Bērni kā pelnīšanas veids - jā, vai nē

Pēdējā laikā, kad daudz tiek diskutēts par dažāda veida pabalstiem jaunajiem vecākiem, ģimenēm ar bērniem, ir iespēja uzklausīt dažādus viedokļus, vieni ir tie, kuri uzskata, ka mūsu valstī ģimenēm ar bērniem , atbalsts ir niecīgs,bet ir arī tādi, kuri uzskata, ka ne jau bērnus vajadzētu dzemdēt dēļ naudas, vai "ražot kā kaķenēm", lai sasniegtu konkrēto 3+, kur šis atbalsts ir lielāks un diskrimitējošs attiecībā pret viena bērna ģimeni.

Es uzskatu, ka mūsu valstī tiešām atbalsts ģimenēm ir ļoti niecīgs, ne jau tādēļ, ka mēs gribētu ar bērniem pelnīt naudu, bet gan tādēļ, ka bērni jau ir valsts nākotne, bērni ir tie, kuri nākotnē maksās nodokļus, tad pasakiet par ko mēs maksājam tik daudz nodokļus, ja valsts nav spējīga atbalstīt ģimenes, daudzbērnu ģimenes un pensionārus? Manuprāt, tas būtu tikai godīgi, ja primāri, tiktu vairāk atbalstītas daudzbērnu ģimene, jo to skaits valstī ir mazāks,nekā viena un divu bērnu, kā arī daudzbērnu ģimenei izdevumu ikdienā ir krietni vairāk - pārtika, izglītība, medicīna, dažādas nodarbības, degvielas izdevumi, arī tā pati atpūta un atpūtas braucieni. Tuvredzīgi ir domāt, ka atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir diskriminācija citiem, šie bērni ir potenciālie nodokļu maksātāji, potenciālie ārsti, skolotāji utt., tas, lai viņiem šī izglītība būtu daudz kvalitatīvāka, ir atkarīgs no finansēm ģimenē. Ir starpība, vai no vienas ģimenes aiziet 3, vai no vienas ģimenes tālāk aiziet tikai 1 nodokļu maksātājs un ģimenes turpinātājs. Attiecīgi daudzbērnu ģimeņu vecākiem ir jāstrādā daudz vairāk, lai spētu nodrošināt nākotni visiem ģimenes bērniem. Ja ģimenē aug viens bērns, vecākiem ir iespēja veikt lielākus uzkrājumus, mazāk strādāt, vairāk veltīt laiku bērniem, nevis domāt, kā samaksāt rēķinus, kā aizvest bērnu uz skolu, pabarot un apģērbt, kā samaksāt par īri, jo daudzbērnu ģimenēm kopējam budžetam ir jābūt krietni lielākam, nekā ģimenei ar 1 bērnu. Bet tas jau nenozīmē, ka šīs visas daudzbērnu ģimenes stāv ar izstieptu lūdzošu roku valstij. Viņi iet, cīnās un dara. Mūsdienās, manuprāt, ir arī ikdienā ļoti bieži sastopami stereotipi par to, ja esat daudzbērnu ģimene, noteikti esat trūcīgi,nabadzīgi, vai nelabvēlīgi...

Šajā nedēļas nogalē sanāca aprunāties ar ģimeni no Maskavas, kurā aug viens bērns. Jautāju, kā ir kaimiņzemē ar atbalstu ģimenēm, kad pasaulē ienācis mazuli, kādas ir medicīnas izmaksas, rindas, cik daudz jāmaksā par ēdināšanu bērnudārzā, skolās. Ja reiz mūsu sabiedrība viedokļu ziņā dalās vairākās grupās. Izrādās, ka pie mūsu Autrumkaimiņiem arī darbojas šī sertifikātu sistēma, kuru, iespējams, Latvija ieviesīs 2018.gadā, bet orientētu uz daudzbērnu ģimenēm, kad bērns piedzimst, valsts izniedz sertifikātu, kuru ģimene var izmantot gan pirmajai iemaksai mājokļa kredītam, gan līdzšinējā mājokļa remontam, gan arī bērna izglītībai nākotnē. Šī summa pirms rubļa svārstībām esot bijusi visai iespaidīga, vairāk kā 10000eiro, taču pašlaik tie varētu būt  ap 6000eiro. Pārrunājot dažādas ikdienišķas lietas noskaidrojām, ka valsts bērnudārzos par ēdināšanu jāmaksā visai smieklīga summa ap 15eiro mēnesī, sabiedriskais transports skolēniem ir bez maksas jebkurā provincē, ne tikai galvaspilsētā. Ja ģimene ir atzīta par maznodrošināto, valsts arī apmaksā vasaras nometnes bērniem. Skolēniem skolā ir skolas formas, bet tās vecāki var iegādāties izvērtējot savus ienākumus, skola nosaka konkrēto krāsu un vecāki iegādājas apģērbu paši, atbilstoši sava maciņa iespējām.

Vēl viena ļoti sāpīga tēma mūsu valstī - medicīna, kurā mūsu kaimiņi arī krietni vien priekšā mums. Jautājot par medicīnu bērniem, speciālistu konsultācijām un cenām, šī ģimene bija visai izbrīnīta, medicīna bērniem taču ir bezmaksas valsts slimnīcās un poliklīnikās, jā, ja Tu izvēlies privātās klīnikas, tad tur viss ir par maksu. Rindas, par kurām, minēju šai ģimenei, viņiem nav. Maksimums esot 1--1,5ned., līdz sagaidot rindu pie speciālista, bet parasti tā esot 1-2 dienas. Tādēļ viņi bija izbrīnīti, ka mūsu valstī ir šādas rindas, protams, par šādu sistēmu viņi bija dzirdējuši, pieļauju, no medijiem, vai radiem, bet viņiem tas viss šķiet tik nesaprotami. Kā bērns var gaidīt rindu pie speciālista vairākus mēnešus? Ja viņam kaut kas sāp, vai kait, tad jāiet pie ārsta un nekavējoties. Bet pie mums ir savādāk - stāviet rindā, vai maksājiet.

Tad padomājiet, kur aiziet visa mūsu nodokļu maksātāju nauda, ja pie ārsta, lai tiktu laicīgi ,maksājam visi - lieli, vai mazi, neatkarīgi, vai tā ir daudzbērnu ģimene, vai ģimene ar vienu mazuli, tikai daudzbērnu ģimenei tas ir reiz 3, reiz 4, vai reiz 5. Bērnudārzā par pusdienām vidēji maksājam ap 50eiro par vienu bērnu, plus, ja bērnudārzā ir rindas, bērns jāsūta privātajā dārziņā, tas ir vēl klāt 100-150eiro, ja ir atbalsts no pašvaldības, ja nav, tad šī summa ir vēl lielāka. Sporta, vai mākslas nodarbības katru mēnesi vēl katram bērnam par katru nodarbības veidu vismaz 25-50eiro, ir pat vēl dārgākas. Ja ir 3 bērni, tad parēķiniet, plus skolā pusdienas. Nerunājot par transporta izdevumiem, laiku, lai katru bērnu izvadātu uz skolu, bērnudārzu un nodarbībām. Tad, kā Jūs domājat, kā ar 11eiro par pirmo bērnu ir iespējams to visu salikt kopā? Cik daudz ir jāstrāda vecākiem un, cik daudz viņiem ir valstij jāsamaksā nodokļi, lai spētu nodrošināt daudzbērnu ģimeni, bet cik daudz no šiem nomaksātajiem nodokļiem mēs saņemam atpakaļ, ja arī pensionēšanās vecums ar katru gadu tiek palielināts un pensiju sagaida arvien mazāk un mazāk omītes un opji? Pa kādiem ceļiem mēs Latvijā pārvietojamies, maksājot ceļa nodokli, kā arī, ja par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm mēs maksājam pvn pilnā apmērā, kur dažās valstīs tas i r0%, vai arī ar samazināto % likmi? Mīļie, cilvēki, tas būtu tikai apsveicami, ja valsts beidzot sāktu domāt par atbalstu ģimenēm ar trim, vai vairāk bērniem. Tad arī daudzas ģimenes spētu audzināt 3 un vairāk bērnus, jo sajustu atbalstu no valsts. Pieļauju, ka būtu kāds % ģimeņu, kuras šo izmantotu kā peļņas avotu, bet,  lielākoties, tas veicinātu ģimenēm domāt par vairākiem mazuļiem un viņi spētu atļauties vairāk. Ne pelnīt vairāk, bet vairāk dot bērniem, jo tieši viņi pēc vairākiem desmitiem gadu būs tie, kuri mūsu valsti veidos. Ja valsts atbalstītu ar pirmo iemaksu mājoklim, vai sniegtu atbalstu remontam, vai naudu izglītībai nākotnē, tas ļautu ģimenei bērniem dot vairāk, jo nauda, kura paredzēta mājoklim, kaut neliels %, tiktu atbalstīta no valsts, bet ikdienas ieņēmumi, tiktu vairāk novirzīti pašiem bērniem un ģimenei, atvieglojot ikdienu.