Perfekcionisms-laikam jau pirmais skaidorjums ,kas nāk galvā ir – pārāk kārtīgs. Tāds ,kādu visu grib redzēt – ideāls!Bet noteikti ne tāds,kāds reali dzīvē var pastāvēt ikdienas dzīvē,nu ne ilgāk par pāris stundām.
Neteikšu,ka manā dzīvē perfekcionisms ir ļoti bieži sastopams. Varbūt vienīgi darbā gribas ,lai viss ir ideāli,kā no grāmatas.Bet skaidrs,ka ne vienmēr sanāk. Ikdienā esmu sapratusi,ka nav jēga visu turēt kā muzejā, neesmu un nebūšu ideāla arī uzvedībā, izskatā. Tad nu jāsaka ,ka šis nav īsti mans- cenšos būt reāla. Bet protams iekšēji jau iespējam tiecos uz to. Jo kuram gan nepatīk baidīt jaukos romantiskos kino,kur sieva ar vīru vakarā bauda vīna glāzi, runā par dienas notikumiem un bērni blakus istabā guļ saldā miedziņā. Māja ir kārtībā, kamīns kuras.....nu tas ir nereāls sapnis,kurš ik pa laikam iezogas manās domās. Tas liek tiekties uz priekšu. Lai gan saprotu ,diez vai tā maz notiek!