Beidzot Līgojām pie Jāņa!

Jau cik gadus bija vēlme svinēt Līgo dienu un Jāņus pie Jāņa,bet dzīve pavērsās tā,ka nesanāca.Bet šogad beidzot!!! Prieks protams divtikliels,jo Jānis ir ne tikai vīra labs draugs ,bet arī Denīzes krustēvs. Un pats jaukākais ,ka varējām tik prom no pilsētas kņadas uz dažām dienām.Līgojām Trikātā.

Šoreiz s'vetki tika pavadīti mierīgi,bet jautri.

Tā kā braucām ciemos, tad priecājos,ka nevajadzēja stāvēt pie plīts:) bet pīrāgi un rabarbermaize mūs jau gaidīja.

Arī ar laiku šogad mums bija paveicies .Silts- nu karsts. Un kā gan citādi svinēt ,ja ne svaigā gaisā. Divas dienas pavadījām zem ābeles kuplajiem zariem. Un mums gāja jautri.

Mēs uzpinām vainagus.

Rāpjām un ložņājām.

Bija ūdens kaujas .

Arī gatavojām tikai ārā. Jāņu rītā kotletes uz grilla izdevās super gardas.

Godīgi sakot tik jauku Jāņošanu sen neatceros. Ir bijis visādi- bet jauks laiks, laba kompānija , un labs noskaņojums vienuviet ir reti !