Bērns izmainīja mūsu ģimenes ēšanas paradumus

Ir ļoti forši, ja vecāki vēl pirms bērniņa dzimšanas ir ēduši “pareizi”. Taču ir arī tādi, kas saka - kopš esam vecāki, mūsu ēdienkarte ir daudz veselīgāka!

Kā tad bija pirms bērna? Es varēju pārtikt no majonēzē izmērcētiem veikala salātiem un maizes kaut nedēļu no vietas. Regulāri bija gan pelmeņi, gan saldētie kartupeļi. Bija arī ilgs “Roltonu” periods – man tie tiešām garšoja. Tagad vairs nespēju to saprast. Mans ēdiens peldēja kečupā – draudzene smejoties teica, ka pie plova lieku papildus tomātu mērci, lai “slapjāks ploviņš”. Lielākais našķis bija ceptas olas ar desu, turklāt – liela porcija. Augļi tai laikā pat nešķita sevišķi garšīgi. Un treknie, saldinātie jogurti tika ēsti “veselīgajās” dienās.

Kad sāku strādāt un pelnīt pati savu naudu, arī ēdienu sev visbiežāk pirku pati, un tas noteikti nebija tas pareizākais. Tad vēl dzīvoju pie mammas, un, lai gan viņa gatavoja gan sautējumus, gan vistas zupas ar dārzeņiem, man bija “sava galva”. Izvēlējos to, kas garšoja, kārojās, ēdu daudz vairāk un biežāk, nekā vajadzētu. Bija arī neliels virssvars. Un nekādas atbildības – nedz pret sevi, nedz kādu citu.

Uzsākot kopdzīvi ar draugu, palēnām atbrīvojos no daudzām nepareizajām izvēlēm. Jo viņa uztura paradumi tobrīd noteikti bija pareizāki. “Roltoniem” pateicu ardievas uz mūžīgiem laikiem, nekādu saldēto kartupeļu, pelmeņus arī ēdām reti.

Pašas galvenās pārmaiņas – es sāku gatavot! Iemācījos neskaitāmas receptes, iepazinu produktus, sāku lasīt sastāvus un aizdomāties par to, ko lieku katlā. Uzstāju, ka uz šķīvja bez kartupeļiem un gaļas jābūt arī salātiem.

Grūtniecības laikā sāku samazināt sāls patēriņu, ierobežoju čipsu ēšanu (jā, tie man garšoja nenormāli!), Tomātu mērci centos neēst vai arī mērīju porciju, iemācījos izdzert 2 litrus ūdens dienā, mājās vienmēr bija augļi un dārzeņi, brokastīs sāku izšķirties par labu muslim, nevis ceptai gaļai.

Jāpiebilst gan, ka ar šī brīža domāšanu būtu ēdusi vēl pareizāk.

Pēc dzemdībām savu ēdienkarti revidēju ļoti rūpīgi. Pirmais, ko darīju - atteicos no paku sulām, arī atšķaidītā veidā, kopš tā laika esmu “pret” visiem nektāriem un koncentrātiem. Ja nu vienīgi glāzi svētkos no kopējā galda. Izvēlējos labāk vārīt, nevis cept. Dzert tēju, nevis kafiju (no tās gan nekad neesmu atteikusies pavisam). Iemācījos iztikt ar vienu zefīra pusīti dienā, puskilograma konfekšu vietā. Pirmo reizi mūžā sāku regulāri no rītiem sev vārīt putras, turklāt darīju to ūdenī, jo centos pienu uzturā lietot nedaudz. Kopš tā laika auzu pārslu putra garšo tikai vārīta ūdenī.

Un tad pienāca tas maģiskais brīdis, kad mans mazais cilvēks sāka ēst cieto ēdienu. Tad es iepazinu dažādus mazpazīstamākus dārzeņus, to kombinācijas. Gatavojot pievienoju graudaugus, piemēram, griķus. Arī taukvielas – olīveļļu vai sviestiņu. Vēlāk bija arī gaļa. Un šādus veselīgus sautējumus ēdām abas katru dienu. Pieradu pie ēdiena bez sāls vai ar samazinātu sāls daudzumu. Pie tīru dārzeņu garšas. Pie nelielām porcijām. Un regulārām ēdienreizēm.

Kā tad ir tagad? Es neprātīgi mīlu gatavot! Mīlu atrast veselīgas, bet gardas receptes. Mums ir kārtīgas ēdienreizes – meitai četras, mums pašiem trīs. Sekoju līdzi, lai regulāri galdā būtu zupas, lai katru dienu mēs ēstu dārzeņus, cenšos tos iemānīt dažādos veidos, pievienojot gandrīz visam. Raugos, lai bez kartupeļiem (kuri mums garšo ļoti, ļoti), mēs ēstu arī griķus un rīsus, kā arī makaronus. Svarīgi ir neaizmirst par zivīm uzturā. Un – uz šķīvja vienmēr jābūt salātiem! Rīsus gandrīz simtprocentīgi esmu aizstājusi ar brūnajiem rīsiem, mēs ar Ievu ēdam pilngraudu makaronus. Arī par pākšaugiem atcerēties man šķiet ļoti būtiski.

Priecājos, ka cepumus un kūkas ik pa laikam gatavoju mājās, ka mums garšo augļi. Šogad izvārīju savas pirmās 6 burciņas ievārījuma. Ar lielāko prieku ēdam riekstus un žāvētas ogas. Arī zefīrs, kas skaitās mazāk kaitīgs saldums, mums ļoti garšo. Tāpat kā dabīgās sulas. Un es pati mīlu tumšo šokolādi.

Protams, ka līdz “perfektai” ēdienkartei vēl tāls ceļš ejams, un es nedomāju, ka mēs to vispār jebkad sasniegsim. Kaut vai tāpēc, ka nevēlamies – esam tikai cilvēki!

Taču - vēlos atteikties no mākslīgajām garšvielām un to maisījumiem, samazināt saldumu patēriņu, saldos jogurtus, biezpiena sieriņus un mušļus gatavot pašai, mazāk cept, samazināt taukvielu daudzumu, samazināt porcijas daudzumu (tas par mani ), pārstāt vēlu vakarā našķoties, iedraudzēties ar tādiem “briesmoņiem” kā kuskuss, kvinoja, lēcas, ciedru rieksti un citiem. Iepazīties ar tiem dārzeņiem, kuri pagaidām palikuši “aizkadrā”.

Paldies visām tām sievietēm, kuras atklāti dalās ar savu ģimeņu maltītēm un labprāt iesaka lieliskus variantus arī pašiem mazākajiem punčukiem. Jūs tiešām spējat iedvesmot!

Nobeigumā vēlos piebilst, ka ļoti lepojos ar savu progresu šo pēdējo gadu laikā. Prieks, ka mājās tikpat kā vairs nav nevienas draņķības.

Un apvienojumā ar kustīgu dzīvesveidu un regulāru atrašanos svaigā gaisā, gribās teikt, ka mēs ģimenē esam veselīgi.

Un kāda ir Jūsu ģimeņu pieredze? Kur smeļaties iedvesmu maltītēm? Varbūt jums ir kāda īpaša recepte, kuru labprāt “uzdāvinātu” mūsu ģimenei un pārējām lasītājām? :)