Būt mammai...

Mātes loma manā dzīvē ienāca apzināti, ne tik jaunā vecumā.TOmēr! Lai cik apzināti es kļuvu par mammu, tai mirklī jau nedomāju par plusiem un mīnusiem kādi būs,par tādu kļūstot.

Par mammu es kļuvusi esmu nu jau trīs reizes. Un jāsaka,ka ar katru bērnu es it kā piedzimu kopā ar mazuli un arī tai pat laikā kādu daļiņu no sevis pazaudēju.

Kā tad mainījās mana dzīve?! Darbā man nekas īpaši nav mainījies,ja neskaita biežos dekrēta atvaļinājumus un slimības lapas bērnu slimošanas dēļ.  Darbā man tikai bērni ir palīdzējuši- esmu daudz iecietīgāka pret vecākiem,kuriem ir mazi bērni mājās, saprotošāka ,jo zinu ,cik grūti visu ir paspēt un kur nu vēl atcerēties kad ,kur un cikos jābūt. Pateicoties pašas pieredzei mēģinu daudzas situācijas risināt no savas pieredzes, skatpunkta. Tā ka darbs nemaz nav cietis, tikai ieguvis- tā es varētu teikt. 

Kopš esmu kļuvusi par mammu - esmu daudz jūtīgāka. Kādreiz nesapratu,nu ko var raudāt tajos Māmiņdienas koncertos. Aizejot uz pirmo māmiņdienu dārziņā Adrianam - ak kā bira asaras.Un bez kaut kāda izskaidrojuma:D Un ar katru bērnu tās asaras kaut kā paliek ar vien vairāk! Nu prieks un lepnums par tiem bērniem!!! Esot mammai arī pret citiem bērniem un situācijām kļūstu līdzjūtīgāka. Pirms bērniem biju vairāk vēsa pret visu apkārt notiekošo.

Kopš man ir bērni ir vēlme vairāk redzēt,piedzīvot, izdzīvot un dot to visu arī viņiem. Lai arī ,kad bērnu nebija nesēdēju mājās pie TV,tomēr tagad man ir dzinulis bērni . Es eju, kustos,dzīvoju līdzi laikam,mēģinu ceļot ,cik nu tas ir iespējams,apmeklējam pasākumus , sportojam. Var jau būt to visu darītu arī ,jam an nebūtu bērnu- bet tad tas viss noteikti būtu tā pasīvāk. 

Pateicoties bērniem man bija iemesls cīnīties un tikt pie savas dzīvesvietas, aŗi auto esam iegādājušies tieši pateicoties bērniem.  

Tomēr ir zaudējumi! Skatoties uz draugiem ,kuriem nav bērnu šķiet- ja man nebūtu bērnu,es tak arī varētu gozēties Turcijas saulītē ,atpūsties, atļauties sev biežāk kādu jaunu štātīti, Spa vai ko citu. Bet tagad priekšroka tiek dota bērnu vajadzībām, maksājumiem un tikai tad,ja kas paliek es var padomāt par sevi.

Brīžiem ir sajūta- nu kāpēc man to visu vajadzēja??? 

Tomēr paskatoties tajos nevainīgajos smaidiņos es sapotu -tas ir tā vērts. JO neviens jau nav teicis,ka ,ja man nebūtu bērnu ,es to visu varētu atļauties.Toties tagad man ir dzinulis sasniegt, iet ,darboties,lai mēs varētu strādāt, nopelnīt ,apgādāt! 

Veselība un skaistums! Nu ,jo vecāka palieku ,jo vairāk problēmu parādās. Tomēr iznēsājot trīs bērnus laikam ir jāsaprot,ka vēders vairs nebūs tik tvirts kā pirms tam, kājas arī ir cietušas- vēnas, vēnas ,vēnas! Ak , modesskatēs piedalīties vairs nevarēs! Jā, kaut kādā ziņā savu izskatu esmu zaudējusi. Nākas samierināties ar dažām buktēm,kuras izlabot diez vai varēšu. Mazliet iekšēji sāp tas,jo apzinos ,ka tā blondīne ar īsajiem svārkiem un garajām kājām piesaista vīriešu skatienus vairāk nekā es.Tomēr ,lai cik grūti būtu ,es cenšos nenokārt degunu un maximāli ,cik atļauj maks un izdoma tomēr būt gan skaista mamma,gan sieva un sieviete. 

Atzīšos,ka īpaši gaidot trešo bērnu un arī tagad iezogās doma ,kā būtu ,ja man nebūtu bērni.Vai , kā būtu ,ja mums būtu tikai viens vai divi?! Varbūt nevajadzēja tik ātri ? Varbūt vajadzēja vispirms nodrošināt visu un tad?! 

Tomēr tad es atduros pret gadiem. Nēsāt bērniņu un pārdzīvot grūtniecību bija daudz vieglāk 24 nekā tagad 30. Arī ikdienā vieglāk bija 25  nekā 31. 

Tomēr pateicoties bērniem esmu ieguvusi daudz jaunu draugu un paziņu. Esmu kļuvusi aktīvāka, vairāk piedalos pasākumos, nebaidos būt atklāta, aizstāvēt sevi un bērnus. Ar prieku gozējos TV, esmu sabiedriskāka kļuvusi. Esmu sākusi gatavot! Man ir hobijs cept kūkas. 

Kad ikdienā pasēdi un padomā,tad šķiet,ka grūti ir , daudz ko esmu zaudējusi,jo paskat ,kā citas var atļauties sev to vai šito, var aizbraukt, atpūsties. Tomēr tagad rakstos un domājot saprotu,ka īstenībā nav tik slikti. Protams naudas visam nepietiek. Tā laikam arī ir vienīgā problēma. Jo alga jau nemainās bērniem piedzimstot,tā paliek tāda pati,bet vajadzības aug!Tomēr par naudu sūdzas arī tiem kam nav bērnu. Tā laikam nekad nebūs tik cik gribētos,jo vairāk ir,jo vairāk gribās!

Un kopumā paskatoties uz visu tomēr varu teikt- Būt mammai ir feini! GRŪTI! Dažreiz pat ļoti grūti,jo mēs mammas nevaram atnāk no darba mājās un atpūsties. Mums darbs nebeidzas.Mēs strādājam 24/7. Tomēr vienalga ,lai kā arī ir ,es varu teikt ,ka katrai sievietei vajadzētu izbaudīt šo piedzīvojumu- iznēsāt bērniņu, audzināt ,priecāties par pirmo smaidu,solīšiem, palaidnību...... tas ir to vērts,lai aŗi cik grūti būtu.