Būt par tādu kāda esmu

Iesākot savu stāstījumu, uzreiz gribas teikt ka es neesmu perfekta, esmu tāda kāda esmu- vienkārša meitene no laukiem. Nekad neesmu tiekusies pēc perfektās sievietes statusa, ātrāk vienmēr tiecos pēc vienkāršās meitenes tēla ar kuru visiem ir ērti un patīkami komunicēt.

Manā skatījumā perfekcionisms tā ir maska, kuru uzliek lielākā daļa cilvēku, lai izliktos par labākiem kā ir. Perfekts nevar būt neviens cilvēks, izņemot jaundzimušo kurš šai pasaulē ienāk kā tīra lapa. Mēs varam būt labi kādā jomā, mēs varam tiekties pēc perfektuma, bet vai mums to maz vaiga.

Savā dzīvē esmu tālu no perfekcionisma un īst neraujos pēc tā. Man nav perfekti sakārtota māja, bērnu uz treniņiem varu aizvest nekrāsojusies un treniņbiksēs, bērnus neaudzinu pēc grāmatas, bet vadoties pēc sajūtām. Es neuztraucos, ja kaut kas neiet kā esmu iztēlojusies, pasmaidu un eju tālāk. Darbā ar esmu tikai es, kas var just līdzi cilvēkiem, nevis tikai perfekti vadīties pēc likuma burta. Varbūt kādu reizi esmu prasīga pret sevi, lai tiktu pie labāka rezultāta, bet tas ar ir tikai brīžos kad fotografēju, jo gribas tai bildē pārnest tās sajūtas, kas mani pārņem tai brīdī.

Varbūt ir perfekti cilvēki, bet galvenais ir dzīvot tā, lai nav nekas jānožēlo un jāpriecājas par dzīvi nevis jāuztraucas par netīrajiem traukiem.