Atslēgas rokā! Bet vai varam jau dzīvot?(Remonts.)

Atslēgas rokā! Bet vai varam jau dzīvot?

Nu diez vai! Tā kā mēs nopirkām dzīvokli,kurā nebija nekā- ne sienu  ,ne apdares,pat ne elektrības vadu.Viena liela telpa ar trubu santehnikai, pārais vadiem spuldzītei. Ar ko sākt?Jā tas bija tas,kāpēc es ilgi svārstījos pirkt vai nepirkt,bet īsti izvēles nebija,jo vecajos projektos nevarējām samaksāt pirmo iemaksu, jaunie ar apdari –nenormāli dārgi.

Riskējām! Un galvenokārt tāpēc,ka vīram celtnieka iemaņas arī bija. Tomēr lai kaut ko darītu ir nepieciešams laiks.Tad nu pamatlietas mums izdarīja meistari- salika starpsienas, ievilka elektrību un salika santehniku. Pēc trīs nedēļu darba ,mūsu dzīvoklis ieņēma aprises. Nu jau izskatījās ,ka sapnis lēnām  kļūst par īstenību.

Vairāk līdzekļu mums nebija ,tāpēc tālāk strādajām paši. Vīratēvs špaktelēja sienas un griestus. Vīrs slīpēja. Es krāsoju. Apdare gāja uz priekšu diezgan ātri,jo vīratēvs strādāja darba dienās, mēs pa brīvdienām.UN divu nedēļu laikā mēs to izdarījām.

Krāsošana ,kas bija mans darbs veicās visātrāk- divās dienās viss dzīvoklis nokrāsots 8:00-20:00 un darbiņš izdarīts.

Tad protams flīzes,ko vīrs pirmo reiz darīja- bet kā viņš teica, rokas aug no īstās vietas un nekas diži traks jau tas nav. Visus materiālus meklēju un pirku es. Iesaku flīzes meklēt Akvapluss veiklā- labas atlaides un liela izvēle. 

Arī grīda tika ieklāta pašu spēkiem.Un tā nu no pārdevēja piedāvātā remonta līdz baltai apdarei,kur tika rēķināts + 10000 klāt pie cenas,mēs līdz krāsainām sienām tikām tikai pa 3000 iekļaujot visus strādniekus, santehniķus,elektriķus, grīdu,krāsas un pat poduJ

Jāsaka ,ka ja paši daudz ko prot un nebaidās darīt,tad ieekonomēt var pamatīgi. Ja tagad tā paskās tad protams nav viss ideāli,bet tas ir mūsu. Mēs to priekš sevis nevis uz izstādi vedīsim. Un kā es saku- muļķis nesapratīs un gudrs diez vai ko teiks.

Protams sarežģītākais visā tajā bija tas,ka uzsākot remontu visam jābūt izplānotam- kur kas tev stāvēs . Elektrību velkot uzreiz jāzin kur vajadzēs kontaktus ,cik , kur slēdžus,kur gaismekļus.... Santehniķim jāzina kāda būs vanna, kur stāvēs, kur izlietnes,kur pods. Tas mani ļoti mulsināja,jo man patīk visu izplānot pēc tam-iekārtojot. Tāpēc šos darbus lielākoties izdarīja vīrs. Es pilnībā paļāvos uz viņu.

Krāsas- te nu lielākoties izpaudos es. Es piedāvāju- viņš piekrita.Lielākais ķīviņš bija par lielo istabu- viņš gribēja violētu, man šķita ,ka neies kopā ar sarkano virtuvi. Tā nu cīņa bija ilga,līdz veikalā salīdzinot krāsas atradām toni,kas saskan.

Jebkurš ienākot dzīvoklī cenšas atrast,kuras varavīksnes krāsas trūkst,jo man ir visas- zaļa, dzeltene,oranža, zila, violēta, sarkana, balta un būs arī melna.

Tā nu mēs ātri, ar apdomu, brīžiem ar –nu lai jau, visu savedām līdz tādai kārtībai,lai varētu dzīvot.

Šobrīd jāsaka viss iekārtošanās process turpinās. Dizaineri esam paši;) Neviena istaba dzīvoklī nav iekārtota līdz galam. Trūkst ļoti daudz kā.Bet šoreiz tas mūs neuztrauc,jo zinam,ka viss ko pirksim ,viss ko un kā iekārtosim būs uz ilgu laiku un priekš mums pašiem.Tāpēc rūpīgi apdomājam katru pirkumu.

Šobrīd aktuālas lietas ir vanna,bez kuras nu vairs iztikt nevaram.Ja kādam ir ieteikumi,labprāt uzklausīšu.

Padalieties kā jums ar remontiem veicas? Kur smeļaties idejas?!