Augstāki papēži un pašapziņa

Skatoties uz saviem izvirzītajiem mērķiem šim maratonam, varu teikt, ka nav gluži izdevies sasniegt visu tā, kā girbējās, bet rezultāts ir, un tas iepriecina :) Bet par visu pēc kārtas.

Pirmā apņemšanās bija par presītes kvadrātiņiem. Kvadrātiņi tā izteikti vēl redzami nav, bet nojaušami ir gan un presīte ir kļuvusi stingrāka. Un vīru šajā mazajā sacensībā esmu uzvarējusi.

Otrā apņemšanās bija piedabūt sevi apsēsties špagatā. Šis mērķis gan nav īstenots. Patraucēja sāpošā mugura, kuru pārpūlēju, pie omītes grābjot rudenī nesagrābtās lapas. Nedēļu nevarēju pieliekties bez sāpēm, kādi tur vēl lokanības vingrinājumi. Taču nav jau arī tā, ka rezultāta pavisam nav. Ja pirms tam bija kādi 15 cm līdz grīdai, tad tagad vairs tikai 7cm. Jāīsteno vēl pašai savs aprīļa maratons un tad jau būs arī špagats.

Un trešais nospraustais mērķis bija pagaršot zaļo kokteili. Pagaršoju. Pirmais sataisītais kokteilis gan sanāca jocīgs, bet nākamie jau bija dzerami un arī vizuāli izskatījās krietni labāk. Pie tam par šo lietu ieinteresējies ir arī mans vīrs. Atnesu no Rimi recepšu lapiņu zaļajam kokteilim. Vīrs to ieraudzīja, izlasīja un pateica, ka šitāds esot jāuztaisa. Nu ko, izskatās, ka tā lieta aizies :)

Līdz šim manas lielākās pārmaiņas izskatā saistītas ar matu garuma maiņu. Vīrs jau sen teica, ka gribot mani redzēt ar īsiem matiem. Es visu laiku atrunājos - apprecēs mani, tad nogriezīšu, jo kāzās jābūt ar gariem matiem, lai būtu, no kā frizūru taisīt. Apprecēja ar'. Taču es vēl negribēju šķirties no garajiem matiem. Bet tad pieteicās meitiņa. Un, kā jau daudzām mammām, arī man, meitiņu gaidot, gribējās pucēties un būt smukai. Nu tad saņēmos un nogriezu matus. Un no jauna iepatikos pati sev :) Citas tādas krasas pārmaiņas manā izskatā vairs nav bijušas. Bet šobrīd pavasaris mācās virsū un tā vien gribās uzvilkt kaut ko smukāku, apstieptāku un ar augsākiem papēžiem. Uzlikt kādu košu rotu vai izdarīt vēl kaut ko par prieku sev. Un priecāties par sauli un pavasari!

Kopumā priecājos, ka noskrēju šo marta maratonu. Tas iedvesmoja arī turmāk uzstādīt sev maziņus sasniedzamus mērķīšus un priecāties par to, ka tomēr es varu šos mērķīšus arī sasniegt. Un ar katru sasniegto mērķīti bišķīt augstāk pakāpjās arī pašapziņa :)