzu svinības, atkal nevarējām dabūt gidu.Pilij ir daudz teiksmu un leģendu. Viena no tām, pati populārākā, ir par sarkano istabu.  Leģenda vēsta, ka pils ipašnieka mazdēli, divi brāļi, samīlējušies vienā meitenē, kas bijusi no Dundagas. Brāļi, cīnīdamies par meitenes sirdi, pilī uzsāka divkauju, kurā viens brālis nodūra otru.  Ar mirušā brāļa asinīm tika nošļakstīta zāles siena. Lai kā slepkava centās nomazgāt asinis,  uz zāles sienas atkal koši krāsojās asins pleķis. Izrādījās, ka to nav iespējams nomazgāt – tā nu traipam priekšā nolika masīvu skapi un vēlāk traipa vietā izsita sienu un uzcēla kamīnu.

Šobrīd no apmēram 115 istabām apmeklētājiem ir pieejama tikai ceturtā daļa.

Pils patreizējie saimnieki visas pils mēbeles un aprīkojumu veduši no Vācijas antikvariātiem, lai radītu tādu nsokaņu, kāda šeit bija, kad pilī dzīvoja fon Bērs ar savu ģimeni. Baronu Bēru dzimta Ēdoles pilī dzīvojusi 13 paaudzēs līdz 1920. gadam, kad Latvijas valdība pili atpirka. 1939. gadā Bēri repatriējās uz Vāciju. 2010. gadā pēdējais Bērs, kas Ēdoles pilī bija dzimis un audzis, ieradās pacie­moties pilī un, pat būdams ratiņ­krēslā, aplūkojis visas pils telpas (šī ciemošanās atainota pils vēstu­riskajā ekspozīcijā).

Vairākās istabās ir interesantas kolekcijas: medību lietas, pusdārgakmeņi un minerāli, gliemežvāki, trauki, pulksteņi, lādītes, uzpirksteņu kolekcija.Bet bērniem noteikti vislielāko interesi izraisīs pagājušā gadsimta rotaļlietu istaba.  Te ir kā mazā bērnu paradīzē-tik daudz automobiļu modeļu,

leļļu, mīksto mantu, dzīvnieku figūriņu uc. ļoti senas un foršas rotaļlietas, ar kūrām, ja vien to dara saudzīgi, drīkst arī paspēlēties. Viena lelle gan mums izraisa asociācijas ar šausmu filmām:D

Tad, atstājuši mazo māsu manas mammas pāaraudzībā, ar dēliem pa koka kāpnītēm kāpjam pils tornī.

Jacītīgi lasāt manus blogus, būsiet pamanījuši, cik ļoti man nepatīk augstums, bet ko padarīsi-vienus laist nevar bērnus, bet atņemt prieku paskatīties no augšas uz apkārtni arī rka neceļas. Saņemu drosmi un kāpju:) Kāpiens vēl tā neko, bet augšā ir pamatīgs vēj'š.

Mati plīvo vējā, kājas ļodzās tā, ka piecelties nespēju no bailēm. Neko īsi neredzu no apkārtnes, bet lielais dēls gan redz gan plašo pils kompleksu, gan upes senlju, gan parku.

Ārpusē vēl paceļam acis augšup uz torni, lai saprastu, ka tik augstu nemaz tas arī nebija:)

Tā kā šis mums jau ir atgriešanās ceļš mājup no Ventspils iekarošanas, esam mazliet noguruši (it sevišķi mana mamma), tāpēc skaisto pils dārzu, tās apkārtni ar dzirnavu dīķi un saliņu pa vidu, kā arī plašos pils pagrabs atstājam atkal nākamajai reizei. Šī mums bija otrā reize. Trešajā reizē, lai uzzināto vēl nezināmo, noteikti ņemsim gidu-tā vienmēr ir interesantāk. Un pils arvien tiek atjaunota, apmēbelēta, tā kā noteikti arī nākamreiz te būs kas jauns, ko skatīt. Kas zina, varbūt ieradīsimies Emīla nedarbi kinolentes galvenā varoņa vār­dadienā, kad  pils pagalmā notiek Emīla tirgus “ar 17 sieriem un vēžiem” (pasākums jau norisinājās piekto gadu).

Jums savu vizīti pa šo senatnīgo, leģendām apvīto pili iesaku pieteikt iepriekš, ja vēlaties gidu.Un, protams, vasara ir kāzu laiks, var gadīties, ka tā ir slēgta, tāpēc labāk iepriekš sazināties. Tālr. 26228899 vai 63321251; e-pasts: edolespils@gmail.com
www.edolespils.lv. Ak, jā, ieejas maksa pilī:

Pieaugšajiem: 4 EUR
Bērniem: 1 EUR
I un II grupas invalīdiem: 2 EUR (uzrādot apliecību)
Pensionāriem: 3 EUR
Ģimenes biļete: 8 EUR (2 vecāki + bērni)

Gida pakalpojumi: 15 EUR

P.S. Vai zināt, kā pils tikusi pie sava nosaukuma? "Sen gadus atpakaļ kāds ba­rons nopircis Ēdoles novadu un uzbūvējis Ēdoles pili, bet nezi­nājis, kā pili nosaukt. Kādu die­nu tas izjājis nopirkto novadu apskatīt. Atpakaļ jādams, netālu no jaunbūvētās pils saticis kādu zemnieku, kurš sēdējis ceļmalā un ēdis olas. Barons prasījis, kā sauc šo vietu. Zemnieks nodomā­jis, ka barons vaicā, ko šis darot. “Es ēd oles!” zemnieks atteicis savā tāmnieka izloksnē. Tā nu ba­rons nosaucis pili par Ēdoles pili.” Vai šī ir kārtējā teika, vai balta patiesība, jābrauc lūkot pašiem!