Cenšos samazināt ikdienas atkritumus. Nesanāk perfekti, bet es cenšos

Zero Waste kustība kļūst aizvien skaļāka un pulcē aizvien vairāk cilvēku, ģimeņu. Tiesa, lai gan pati sevi par tādu nesaucu, cenšos soli pa solītim pamazām spert zaļāka dzīvesveida virzienā. Šī iemesla dēļ esmu Facebook pievienojusies arī speciālai grupai, kurā ļaudis apmainās ar informāciju, dalās ar noderīgiem ieteikumiem par to, kā piekopt dzīvi bez atkritumiem.

Gluži tāpat kā “dzīvajā” pasaulē, arī virtuālajā vidē šajā grupā cilvēki ir diametrāli pretēji, sākot no tiem, kas tikai sper pirmos solīšus uz atkritumu samazināšanu, beidzot ar pilnīgiem un galīgiem skeptiķiem un cilvēkiem, kas ir gatavi pārējos saplosīt gabalos. Un šie cilvēki, manuprāt, grupas jaunpienācējus un kautrīgos atbaida. Piemēram, ja pavaicāsiet, kur iegādāties labāko gaļu, nu, tādu, lai tā nebūtu iepakota maisiņos un plastmasas plēvēs, šie cilvēki metīsies jums virsū, paziņojot, ka gaļas audzēšana ir visas zemeslodes lielākais drauds, jo atstāj milzonīgu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, liekot spert soli tuvāk pasaules iznīcībai. Un kad šo izlasi, pār savu galvu pārlaižot pārmetumus, ka vispār esi apsvēris domu par kotletēm vakariņās, jūties saplosīts un baidies vēl kaut reizi iepīkstēties. Šī kategoriskā “zeroweisteru” grupa atbalsta tikai bezierunu paklausību, pārtikšanu no zaļas zāles, svaiga gaisa un atsacīšanos no tualetes papīra. Jā, goda vārds, ir tādi, kuriem pat tualetes papīra lietošana skaitās augstākās klases apgrēcība, tāpēc tiek šūtas speciālas lupatiņas, kas pēc tam atkārtoti tiek mazgātas un lietotas, vai arī izmantota duša. Nekādu tualetes papīru. Es no tik kategoriskiem viedokļiem cenšos norobežoties

Iespēju robežās cenšos samazināt atkritumus arī mūsu ģimenē, taču, protams, ne vienmēr tas izdodas tik gludi kā gribētos. Piemēram, ar šausmām sagaidu produktu iegādi no kāda interneta veikala, kur teju katra prece ir iesaiņota savā plastmasas maisiņā. Protams, tas ar nolūku, lai preces transportēšanas laikā saspiežoties neiztecētu, netiktu bojāts iepakojums, taču arī pārāk liela centība nav laba lieta. Ko šādos gadījumos darīt? Sazināšos ar interneta veikalu, ierosinot, ka preces tiek sasaiņotas kastēs – mazāk plastmasas un, patiesībā, arī mazāks risks, ka transportēšanas laikā tās tiks bojātas, jo kaste tomēr nav bezformīgs maisiņš.

Iedomājoties par plastmasas pudelēm, kuras pārpilda atkritumu konteinerus, paliek šķērmīgi ap dūšu. Tāpēc mums ģimenē esmu nopirkusi uzpildāmās ūdens pudeles – ieleju visparastāko krāna ūdeni un ņemu savu dzeramo visur līdzi. Ekonomiski un dabai draudzīgi. Iedomājoties, cik lielu ietekmi uz vidi radītu katra manis nopirktā 0,5l ūdens pudelīte, kuru iegādātos pastaigas laikā, jo Fejiņa vēlētos padzerties, arī maciņš ir priecīgs.

Tas, ka uz veikalu ejam ar savu maisiņu, ir kļuvis par pilnīgi pašsaprotamu ikdienas paradumu, tāpat arī centieni šķirot atkritumus. Tiesa, manis virtuvē nolikto kasti, kurā metam papīrus un plastmasu, Fejiņa regulāri pāršķiro, tāpēc dažkārt dzīvokļa stūros var atkrast pa kādai papīra kārbai, kurai tur pavisam noteikti nevajadzētu atrasties.

Ar šķirošanu mums iet visgrūtāk. Pirmkārt, tāpēc, ka dzīvokļa virtuvītes un dzīvokļa vispār platība ir ierobežota – mūsu blokmāja nav nekāda savrupmāja ar simtiem kvadrātmetru lielu platību, tāpēc ir ļoti jāpiedomā, cik lielu kasti atkritumu šķirošanai un kur vispār to nolikt. Godīgi sakot, patlaban par risinājumu neesmu īpaši priecīga, jo sanāk, ka šķirošanas kaste stāv teju virtuves vidū  visiem, arī mūsu viesiem, ļoti redzamā vietā. Tāpēc meklēju alternatīvas, skatos, vai internetā nebūs kaut kur atrodams kāds glītāks konteiners atkritumu šķirošanai, kas nemaksā miljonu. Otrs klupšanas akmens šķirošanā ir arī neizpratne, cik tālu papīrs skaitās papīrs, tāpat arī – kurus no visiem plastmasas iepakojumiem var mest pārstrādes konteineros? Domāju, ka šeit priekšā vēl liels sabiedrības izglītošanas darbs, jo, kā redzu piemājas konteinerā, plastmasai domātajā kastē tiek mests viss – sākot no PET pudelēm, beidzot ar vecām bļodām un automašīnas plastmasas bamperiem.

Sasparojoties cilvēkiem, kuri vēlas samazināt dzīvi bez atkritumiem, esmu dzirdējusi, ka drīzumā tiks atvērti pat vairāki šādam dzīvesstilam veltīti veikali. Ko tas nozīmē? Uz veikalu pircējam būs jāiet pašam ar savām burciņām un trauciņiem, jo veikalā iepakojuma nebūs (nu, gan jau kaut kas būs, bet ne tradicionālie plastmasas maisiņi), lai savā tarā iesvērtu vajadzīgos produktus. Tā kā viens no šiem veikaliņiem tiks atvērts netālu no manas darba vietas, es jau tagad šim notikumam gatavojos, iekrājot taru, kurā varēšu iesvērt miltus, makaronus, auzu pārslas. Kāds varētu teikt – kas gan tur īpašs, viens makaronu paciņas iepakojums. Bet vakar, tīrot skapi un saberot produktus no atvērtajiem iepakojumiem kastītēs un burciņās, aiz tik nevainīgajiem makaroniem, lēcām, grūbām un citiem produktiem palika tik daudz liekā – papīra un plastmasas sainīši un maisiņi. Kāpēc gan dzīvot šādi, ja var savādāk – dabai draudzīgāk? Runā, ka šajos veikalos varēšot iegādāties arī “izlejamus” mazgāšanas un telpu uzkopšanas līdzekļus. Manuprāt, zelta vērta ideja!

Kāds teiks, ka jau tagad ir iespējams iegādāties produkciju bez iepakojuma. Piekrītu! Tirgus ir tam labs piemērs!

Ja par atkritumu šķirošanu, tad esmu tālu no pilnības. Piemēram, komposta veidošanu nemaz neapsveru. Pirmkārt, kur gan lai to glabāju, otrkārt – kur lai pēc tam lieku? Nebraucu tik bieži uz laukiem (vien pāris reižu gadā), tāpēc ņemšanās ar kompostu man šķiet pārlieku sarežģīta. Ja vēl būtu sava privātmāja ar dārzu, uz šo raudzītos kā uz pašsaprotamu štelli, bet 60 kvadrātmetru dzīvoklītī? Nu, nē... vismaz pagaidām noteikti nē.

Lai padarītu pasauli labāku un samazinātu atkritumus, katram jāsāk pašam ar sevi un jāiepazīstina ar šo uzskatu arī savus tuvākos, tostarp, arī bērnus. Savam dēlam, kuram centos ieskaidrot, kāpēc nav vajadzības katra veikala apmeklējuma laikā pirkt mazās suliņas vai citus našķus, parādīju video, kas ir vaļa vēderā pēc dzīves okeānā... maisiņu simti! Lai arī cik nežēlīgi varētu šķist šādi skati, šādi bērnam vislabāk var prādīt, ka plastmasa, mūsu izmestie maisiņi un pudeles jau nekur nepazūd.

Dzīvosim zaļāk un ierobežosim atkritumus! Protams, es par saprātīgiem risinājumiem nevis kategoriskiem “viss ir slikti”!