Cenšos norobežoties no mammu sarunu grupiņām

Kad gaidīju pirmo mazuli, portālā, kurš vairs neeksistē, sadraudzējos ar citām mammām, kurām bērniņi dzima tajā pašā laikā. Tagad, gaidot jaunāko, arī pievienojos čata grupiņai, taču nav iespējams salīdzināt mammas, ar kurām komunicēju kādreiz, un tām, ar kurām tagad.

Jāteic, ka tagad iespēju robežās mammu čatam eju garām ar līkumu un ziņas izlasu vien reti, jo ņemšanās, salīdzināšana, vienai otras aprunāšana un dažbrīd arī nedaudz apsmiešana, nav manam prātam saprotama.

Varat mani saukt par galīgi jokainu un savrupu cilvēku, taču labāk tā.

Nesaprotu, kas gan citām mammām tā ir par tieksmi nepārtraukti salīdzināt bērnus? Tik bieži saņemu jautājumus, vai tad manējais beidzot nav sācis staigāt, ka nu jau šie jautājumi izraisa dusmas. Jo kā gan tas var būt, ka mans bērns, kurš starp grupā esošajiem mazuļiem ir gandrīz vecākais, vēl neprot staigāt? Citi jau paši skrien gandrīz vai no brīža, kad tikko mamma nokāpa no dzemdību galda, citi jau paši ēd ar karoti, citi saprot, kas jādara ar podiņu. Tā tikai manējais uz pārējo fona tāds neattīstīts pagadījies. Vismaz tā uzskata viņas.

Tāpēc savu nervu mieram norobežojos no šīm klukstēm, kurām, acīmredzot, nav cita dzīves piepildījuma, kā vien citu tirzāšana, un maksimāli cenšos izvairīties no kopīgajiem tusiņiem ar šīm mammām.

Lasu, ka citām ir paveicies – kopīgi pasākumi, kopīgas pastaigas. Tā vismaz šķiet no ārpuses, jo grupiņu sarunu aizkulises īsti nezinu.

Tikmēr mūsu čatā mammas nekaunās citas apsmaidīt par ne tā saģērbtiem bērniem (nu, nav visām stilīgākās drēbes sapirktas) vai arī uzskatiem, kas krasi atšķiras no viņu pašu pieņēmumiem. Pietrūkst saprātīgas paškritikas. Tāpat arī saņemu regulārus jautājumus, vai gan es tiešām vēl aizvien turpinu savu bērnu barot ar krūti? Gads taču bērnam jau esot! Ja es neatmetīšot zīdīt tagad, tad puika pupā karāšoties līdz pilngadībai.

Nu, parādiet man kādu bērnu, kurš tik ilgi ēdis mammas pienu, parādiet! Ja es būtu padsmitgadīga meitene, kurai tikko piedzimis pirmais bērniņš, tad varbūt sāktu pārvērtēt katru šo čata māmiņu silto “ieteikumu” un uztraukties, bet tā kā esmu mamma jau ar stāžu, tad gribas vien pasmaidīt un teikt, lai meitenes labāk savu enerģiju velta kam vērtīgākam. Kam?

Kamēr es mājās tieku galā ar diviem bērniem, dzīvoklis katru dienu ir izpucēts, sagatavots ēst, bērns izvests pastaigā, citām šos darbus mēdz darīt vīrs, pārnākot mājās no darba, vai arī omītes, jo pati mamma taču ir tik nogurusi. No kā? Nevaicājiet! Laikam no vaļošanās dīvānā un saldumu ēšanas, jo laukā ar bērnu nedrīkstot iet- pārāk vēss, vējiņš, lietutiņš.

Ceru, ka jums ar māmiņu sarunu grupiņām ir noveicies vairāk nekā man.