Par ViKrEm rašanos stāsta trīs bērnu mamma! Iepazīstieties!

Trīs bērni un mana veselība bija tas, kas mani virzīja uz priekšu – būt savādākiem un ar šo skaistumu dalīties arī ar citiem. Es vienmēr esmu tiekusies pēc kā skaistāka, mīļāka, lai mani bērni sajustu, ka es par viņiem rūpējos īpaši, nevis ieskrienu veikalā nopērku krekliņu, jaku, tādēļ, ka mums tā ir nepieciešama. Vienmēr esmu meklējusi ko tādu, ar ko mēs būtu savādāki. Bieži braucu komandējumos un, ja kas man ļoti iepatīkas, to nopērku. Vienmēr esmu apbrīnojusi latviešus – ģimenes, kuras rada ko skaistu un īpašu, vai tie būtu apavi, apģērbi, rotaļlietas, dažādi nieciņi, bet ir jābūt sajūtai, ka tie tiek radīti ar patiesu mīlestību un prieku, tos iegādājoties to noteikti var sajust.

Tādēļ arī pamazām sāku domāt dizainus un skaistas „fīčiņas” kokvilnas cepurītēm, piespraudītēm, tauriņiem, tie bija pirmie, ar kuriem eksperimentēju. Man vienmēr ir bijis tā, ja ļoti ko vēlos, bet trūkst laika, vai ideju, tad zinu, ka tam vēl nav pienācis īstais laiks un gaidu, kad idejas atnāks pašas pie manis, tad nu vienā dienā izdomāju, ka lai arī kur mēs katrs būtu – Latvijā, Anglijā, Norvēģijā, Amerikā, Ķīņā, mums vienmēr Latvija būs sirdī.

Ļoti daudzi latvieši, kuri ir devušies tālu prom, to ir darījuši finansiālu apsvērumu dēļ un tas ir saprotami, viņi nav nedz nodevēji, nedz labākas dzīves meklētāji un viņiem, lielākajai daļai, mūsu Latvija ir sirdī. Arī mums, māsīcas un brālēni, draugi liela daļa ir ārpus Latvijas, bet tik pat liela daļa vēlētos atgriezties, tikai Latvijā finansiālajā ziņā dzīvot nav viegli, ir daudz jāstrādā, lai dzīvotu brīvi, kad ieejot veikalā nav jāskaita eiro, vai centi, vai man tas sanāk, vai nē, neiet runa par lieliem pirkumiem. Tādēļ arī nostaļģiski domājot par mūsējiem tālu aiz mūsu robežām, radās ideja „Ar Latviju sirdī”.

Man ir lielisks dizaineris – datorgrafiķis, kurš arī ātri uzķēra manu domu, radīja šo skaisto sirsniņu ar tekstiņu. Man patīk strādāt ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir viens virziens, kurā skatāmies, domājam un ejam, viens no šiem cilvēkiem ir Kristaps, kurš vizuāli saliek visu to, ko es izdomāju un vēlos. Arī ģimenes cilvēks, vienkāršs, patiess un nesamaitāts. Tā lēnām radās mūsu apģērbu līnija tieši pašiem mazākajiem – kvalitatīvas kokvilnas cepurītes, mini-tauriņi un piespraudītes. Mums meitas klasē šie tauriņi un piespraudītes ir visai klasei, kur klase šādi sapošas un vienojas svētku reizēs skolā. Par tauriņu sajūsmā bija arī lielākā dēla skolā, daudzi esot jautājuši, kur tādu var iegādāties.

Mazie pret „Lielajiem”

Man pēdējos gadus bija lieli sapņi – trešais bērniņš, kopīgs ar vīru, jo lielākie bērni ir no iepriekšējām attiecībām. Bija dzīvē posms, kad šis sapnis šķita nereāls, jo pie diagnozes „Melanoma” reti kad ārsti pieļauj domu, ka Tu spēsi iznēsāt un piedzemdēt veselu bērnu un palikt dzīva. Šis sapnis mums piepildījās un kopīgi augot ar manu mazo bērnu, radās sapnis par savu veikalu, savu māju un dārzu. Aizvadītajā gadā visi šie mani sapņi piepildījās – lai arī grūti birokrātijas ziņā, māja mums ir un lēnām arī savs veikaliņš mums ir.

Veikaliņš arī tapa veselu gadu, jo remonts bija jāiegulda milzīgs, taisījām sienas, griestus, grīdas no pilnīgas nulles, pieļauju, ka daudzi būtu atmetuši ar roku, bet man bija sajūta, ka tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs, šī ir tā vieta, kura sniedz man mieru un gandarījumu. Man mērķis nav, lai man pie veikala durvīm būtu rinda, bet gan tas, lai tas, ar ko mēs atšķiramies no „Lielajiem veikaliem”, tiktu novērtēts un nodots tālāk.  Esam nelielā pagrabiņā pretim Ziedoņdārzam – Čaka 99, telpas nelielas, iekārtojums arī savādāks. Dīvāniņš, galdiņš, uz galdiņa vienmēr kāds našķītis, svecīte sirds siltumam un mieram. Nu nav mums tā, kā pie visiem un „Lielajos veikalos „:) Visi, kuri nāk pie mums pirmo reiz saka, nekad nebūtu iedomājušies, ka te var būt tik skaisti, jo pagaidām arī izkārtne vēl tikai tiek saskaņota būvvaldē un Latvijā arī šis process ir laikietilpīgs un prasa finanses, lai arī nekur citur, aptaujājot draugus ārpus Latvijas, nekas tāds nav nepieciešams.

Lēnām, kamēr veikaliņš remontējās, domājām arī veikala nosaukumu, papildinājumus kolekcijām kopīgi ar mūsu lielākajiem draugiem mūsu biznesā – EKO ( uzņēmumu Polijā), kuri ražo lieliskas un kvalitatīvas drebītes, aksesuārus mazuļiem. Ar Lukaszu un Gabrielu esam draugi, ne tikai sadarbības partneri. Vairākus gadus jau koordinēju viņu zīmolu „EKO” Baltijas valstīs. Lukasz un Gabija  bija arī tie, kuri jau krietnu laiku atpakaļ mani mudināja uzsākt ko savu, atvērt savu veikalu, jo es pelnot naudu citiem, kādēļ to nedarīt man pašai priekš sevis. Es tiešām neskopojos ar idejām veikaliem, ar kuriem sadarbojamies, ar lielāko daļu klientu, izņemot 2 indivīdus visā Baltijā, mums ir draudzīgas attiecības, vienmēr visur mani gaida ar jaunajām EKO kolekcijām, ar jaunumiem, jo es nekad neesmu nevienam uzspiedusi:”Pērciet.” Es izstāstu visus jaunumus, iesaku to, kas mums katram būtu vairāk vajadzīgs. Protams, ir cilvēki, kuri šo visu izmanto savā labā, jo ir tāda Zane, kura bez maksas uztaisa reklāmu un nu mēs tagad „šo krējumiņu nosmelsim”, jo esam „Lieli”, daudz lielāki, nekā viņas mazais veikaliņš un citi mazie veikaliņi Baltijā. :) Šeit laikam atbildēju uz jautājumu – konkurence.

Konkurence Latvijā ir nežēlīga, jo, lai arī Tu esi pārstāvis kādam brendam, tas neliedz apiet pašu ražotāju un pārstāvi, ievedot to pašu preci caur citiem un dempingojot cenas, lai Tevi „Mazo” izspiestu no tirgus. Bet kas īsti darās šo „Lielo” virtuvē, atverot jaunas firmas ik pa diviem gadiem un aizverot vecās, to mēs tikai varam nojaust. Ja es ko esmu darījusi no sirds un veltījusi visu savu laiku un enerģiju, es šādas lietas ļoti pārdzīvoju, jo dzīvē vairākkārt esmu nonākusi pie secinājuma,ka laiks, piemēram, man ir ļoti dārgs un, ja es šo savu dārgo laiku veltu uz to brīdi ne ģimenei un sev, bet darbam, idejām , bet vēlāk kāds to samīda ar kājām, dikti sāp. Kvalitatīvas lietas nemaksā lēti. Jūs taču arī neejat Mersedesu centrā un nejautājat pēc „OPELĪŠA” cenas. Tādēļ jau es arī nebraucu ar Mersedesu, vai arī Ferrari, jo es zinu, ka tas maksā daudz vairāk, nekā mūsu Nissans, bet tas nenozīmē, ka nākotnē es to nevarēšu atļauties. Tad, kad būs tam labvēlīgs laiks, tad tas arī notiks, bet līdz tam mums vēl jāizaug. Tādēļ šādu situāciju dēļ nolēmu izveidot papildus šīm EKO lietiņām savu kolekciju, kur skaidri zinu, ka to uzdot par savu nebūs iespējas šiem „Lielajiem” veikaliem.  Lai arī bija situācija: lai sevi paceltu saulītē un piesaistītu sev uzmanību, mūsu produkti tika parādīti citur un neviena vārda, ka tie ir mūsu. Ar kādu domu tas tika darīts, lai jau paliek uz to cilvēku sirdsapziņas.

Mūsu komanda - ViKrEm

Tad nolēmu „Ar Latviju sirdī” radīt arī bambusa dvielīšus jaundzimušajiem, plediņus, lacītes, latvisku gultasveļu, zābaciņus, ietinamos autiņus, zeķītes. Zābaciņu dizainu izdomāju es, bet tos ada jauka meitene, arī māmiņa. Palūdzu, lai pamēģina zābaciņos ienest latviešu krāsas un viņai tas lieliski izdevās, arī šī mammīte zābaciņus tālāk ada citiem mazuļiem, ne tikai mūsu veikalam. Piemēram, zeķītes mums ada skolotājas no maniem laukiem un esmu priecīga, ka šādi varu palīdzēt arī skolotājām, kurām laukos nav tās lielākās algas. Tālāk paši šīm zeķītēm uzšujam mežģīnītes, lentītes un radām šo mīļuma un siltuma sajūtu ik katrā lietiņā, kas ir pie mums, un nododam to tālāk no mums visiem – mammas, tēta, māsiņām, brālīša, vecmammām, vecvecmammām, onkuļiem, draugiem.  Jā, mūsu biznesā ir iesaistīti visi. Veikaliņā arī ļoti bieži strādājam kopā ar visiem bērniem, lielākajai meitai ļoti patīk līmēt preču aprakstus, cenas, dēls bieži vien iesaka konkursu tēmas, akcijas, ir arī pakojis lielos pasūtījumus, kā arī bijis atbildīgais veikaliņā, kad man jāizskrien uz pāris stundiņām. Vīra mamma un mana draudzene, kura nekad nav atteikusi savu palīdzību – Viktorija,  ir šuvušas lentītes un uzšuvītes zeķītēm, cepurītēm. Visa ģimene esam kā komanda un šī komanda ir ViKrEm . ViKrEm  ir mūsu ģimenes simbols – viss, ko mēs darām, viss, kas mūs virza uz priekšu darīt vairāk, labāk, mīļāk, ir mūsu bērni, mums tie ir trīs un izveidojām no viņu vārdu pirmajiem burtiem kopīgu zīmolu, tā radās mūsu ViKrEm. Virdžīnija, Kristers un Emīlija.

Vispirms mēs radījām veikalu un produktus, un tikai tad, arī īstajā laikā un vietā radās ViKrEm. Ilgi domājām idejas, variantus, līdz sapratu, ka nav ko iespringt, gan jau nosaukums pats atnāks pie mums un nav vajadzības sevi piespiest. Tā, braucot kādu rītu uz Rīgu, kas ir 28km attālumā, vienkārši šie burtiņi tā salikās manā galvā. Jautāju dēlam, kā viņam šķiet, viņš teica, nav latviski, tā nedaudz Skandināviski, bet īstenība ir ok. Tad devu uzdevumu mūsu dizainerim Kristapam, pateicu, ko šajā logo vēlos un viņš, ar dažiem labojumiem, arī šo manu domu uztvēra un realizēja. Tā mums radās nosaukums un mūsu produktu līnijas zīmols.

Pie mums veikaliņā ir nopērkama gan mūsu prece, gan EKO zīmola radītie produkti un inovācijas, kur viens no mūsu lepnumiem ir OUTALST tehnoloģija zīdaiņu tekstilā, adījumi zīdaiņu ikdienā. OUTALST uztur mazuli nepieciešamajā 37 grādu temperatūrā, lai tam nebūtu ne auksti, ne karsti, bet būtu tieši laikā. Šis produkts izstādē Kielce tika nominēts balvai „Inovācijas Tekstilā” un iekļuva labāko trijniekā. Pati biju arī pasakumā, balvas pasniegšanā, kur satiekas visi interesantāko bērnu produktu pārstāvji, vai ražotāji. Tur šajā pasākumā visi ir vienādi, lai arī pa lielam, konkurenti – viens otru apsveic, aprunājas, kopīgi dejo, atpūšas.

Izstādē „Bērnu Pasaule”

Jau otro gadu piedalāmies izstādē „Bērnu Pasaule”, ja pirmajā gadā pietika finanšu vien 6m2, tad šogad tie jau bija 10m2. Izstādei īpaši gatavojos ne tikai ar EKO kolekciju, bet arī latvisko kolekciju, īsi pirms izstādes, iepriekšējā dienā bija gatavi gultasveļas komplekti šūpulīšiem. I-netā ieraudzīju skaistu šūpulīti koka krāsā, kuru ražo „Ette tete”, nolēmu to izmantot kā dizaina elementu veikalā, bet tad radās ideja šo šūpulīti ietērpt skaistā veidolā – pieliekot klāt kvalitatīvu matracīti un gaumīgu, atbilstošu veļiņu. Palūdzām ražotājam mums izgatavot baltu šūpulīti un tas tiešām bija skaists. Tagad šo variantu viņi ir iekļāvuši arī savā sortimentā. Vēlējāmies šādu komplektu piedāvāt arī saviem pircējiem, to prezentējām izstādē, kurā tapa arī skaistas fotogrāfijas fotogrāfa Raivo Sarelainena izpildījumā. Izstādē mūsu stendā piedalījās arī paši šie šūpulīšu ražotāji, jo plānojām nākotnē sadarboties, piedāvājot klientiem pilno komplektu – viņu šūpulīši, mūsu veļa un matracīši. Bet nu ir tā kā ir, žēl tikai izšķiestā laika, tādēļ pašlaik gan piedāvājam tikai matracīšus un veļu, kuru iespējams izmantot ne tikai šiem šūpulīšiem, bet arī cita ražotāja mazajām gultiņām, vai arī ratiņiem. Sapratām, ka nav jēga ieguldīt savu laiku, enerģiju un finanses, ja sadarbības virziens, izrādās, katram ir savs.  Tagad aktīvi meklējam ražotājus, kuri spētu realizēt mūsu idejas arī gultiņu izgatavošanā un arī šajā jomā mēs spētu būt savādāki. Plāni nākotnei mums ir. Jau šajā nedēļas nogalē prezentēsim mūsu jaunumus - zīdaiņu komplektiņus – krekliņus un šortiņus maziem latviešiem.

Reklāma – mēs paši

Lai visas šīs skaistās lietas varētu aplūkot klātienē, jānāk vai nu ciemos pie mums uz ViKrEm veikaliņu Čaka 99 pagrabiņā, vai arī jāaplūko mūsu mājas lapa www.vikrem.lv.  Un liela daļa latvisko produktu ir pieejama arī „Latvijas pērle” veikalos Ogrē un Siguldā.

Reklāma mūsdienās maksā daudz, kā vienu no reklāmas veidiem uztveru izstādi – tā ir vieta, kur mūsu mērķauditorija ir visvairāk pārstāvēta, šādi ir iespēja arī iegūt kontaktus ar plašākām attīstības iespējām. Aktīvi darbojamies FB ar ViKrEm lapu, draugiem.lv ar EKOYoungsmile lapu kā pārstāvji, kā arī vislabākā reklāma esam mēs paši – viens klients pie mums iegādājas kādu preci un tad šis viens mutvārdos reklāmu nodod tālāk desmitiem savu paziņu. Gandarījums ir redzēt klientus atkal un atkal, zinām, ka viņi ir apmierināti ar visu – kvalitāti, cenu un to, kā mēs šo produktu pārdodam. Es nekad neskatos uz cilvēku no galvas līdz kājām to skenējot:”Nopirks, nenopirks, ir viņam tik daudz nauda, vai nav.” Man nav grūti jaunajiem vecākiem izstāstīt par visiem mūsu produktiem, mēģinot viņus izglītot un ieteikt viņiem nepieciešamāko, jo jaunie vecāki ir ļoti sabijušies un neinformēti par nepieciešamo, vai tieši otrādi – pārlieku uzmanīgi un sabiedēti.  Nav obligāti uzreiz kas jāiegādājas, pietiek, kad cilvēkiem pastāsti, viņi sajūt, ka viss, kas pie mums, ir ar mīlestību sarūpēts un tad šis klients vai nu pēc dienas, divām, nedēļas, mēneša, ir klāt un saka:” Mums toreiz ļoti iepatikās tas, tas, tas, mēs atnācām iegādāties.”

Man bieži vien ir tā, ka redzu, ka cilvēkam ļoti patīk, vēlētos iegādāties, bet nav tik daudz naudiņas, bieži vien viņi kautrējas par to pateikt skaļi. Atceros, kā izstādē viena mammīte atnāk vienu reizi, tad atkal. Viņu ļoti ieinteresēja OUTLAST plediņi – sedziņas, kuri uztur mazulīti nepieciešamajā ķermeņa temperatūrā. Viņa man saka:” Es gaidu dvīnīšus un vēlētos abiem vienādas sedziņas, bet tad tas sanāk ļoti dārgi!”. Es vēlējos, lai šai mammītei būtu šīs sedziņas. Zinu, cik daudz naudas aiziet uz vienu, kur nu vēl diviem zīdainīšiem uzreiz, tādēļ es viņai piedāvāju iegādāties abas sedziņas ar atlaidi. Es no šīm sedziņām neko nenopelnīju, bet sirdī bija tāds prieks un gandarījums. Un ticiet vai ne, zinu, ka viņi to novērtēs.” Tad vēl viena mammīte uz mūsu „Jauno māmiņu dienām” atnāca, lai iegādātos OUTLAST konvertiņu, izstādē viņa to noskatīja, bet šajās dienās, kad visai precei mums bija 25% atlaide, iegādājās, jo ļoti, ļoti vēlējās un zināja, cik laba lieta tā ir.

Visefektīvākā un labākā reklāma esam mēs paši – padomājiet, cik daudz veikalos, „Lielajos” veikalos mēs sastopam pārdevējus, kuri perfekti orientējas konkrētajā sfērā, kuri katru sagaida ar smaidu, mīļumu? Tā mūsdienās jau ir ekstra. Zinot pēc sevis, lai arī reti, laika trūkuma dēļ, staigājot pa veikaliem, labākajā gadījumā man pajautā:”Vai varu Jums palīdzēt?” Šo teikumu un teikuma jēgu var izprast dažādi... Un pārdevējiem, galvenokārt, ir pilnīgi vienalga, ko piedāvāt klientam, baltu, zilu, zaļu plediņu un viņam ir vienalga, kādu klients nopirks, galvenais, lai pie viņiem. Man ir savādāk, es savu un EKO produkciju pārzinu pilnībā, zinu visus sastāvus, funkcijas, no savas pieredzes varu ieteikt, kas piemērots vienam, kas otram utt., Es vēlētos, lai nopērk pie mums, bet, ja neatrodam vēlamo, tad aicinu to meklēt citur, piemēram, mums ir guļammaisiņi autokrēsliņos, mums ir aitas vilnas guļammaisi ratos un ragavās, bet nav Lodger bunkeri, ja cilvēks vēlas Lodger, tad viņam tas arī ir jāpērk un to var izdarīt citur, ne pie mums.

Vissvarīgākais – bērni un tas, kādi viņi ir

Man ir trīs bērni, Kristers Marsels (gandrīz 14 gadi) piedzima man pavisam jaunai, tikko biju pabeigusi pirmo kursu LU Komunikācijās. Lielākā meita Virdžīnija (7 gadi) un pastarīte Emīlija Biruta (1,5 gadi). Kristers no 3 gadu vecuma sāka piedalīties motokrosa sacensībās ar kvadraciklu, panākumi bija ļoti labi, bet sapratu, ja vēlos, lai bērns ir TOP 3, nepieciešamas milzīgas finanses un es nevēlējos, lai viņš kuļas pa aizmuguri. Viņš izbaudīja uzvaras garšu un to, cik fantastiski ir būt pirmajam. Krīzes laikā, kad Kristeru un Virdžīniju audzināju viena, nespēju šādas finanses jautāt vecākiem. Jā, viņi kādu laiku mūs atbalstīja, arī Kristera vecmamma deva naudu kvadra remontam, treniņiem, bet sapratu, ka tas ir par grūtu un dārgu priekš mums. Bija laiks, kad dēls man to pārmeta, bet tad veiksmīgi atradām alternatīvu – florbolu, komandu sporta veidu. Treniņi un mērķi Kristeru virzīja uz priekšu, arī mācības kļuva vēl labākas un spēja sevi pierādīt iestājoties Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Florbolā Ķekavas Bulldogs komandā aizvadītajā sezonā U12 Kristers bija rezultatīvākais komandas spēlētājs. Tas viņam bija milzīgs lepnums. Visa ģimene maksimāli cenšamies viņam būt līdzās spēļu laikā, mazā māsa, lielā māsa atbalsta ar „Urra, brāli, malacis”. Tas ir tāds prieks, ka Tu redzi, ka viss, ko dari, ir pareizā virzienā un Tavs bērns ir laimīgs. Šogad spēlējot lielākā grupā U14 nebija tik viegli – nespēja saņemties emocionāli, viņš bija pieradis, ka viņš ir līderis, bet te, spēlē arī vecāki puiši un tiem iemaņas ir labākas. Tāpat sezonu noslēdzām kā otrie labākie komandā savā grupā un ar ģipsi uz kājas :) Pēdējā sezonas spēlē cīnoties ar pretinieku neveiksmīgi tika ieplēsts muskulis. Šis man bija milzīgs parbaudījums, jo tad, kad Kristers satraumējās, saslima arī lielā meita ar angīnu un mazā. Mājās mums bija lazarete, pat vienu dienu veikaliņš bija pilnībā ciet. Tad mums talkā nāca mani vecāki, vīra vecāki, lieliskā auklīte Anniņa, vīra brāļa draudzene Liene.

Katrs no viņiem visiem trim ir pilnībā savādāks – Kristers ir tāds, kurš pirms darīs, vai ko asu pateiks, padomās. Kristers ir ļoti slinks, bet, ja ko dara, tad uz visiem 100%. Virdžīnija mums ir ļoti asa, skaļa un vienmēr pievērš uzmanību sev ar jebko, lai tikai viņa būtu uzmanības centrā, iespējams, tas no tēva trūkuma bērnībā, bet Virdžīnija ir čakla, ja ko palūdz, protams, ar kādu vilinošu piedāvājumu, viņa izdarīs, palīdzēs.  Viņa pat ir gatava braukt uz tirdziņu laukos, lai parstāvētu mūšu ģimeni, kamēr es piedalīšos tirdziņā citur Latvijā. Lielākie bērni ik pa laikam mani arī pārsteidz ar kādu skaistu dāvaniņu, izdarītu darbu. Piemēram, Kristers uz veikala atvēršanu pēc skola atnesa mums ziedus, Virdžīnija uzzīmē kādu jauku zīmējumu, dārzā, vai pļavā noplūc puķīti un uzliek man uz galda. Pēdējais mans pārsteigums no viņu puses arī bija ļoti mīļš – sestdienas rīta braucu uz darbu, mājās bardaks, domāju, ka nekas pārsteidzošs, ja Tev mājās ir trīs bērni.

Atbraucu mājās, mani sagaidīja ziedi vāzē uz galda, māja iztīrīta, trauki nomazgāti, uzcepuši olas, pankūkas, picu un picai pa virsu sirsniņa no majonēzes, iedegtas svecītes. Tik mīļi... Arī vakar dārzā kartupeļus stādījām trijatā, kamēr mazā māsa ar tēti gulēja diendusu. Bērni redz, ka strādāju daudz, bet to nedaru sevis, vai kāda cita labā, kā tikai viņu pašu labā un zina, ka mani iepriecināt spēj šādi skaisti pārsteigumi. Pašlaik mēs visi esam viena komanda, neatkarīgi no tā, cik vecs, liels utt. Kad Kristeram bija ģipsis, Virdžīnija viņam nesa vakariņas uz otro stāvu, lai viņam nebūtu jānāk pa trepēm lejā. Ja skolā lielo māsu apceļ par lieko svaru, Kristers viņu aizstāv. No rītiem, kad pošamies uz skolu un darbu, es ceļos jau 5:20, bērni sešos. Kristers un Virdžinija palīdz saģērbt mazo māsu Emīliju. Bērnudārzā ejam mazo māsu pavadīt visi – gan es, gan Kristers, gan Virdžīnija. Protams, katram mums ir savi asumiņi un niķi, bez tiem nekur, taču cenšamies ar tiem sadzīvot.

Nav viegli, bet nožēlojusi to neesmu

Nav viegli būt trīs bērnu mammai biznesā, bet nekad to neesmu nožēlojusi, jo apzinos, ka nespētu strādāt standarta grafiku svešā uzņēmumā no 9-17tiem. Bērni slimo, bērniem ir sacensības, bērniem ir pasākumi, es bieži slimoju un, kurš gan darba devējs man dotu brīvdienas? Es savu darbu daru tad, kad man ir laiks, modeļus varu zīmēt, vai domāt kaut trijos naktī, pasūtījumu EKO varu sagatavot gan sestdienā, gan septiņos no rīta. Bērni pie manis darbā var dzīvoties kaut visu dienu un nevienam bosam tas nesagādās problēmas, jo boss esmu es pati un mani bērni.

Ir bijis tā, ka ar mazo uz rokām braucam uz VID, vai Uzņēmumu reģistru, vai banku, vai piegādājam preci sadarbības partneriem, visi četri pēc  veikala slēgšanas braucam uz pakomātu, vai vedam paši pasūtīto preci un ziniet, bērniem tā ir lieliska pieredze un viņi redz, ka mammai nauda no gaisa nekrīt un to, cik mamma daudz strādā, viņi redz, kā es runāju ar klientiem, kā es tīru veikalu, taisu pasūtījumus utt., un tā mācās, pielietojot šīs iemaņas savā ikdienā.  Es ceru, ka šādi spēšu viņiem parādīt, ka arī viņiem pieaugot būs jāstrādā, ja vēlēsies saviem bērniem dot ko vairāk. Bieži vien braucot uz laukiem viņi redz, kā dzīvo tie bērni, kuru vecāki ir bez darba, vai vēl bēdīgāk – alkoholiķi. Tas ir skumji. Viņi ir redzējuši bērnus patversmēs bez mammām, tētiem un zina, ka es  neko tādu nepieļautu. Mammai uzņēmējai arī nekad nav liekas naudas, vai nu tā tiek ieguldīta bērnos, vai arī biznesā. Kristeram nepieciešama nometne, ok, zinu, ka man būs jāiztiek bez  jaunām biksēm, vai kurpēm, bet bērnam tas ir nepieciešams izaugsmei. Virdžinijai jābrauc ekskursijā, ok, manikīru mammai uztaisīsim vēlāk. Viss tiek balansēts, bet tas, ko bērni dod mums atpakaļ un cilvēki, kuri nāk uz veikaliņu un saka labus vārdus, tas ir vislielākais gandarījums un alga tam, ko darām.

Mammas, uz priekšu!

Zinu, ka Latvijā ir daudz jauku, uzņēmīgu mammu, bet pieļauju, ka daudzām trūkst ticības sev un saviem spēkiem, bet jāapzinās savi mērķi, sapņi un nedrīkst nobīties pie pirmajiem šķēršļiem, vai nebūšanām. Nav svarīgi, vai šujat cepurītes, vai gatavojat grabulīšus, matu lentas, vai riteņus, galdiņus, skaistas drēbju kolekcijas, maizītes, kūkas utt. Protams, būs daudzi, kuri metīs sprunguļus riteņos, būs arī daudzas institūcijas, kuras ar savu bezdarbību, vai pārlieku lielajām raizēm un uzmanību sabiedēs, nobremzēs, bet ar paceltu galvu un motivāciju viss izdosies, jo to visu, ko darām, vēro mūsu bērni, palīdzot virzīties uz priekšu.  Ticiet sev, mammas!

UZDOD JAUTĀJUMU UN TIEC PIE BALVĀM!

Dāvanās TRĪS māmiņām būs bodijs pēc izvēles ar latvisko tekstiņu, otrai mammai latviskais tauriņš, bet trešajai - cepurīte ar pušķīti vai uzrakstu "Ar Latviju sirdī". 

ViKrEm veikaliņu atradīsi Čaka 99 pagrabiņā,

ieskaties arī mājaslapā: www.vikrem.lv.  

Liela daļa latvisko produktu ir pieejama arī „Latvijas pērle” veikalos Ogrē un Siguldā.

MAMMU bizness! Gaidām uzņēmīgo māmiņu pieteikumus!