Bērns un Zero Waste

Zero Waste* principi man šķiet ļoti saistoši, taču, dzīve ar bērnu un Zero Waste īsti savienojami nav. Tā ir mana pieredze. Nepretendēju uz vispārējo patiesību un „guru” lomu Zero Waste jautājumos, bet cenšos kaut nedaudz šos risinājumus atrast. Par tiem labprāt pastāstīšu tālāk.

Visvairāk atkritumu ar mazu bērnu rodās autiņbiksīšu konteinerā (mums tā ir parastais atkritumu spainis ar vāku, kas stāv vannas istabā). Vismaz manā pieredzē. Un, es neesmu tā rūpīgā „čaklīte”, kas izmanto mazgājamos autiņus. Jā, vienu brīdi pamēģināju, bet es nejaudāju ar to tikt galā. Mazos slapjumiņus ir viegli izmazgāt, taču smirdīgākos „brīnumiņus” autiņbiksītēs ir grūtāk iztīrīt. Tad ir mērcēšanas, mazgāšanas (visticamāk, vairākkārt), žāvēšanas... un tas nebeidzas, jo katru dienu ir vismaz 7 autiņbiksītes, kas ir jāmazgā un, protams, vislabāk ir mazgāt uzreiz. Uh! Un ja vēl mājā ir gana liels mitrums un drēbes žūst lēnāk, tad sanāk divas dienas žāvēt autiņbiksītes (biezās). Pamēģināju. Zinu, ka negribu vairs mazgāt autiņbiksīšu grēdas. Labāk ikdienā izmantoju vienreizlietojamās eko autiņbiksītes, kas sadalās krietni ātrāk kā parastās. Retāk lietojam Huggies (piemēram, ja neesam gana daudz iepirkuši mūsu Naty autiņbiksītes un bērnam nav ko vilkt uz dupša). Un es tā domāju... vai tiešām tā jaudīgā mazgāšana, žāvēšana, gludināšana un viss pārējais par un ap mazgājamajām autiņbiksēm tomēr nenodara kādu skādi planētai? Noteikti mazāka tā ir nekā lietojot visparastākās autiņbikses, kuras pieredzēs vēl mūsu maz-maz-maz...bērni, bet kaut kāds attaisnojums man sev jāatrod. :)

Kur autiņbiksītes, tur mitrās salvetes. Tā kā neesmu ekstrēma Zero Waste dzīvesveida piekritēja, tad, manuprāt, vasarās un pie paziņām (ar ērtu pieeju vannas istabai/izlietnei) mitro salvešu vietā var izmantot lupatiņas, ko samitrina ūdenī. Frotē dvielītis un ūdens tīra labāk par jebkurām izmēģinātajām mitrajām salvetēm. Protams, tad jāpiedomā, kur pēc tam dvielīti likt. Tad der iekārtot kādu maisiņu (visērtāk tos, kam ir „zip”) vai kādu īpašā auduma maisiņu, kas nelaiž cauri ūdeni/mitrumu. Ziemā vai esot vietā bez ērtas pieejas ērtībām izmantoju ūdens mitrās salvetes.

Nākošais jūtīgais jautājums sadzīvē ar bērnu ir rotaļlietas. Šeit veiksmīgākais risinājums būtu ar mantām mainīties, tās dot tālāk paziņām un saņemt pretī. Šādu iespēju piedāvā ar Muki.lv veikaliņš reizi vai divas reizes gadā rīkojot Mantu maiņu. Par to japaseko viņu mājas lapā un Fecebook profilā. :) Protams, svarīgi ir gādāt labas, kvalitatīvas, lai arī parasti dārgākas, mantas. Tādas, kas nesaplīsīs nometot uz zemes. Tādas, kas noderēs vēl vairākiem bērniņiem. :) Lai nebūtu jāpērk pieci plastmasas kluču komplekti, lētāk un pret dabu saudzīgāk būs nopirkt vienu, kvalitatīvu (pēc manas pieredzes lieliski ir Lego Duplo, vēlāk Lego), kas kalpotu pieciem vai vēl vairāk bērniem.

Manuprāt, dabai visnesaudzīgākās ir smilšu mantas. Superīgs risinājums ir tīri, bet jau lietoti trauciņi. Protams, tie noder arī citām rotaļām mājās (piemēram, ūdens rotaļām, „mājiņu” un „veikalu” spēlēs). Izmaksas salīdzinoši nelielas (tik daudz, cik rūpīgi jāizmazgā un jāpārliecinās par to drošumu), taču bērnam prieks. :) Un, pirms trauciņa nonākšanas (vēlams šķiroto) aktritumu tverntē, tam ir dota vēl viena dzīve. :)

Vēl aktuāls būtu pārtikas iepakojums. Ūdeni, sulas, pienu... parasti maziem bērniem dod speciālās bērnu krūzītēs, līdz ar to daļa liekā iepakojuma, lieko PET pudeļu izpaliek. Mūsu izvēle ir nerūsējošā tērauda pudelīte – higiēniskāka un drošāka par plastmasas vai stikla.  Svara un nesaplīšanas ziņā līdzīga plastmasas pudelei, taču nesatur plastmasu :) , kas, kā noprotams, var būt ne pārāk laba mazā cilvēciņa un viņa bērnu veselībai. Tas par dzērieniem. Tālāk par ēdieniem. Forši, ka daudzi biezeņi ir stikla burciņās, kuras, protams, ar pašu biezeni var izmantot ļoti, ļoti daudzas reizes. Taču ļoti ērts risinājums ir sūcamās/spiežamās paciņas, kurās ir biezeņi/smūtiji. Tās parasti (papētot iepakojumus) ir ražotas no nezināma, visticamāk vairāku slāņu materiāla, par kura drošumu man personīgi nav pārliecības. Bez tam, pēc aptuveni 100g sūciena ir nešķirojama turziņa, kas nonāk atkritumu poligonā. Un tad tie 100g biezeņa šķiet diezgan muļķīgs ražošanas un pēc tam dabas resursu patēriņš. Bet, tā ērtība, ka bērns var sūkt savu smūtiju, kamēr steidzam mājās uz launadziņu, ir superīga. Ir risinājums - Squiz sūcampaciņas! :)  Mekēju un atradu, ir paciņas, kas ražotas no polipropilēna (PP, ko apzīmē ar 5), kas ir viena no nosacīti nekaitīgajām plastmasām (no šīs plastmasas izgatavo arī trauciņus krūts piena saldēšanai un lielu paļu bērnu pudelīšu). Būtisks pluss – paciņas mazgājamas trauku mazgājamajā mašīnā, saldējamas un, ja nemaldos, sildāmas mikroviļņu krāsnī. (Ar rokām mazgājot gan sanāk tīrāk.) Paciņas varot izmantot 50 reizes. Tātad, viena paciņa 50 paciņu vietā, 5kg smūtija 100g vietā. :) Nu ir atšķirība! Esam izmantojuši katru kādas padsmit reizes un būtiskas izmaiņas kā piektajā lietošanas reizē nemanu. (P.S. Latvijā esmu redzējusi Ekobebe.lv.)

Kas vēl? Drēbes. Bērni aug ātri, tam piekrītu. Pirmā gada laikā sanāk nomainīt vismaz četras, piecas garderobes. Pēc tam ir drusku piezemētāk, bet tik un tā sanāk vidēji reizi gadā mainīt izmērus. Vislabākais un Zero Waste’īgākais risinājums būtu mainīties ar drēbēm, pirkt lietotas (un nolietotās nodot pārstrādei). Un, protams, izvēlēties kvalitatīvus, lai arī, visbiežāk, dārgākus, apģērbus.

Varētu vēl turpināt par pārtiku – izvēlēties to iespējami bioloģiskāku un vietējāku, lai iespējami samazinātu izmantotās ķīmijas daudzumu gan pārtikas audzēšanā, gan transprotēšanā (burkāns no Latvijas ceļojot līdz zupas katlam būs patērējis krietni mazāk degvielu, nekā burkāns no Spānijas, Itālijas). Labs risinājums ir Tiešās pirkšanas kustība. Šie pulciņi ir ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas vietās. Drīzumā padalīšos plašāk par mūsu pieredzi. :) Un, protams, svarīgi plānot savu ēdienkarti, gatavošanu, daudzumus tā, lai maksimāli samazinātu izmestās pārtikas apjomus. Es, piemēram, pāri palikušos augļus sasaldēju vai sablenderēju vēlākam. Pusapēstos gaļas un siera gabaliņus sacepu tostermaizēs launadziņā. No biezpiena mēdzu izcept pankūciņas. Dārzeņus var pārveidot zupas piedevās vai jaunos salātos. Variāciju ir daudz.

Vai ir vēl kaut kas par ko neiedomājos pastāstīt? :)

Un vēl neliela atkāpe. Kāpēc Zero Waste idejas vispār macīt un rādīt bērniem? Tāpēc, ka viņi apgūst kā dzīvot no mums. Un, ja mēs mācīsim, ka pret mūsu pasauli un pašiem pret sevi ir jāizturās atbildīgi, tad paši būsim lepni par nākamo un vēl nākamo paaudzi. Atkritumu daudzums, kas katru gadu rodas ir prātam neaptverams. Protams, to šķirošana ir pirmais solis. Bet, piemēram, ja mēs to atkritumu kalnu varētu samazināt kaut vai tikai „pārejot” uz auduma maisiņiem, jau tas būtu ļoti labi!

* Zero Waste – bez atkritumiem. Plašāk noteikti var atrast plašajā tīmeklī. :)